Ubuntu Linux
Debian balstīta Linux operētājsistēma From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Ubuntu (IPA izruna: /u'buntu/)[4] ir brīva un atvērta pirmkoda[5][6] Linux distributīvs, kas ir bāzēts uz Debian GNU/Linux.[7] Ubuntu oficiāli ir izlaists trīs variantos: Desktop,[8] Server,[9] un Core[10] lietu interneta ierīcēm[11] un robotiem.[12][13] Visas versijas var izmantot datorā vai virtuālā mašīnā. Ubuntu ir populāra operētājsistēma mākoņskaitļošanai ar OpenStack atbalstu.[14]
- Šis raksts ir par Linux operētājsistēmu. Par citām jēdziena Ubuntu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Remove ads
Ubuntu izstrādes ciklu veido relīzes katrus 6 mēnešus, ar ilgtermiņa atbalstu relīzēm katrus divus gadus.[4][15][16] Šobrīd pēdējā versija Ubuntu 23.04 ("Lunar Lobster") tika palaista 2023. gada aprīlī, bet jaunākā ilgtermiņa atbalsta versija ir Ubuntu 22.04 ("Jammy Jellyfish").
Ubuntu izstrādā Canonical[17] un citu izstrādātāju kopiena pēc meritokrātijas pārvaldības modeļa.[4][18] Canonical nodrošina drošības atjauninājumus un atbalstu katrai Ubuntu relīzei, sākot no izlaišanas datuma un līdz brīdim, kad relīze sasniedz norādīto ekspluatācijas laika beigu datumu.[4][19][20] Canonical rada ieņēmumus, pārdodot ar Ubuntu saistītus maksas pakalpojumus.[21][22]
Distributīva nosaukums ir cēlies no Dienvidāfrikas zulu un kosu tautu priekšstata ubuntu, kas nozīmē “Es esmu tas, kas es esmu, pateicoties tam, kas mēs visi esam”. Ubuntu sauklis "Linux cilvēcīgām būtnēm" ietver vienu no tā galvenajiem mērķiem — padarīt Linux pieejamāku un vienkāršāk lietojamu.
Remove ads
Vēsture un attīstība
Ubuntu projekta sākotnējais nosaukums bija no-name-yet.com.[23]
Ubuntu ir veidots, pamatojoties uz Debian arhitektūru un infrastruktūru, un tajā ietilpst Linux serveris, stacionāro datoru un ražot pārtrauktu tālruņu un planšetdatoru operētājsistēmu versijas.[24] Ubuntu izlaiž atjauninātās versijas, ik pēc sešiem mēnešiem.[25] Ubuntu pirmais izlaidums 2004. gada 20. oktobrī sākās kā pagaidu nodalīšanās no Debian GNU/Linux, ar mērķi regulāri izmantot Debian kodu, lai būtu iespējams izlaist jaunu Ubuntu versiju ik pēc sešiem mēnešiem, solī ar GNOME sešu mēnešu izlaides ciklu. Atšķirībā no citiem Debian atvasinājumiem kā, piemēram, Xandros, Linspire un Libranet, Canonical Ubuntu distributīvā saglabā Debian filozofiju un pārsvarā lieto brīvo programmatūru nevis iekļauj savā biznesa modelī patentētās lietotnes.
Ubuntu lieto Debian Advanced Packaging Tool instalēto pakotņu pārvaldīšanai. Ubuntu pakotnes parasti ir balstītas uz pakotnēm no Debian nestabilā repozitorija, lai arī tās ne vienmēr ir savienojamas savā starpā. Vairāki Ubuntu izstrādātāji ir arī pakotņu uzturētāji Debian repozitorijos un Ubuntu izmaiņas tiek ieguldītas atpakaļ Debian, to izmaiņu brīdī, nevis pēc to izlaides. Jans Mērdoks, Debian dibinātājs, 2005. gada aprīlī kritizēja Ubuntu attiecībā uz nesaderību starp tā pakotnēm un Debian Sarge[26] pakotnēm, norādot, ka Ubuntu ir novirzījies pārāk tālu lai saglabātu saderību.[nepieciešama atsauce]
Remove ads
Iekļautās programmas
Ubuntu kā grafisko lietotāja saskarni izmanto Unity lietotāja saskarni ar GNOME logu pārvaldnieku. Ir iespējams izmantot citas grafiskas vides, instalējot tos atsevišķi vai izmantojot dažādas Ubuntu versijas, piemēram ar KDE logu pārvaldnieku - Kubuntu, ar Xfce - Xubuntu, ar LXDE - Lubuntu un citas versijas.
Ubuntu pakotnes tiek dalītas 4 lielās repozitoriju grupās atkarībā no tā, kas uztur programmatūru (Canonical vai Ubuntu kopiena) un vai tā atbilst Ubuntu brīvās programmatūras noteikumiem.[27]
Pie nebrīvās programmatūras grupas pieder pakotnes ar slēgto pirmkodu, piemēram video karšu dziņi (Nvidia, AMD) u.c.
Remove ads
Ubuntu Linux versijas
Remove ads
Skatīt arī
- Debian
- Edubuntu
- Kubuntu
- Linux Mint
- Xubuntu
- Ubuntu Foundation
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads