vēsturiska naudas vienība Eiropā From Wikipedia, the free encyclopedia
Feniņš (vācu: Pfennig) bija viduslaiku monēta, no 1873. gada Vācijas impērijas, vēlāk VFR un VDR mazākās naudas vienības nosaukums. Apvienotajā Karalistē feniņiem atbilst pensi (vienskaitlī penijs).
Kārļa Lielā valdīšanas laikā ieviesa vienotu, uz sudrabu balstītu monetāro sistēmu. Viena Kārļa mārciņa (franču: livre carolinienne) saturēja mārciņu sudraba 20 solīdu (vēlāko šiliņu) jeb 240 denāriju vērtībā. Mārciņa un solīds bija vienīgi skaitīšanas un svara vienības, kā monētas tika kalti vienīgi sudraba denāriji (latīņu: denarius).
Tautā sudraba denārijus sāka dēvēt par feniņiem (phenninc). Anglijā peniji (paenig) pirmoreiz pieminēti ap 765. gadu. Ap 1200. gadu dažādās vācu valstiņās kala dažādas vērtības feniņus ar dažādu sudraba saturu. 16. gadsimta beigās feniņa vērtība bija tik zema, ka tā kalšanai izmantoja varu. 1873. gadā Vācijas impērijas teritorijā ieviesa vienotu monetāro sistēmu, kurā 100 feniņi līdzinājās vienai markai.
Feniņa vārda izcelsme ir neskaidra. Uzskata, ka tas varētu būt latīņu valodas vārda pondus ("svars", no tā arī puds, Pfund, pound) pārveidojums ģermāņu valodās phenninc, paenig ("svariņš").[1]
1515. gadā izveidoja Livonijas Hanzas savienības pilsētu monetāro sistēmu un Rīgā sāka kalt feniņus, vērdiņus, markas un dālderus. Starp naudas vienībām bija šādas attiecības: 1 dālderis = 4,5 markas = 18 vērdiņi, savukārt 1 vērdiņš = 9 šiliņi = 27 feniņi[2]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.