Rīgas brīvpilsēta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Rīgas brīvpilsēta ir historiogrāfijā lietots apzīmējums periodam Rīgas vēsturē no 1561. līdz 1582. gadam,[1] kad Rīga Livonijas kara laikā bija bez sava feodālā senjora un Rīgas rātes sūtņi Vīnē veda sarunas ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Maksimiliānu II par tieši ķeizaram pakļautas Impērijas brīvpilsētas (Reichsstadt) statusa piešķiršanu.[2]
Remove ads
Vēsture
1559. gada janvārī krievu karaspēks vojevodas Serebrjanija vadībā iebruka Rīgas arhibīskapijas „Latvju gala” zemēs. Livonijas Konfederācijas karaspēks Rīgas doma dekāna Frīdriha Felkerzāma vadībā devās pretī iebrucējiem, bet cieta pilnīgu sakāvi 17. janvāra kaujā pie Tirzas (vācu: Schlacht bei Tirsen). Kaujā krita lielāka daļa karavīru, ieskaitot 400 bruņinieku un pašu Felkerzāmu. Krievi ieņēma 11 pilsētu un pietuvojās Rīgai, kur Daugavas grīvā sadedzināja Rīgas kuģus. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā.
Brīvpilsētas periods sākās pēc tam, kad Viļņas ūnijas noslēgšanas rezultātā līdzšinējie Rīgas feodālie senjori - Livonijas ordenis (1561) un Rīgas arhibīskaps (1566) pakļāvās Lietuvas dižkunigaitijas virsvarai un tika izveidota Livonijas hercogiste. Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo Tērbatas bīskapijas daļu), tomēr Krievijas cars Ivans IV izlēma turpināt karu. 1566. gada beigās ar Grodņas ūniju tiek izveidota Livonijas un Lietuvas reālūnija.[3]
Rīgas pilsēta turpretī nepiekrita pievienoties Grodņas ūnijai un meklēja iespējas nostiprināt savu neatkarību. Livonijas hetmanis Jānis Hodkevičs mēģināja pakļaut arī Rīgas brīvpilsētu, taču cieta zaudējumu 1567. gada 7. jūlija kaujā, kurā krita ap 30 lietuviešu, bet rīdzinieku pusē tikai 15 vai 16 latviešu ("nevācu") karavīru.[4]
Pēc ilgākām sarunām ar Polijas karali Stefanu Batoriju Drohičinā 1581. gada 14. janvārī tika parakstīts Drohičinas līgums starp Rīgas pilsētu un Polijas-Lietuvas kopvalsti, kas Rīgas pilsoņiem saglabāja atsevišķas privilēģijas, vēlāk sauktas par "Stefana privilēģiju kopumu" (latīņu: Corpus Privilegiorum Stephanorum).[5] Lai pieņemtu Rīgas uzticības zvērestu, karalis Stefans Batorijs 1582. gada 12. martā ieradās Rīgas pilī, kas atradās ārpus tā laika pilsētas robežām. Pilsētas zvērests tika pieņemts 7. aprīlī.
Tomēr jau pēc dažiem gadiem sākās pilsētas namnieku sacelšanās pret pilsētas rāti un Polijas-Lietuvas virsvaru jeb Rīgas Kalendāra nemieri (1584-1589). Par formālo iemeslu kalpoja karaļa Stefana Batorija rīkojums pāriet uz Gregora kalendāru.
Remove ads
Rīgas brīvpilsētas nauda
Šajā periodā Rīga tika kalta sava nauda ar pilsētas ģerboņa attēlu un uzrakstu, kas apliecināja tās piederību Rīgas pilsētai ("CIVITATIS RIGENSIS"). Rīgas sudraba dālderī (Thaler) ietilpa 4,5 Rīgas sudraba markas (Mark) vai 18 sudraba vērdiņi (Ferding). Savukārt vienā vērdiņā ietilpa 9 zemākas raudzas sudraba šiliņi (Schilling) vai 27 feniņi (Pfennig).[6]
1571. gada Rīgas feniņš ar ģerboni (sudrabs 94, svars 0,26 g, diametrs 12,0 mm).
Rīgas šiliņš (sudrabs 94, svars 0,90-1,00 g, diametrs 18,0-18,3 mm, kalts 1571.).
Rīgas sudraba vērdiņš (sudrabs 437,5, svars 2,70-2,85 g, diametrs 22,0-23,2 mm, kalts 1564.-1569., 1579.).
Rīgas pusmarka ar lielo pilsētas ģerboni (sudrabs 437,5, svars 5,48-5,70 g, diametrs 24,0 mm, kalta 1565., 1566., 1568., 1572., 1573.).
Rīgas sudraba dālderis (svars 27,25 g, diametrs 40,0 mm, kalts 1565., 1572., 1573., 1574., 1576.).
Rīgas trīs zelta dukātu monēta (zelts 986, svars 10,66 g, diametrs 30,0 mm. kalta 1572.).
Remove ads
Atsauces
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads