Evolūcijas teorija
From Wikipedia, the free encyclopedia
Evolūcija ir visu dzīvības formu izmaiņu process no paaudzes uz paaudzi. Evolucionārā bioloģija pēta, kā un kāpēc šī attīstība notiek, tātad tā ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo būtņu vēsturiskās attīstības un mainības mehānismu. Organismi no saviem vecākiem pārmanto raksturīgās pazīmes (sauktas arī par īpašībām) ar gēnu starpniecību. Pārmaiņas organisma pēcnācēja gēnos, kuras sauc par mutācijām, veido jaunas īpašības. Ja jaunā īpašība pēcnācējus labāk piemēro videi, kurā tie dzīvo, tad tieši šiem pēcnācējiem ir lielākas izredzes izdzīvot un vairoties tālāk. Šo procesu sauc par dabisko izlasi, kas ļauj atšķirīgajām pazīmēm gūt virsroku pār citām, izdzīvošanai ne tik svarīgām. Pēc vairākām paaudzēm populācija var iegūt tik daudz jaunu pazīmju, ka izveidojas jauna organismu suga.[1][2]
- Šis raksts ir par dzīvo organismu evolūciju. Par evolūciju skatīt rakstu evolūcija.