Drohičinas līgums

Drohičinas līgums (lietuviešu: Drohičino sutartis, vācu: Vertrag von Drohiczyn) bija miera līgums starp Polijas-Lietuvas kopvalsti un Rīgas brīvpilsētu Livonijas kara noslēgumā, kas iekļāva Rīgu Polijas-Lietuvas kopvalstī.

Rīgas birģermeistara, rātes un pilsoņu zvērests Stefanam Batorijam 1581. gada 7. aprīlī (latīniski).

Līgumu 1581. gada 14. janvārī Drohičinas pilsētā (mūsdienās Podlases vojevodistes dienvidos) parakstīja Polijas-Lietuvas valdnieks Stefans Batorijs un Rīgas rātes pārstāvji — birģermeisters Kaspars Bergens (Kaspar zum Bergen), rātskungs Nikolajs Eke, rakstvedis Johans Tasts, Lielās ģildes eltermanis Rudolfs (Rolofs) Šrēders un Mazās ģiles eltermanis Goriss Bauers (Brauers). Līgums uz četriem pergamenta ruļļiem ar Polijas un Lietuvas valsts zīmogiem glabājās Rīgas pilsētas arhīvā.^[1]

Priekšvēsture

Viļņas ūnijas un Grodņas ūnijas noslēgšanas rezultātā agrākie Rīgas feodālie senjori - Livonijas ordenis un Rīgas arhibīskaps pakļāvās Lietuvas dižkunigaitijas virsvarai. Rīgas pilsēta turpretī nepiekrita pievienoties ūnijai un meklēja iespējas nostiprināt īpašo statusu.

Līguma pamatnosacījumi

Rīgas pilsoņiem tika saglabātas atsevišķas privilēģijas, vēlāk sauktas par "Stefana privilēģiju kopumu" (latīņu: Corpus Privilegiorum Stephaneum).^[2] Vienu no Rīgas birģermeistariem iecēla par burggrāfu, kas bija Polijas-Lietuvas pārstāvis pilsētā. Rīgas pilsētas likumu izmaiņām turpmāk bija nepieciešama Polijas karaļa piekrišana.

Sekas

Lai pieņemtu Rīgas uzticības zvērestu, karalis Stefans Batorijs 1581. gada 12. martā ieradās Rīgas pilī, kas atradās ārpus tā laika pilsētas robežām. Pilsētas zvērests tika pieņemts 7. aprīlī. 1582. gada 16. novembrī Polijas—Lietuvas kopvalsts Seims Varšavā apstiprināja karaļa Stefana privilēģijas Rīgas pilsētai.

Tomēr jau pēc dažiem gadiem sākās pilsētas namnieku sacelšanās pret pilsētas rāti un Polijas-Lietuvas virsvaru, ko dēvē par Rīgas Kalendāra nemieriem (1584-1589). Par formālo iemeslu kalpoja karaļa Stefana Batorija rīkojums pāriet uz Gregora kalendāru.

Atsauces

1. Karl Eduard Napiersky. Index corporis historico-diplomatici Livoniae, Esthoniae, Curoniae... Nr.3635 (vāciski)
2. Ralph Tuchtenhagen. Geschichte der baltischen Länder. Beck'sche Reihe. Verlag C.H.Beck München, 2005, S. 37