Konstancijs I jeb Konstancijs Hlors (latīņu: Marcus Flavius Valerius Constantius Herculius Augustus; dzimis 31. martā ap 250. gadu, miris 306. gada 25. jūlijā) bija Romas imperators laikā no 293. līdz 306. gadam. Viņš bija Konstantīna I tēvs.
| Konstancijs Hlors Constantius I Chlorus | |
|---|---|
 | |
| Romas imperators | |
|
Amatā 293 — 306 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
31. martā ap 250. gadu Dardānijas province, Romas impērija |
| Miršanas dati |
306. gada 25. jūlijā Eboraka Britānija tagad (Jorka,  Anglija) |
| Bērni | Konstantīns I |
Konstanciju kopā ar Galēriju adoptēja Romas imperatori Diokletiāns un Maksimiāns[1] un iecēla viņus par saviem pēctečiem (cēzariem), līdz ar ko ieviešot četru imperatoru sistēmu tetrarhiju.
Konstancijs valdījumā saņēma Galliju un Britāniju un, iespējams, Spāniju. Kad 305. gadā Diokletiāns ar Maksimiānu atkāpās, Konstancijs kļuva par augustu un pārvaldīja rietumu provinces, savukārt Galērijs — austrumu provinces. Savas valdīšanas sākumā izvērsis aktīvu karadarbību Ģermānijā. Karojis gar Reinas upi, kur sakāvis frankus un alemaņus. Pēc kļūšanas par augustu īstenojis veiksmīgu militāro kampaņu pret piktiem Britānijas ziemeļos, viņpus Adriāna valnim. Tomēr 206. gadā pēkšņi miris Eborakā (mūsdienu Jorkā). Pirms nāves pasludināja savu dēlu par savu pēcteci un uzreiz pēc viņa nāves arī Britānijā izvietotie leģioni pasludināja Konstantīnu par imperatoru.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
