Florence
From Wikipedia, the free encyclopedia
Florence (itāļu: Firenze, izrunā: [fiˈrɛntse], latīņu: Florentia) ir pilsēta Itālijas ziemeļdaļā, Toskānā pie Arno upes, Toskānas administratīvais centrs un Florences provinces centrs.
| Florence | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
| Firenze | |||
 | |||
| |||
  Florence  Florence | |||
| Koordinātas: 43°47′N 11°15′E | |||
| Valsts |
 Itālija | ||
| Reģions | Toskāna | ||
| Province | Florence | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 102,41 km2 | ||
| Augstums | 50 m | ||
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |||
| • kopā | 360 930 | ||
| • blīvums | 3 619,8/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | 50100 | ||
| Patrons | Jānis Kristītājs | ||
| Mājaslapa |
www | ||
| Oficiālais nosaukums: Florences vēsturiskais centrs | |||
| Tips | Kultūra | ||
| Kritērijs | i, ii, iii, iv, vi | ||
| Iekļauts | 1982. gads | ||
| Aizsardzības nr. | 174 | ||
| Valsts |
Itālija | ||
| Platība | 532 ha | ||
 Florence Vikikrātuvē | |||
Florence
Pilsētas ekonomika lielā mērā balstās uz tūrismu. Modes ekonomikā pazīstama kā kompānijas Gucci dzimtene. Florencē atrodas viens no ievērojamākajiem mākslas muzejiem pasaulē — Ufici galerija. Pilsētas pārbagātība ar mākslas pieminekļiem radījusi jēdzienu Stendāla sindroms. Florence tiek uzskatīta par itāliešu literārās valodas rašanās vietu.
Pilsēta bija viens no ievērojamākajiem vēlo viduslaiku Eiropas tirdzniecības un kultūras centriem. Florence tiek uzskatīta par galveno renesanses izcelsmes vietu un centru. Daudzus gadsimtus pilsētu un apkārtni pārvaldīja Mediči ģimene.
Florencē daudzu ievērojamu renesanses darbinieku vidū darbojušies — Dante Aligjēri, Džoto, Džovanni Bokačo, Mikelandželo Buonaroti, Leonardo da Vinči, Sandro Botičelli, Džirolamo Savonarola, Nikolo Makjavelli, Rafaēls.
Florence 59. gadā p. m. ē. tika dibināta kā karavīru — veterānu apmetne Florentija (Florentia). Izdevīgā novietojuma dēļ apmetne ātri auga un izveidojās par svarīgu tirdzniecības centru. 3. gadsimtā imperators Diokletiāns izvēlējās Florenci par Tuskijas (Tuscia) provinces centru.
No IV gadsimta sākuma Florence bija bīskapa rezidences pilsēta. Šajā laikā pilsēta cieta nestabilās politiski sociālās situācijas dēļ, tika vairākkārt ieņemta un izpostīta.
774. gadā Florenci ieņēma Kārlis Lielais un tā iekļāvās Toskānas hercogistē, kuras galvaspilsēta bija Luka. Ap 1000. gadu par hercogistes galvaspilsētu kļuva Florence un tas bija sākums straujam pilsētas uzplaukumam.
13. gadsimtā pilsēta iesaistījās gvelfu (imperatora atbalstītāji) un gibelīnu (pāvesta atbalstītāji) savstarpējās cīņās. Pēc gibelīnu uzvaras pilsētā tie sadalījās naidīgās frakcijās ("melnie" un "baltie"). Uzvarēja melnie gibelīni un baltajiem bija jādodas trimdā (viens no baltajiem gibelīniem bija Dante). Savstarpējās cīņas netraucēja pilsētai strauji attīstīties. Florencē kaltās zelta monētas — florīni bija pazīstami visā Eiropā.
1348. gadā pilsētu izpostīja mēra epidēmija. Dekamerona darbība notiek šīs mēra epidēmijas laikā.
1434. gadā Florencē atgriezās Kozimo de' Mediči, kurš kļuva par pirmo Mediči dinastijas — Florences valdnieku dinastijas pārstāvi. 1469. gadā pilsētā sāka valdīt Kozimo mazdēls Lorenco de' Mediči, kurš bija liels mākslas aizbildnis. Šajā laikā pilsētā darbojās Mikelandželo Buonaroti, Leonardo da Vinči un Sandro Botičelli.
1494. gadā pilsētā nodibinājās republika Džirolamo Savonarolas vadībā, tomēr 1498. gadā Savonarola tika sodīts ar nāvi.
1537. gadā Mediči kļuva par mantojama hercoga titula īpašniekiem (līdz tam Florence formāli bija republika) un valdīja Toskānas hercogistē (no 1569. gada lielhercogistē) līdz 1737. gadam, kad Mediči dzimta izmira un lielhercogiste kļuva par Austrijas kroņa sastāvdaļu.
1859. gadā Toskānu ieņēma Sardīnijas Karalistes un franču spēki un 1861. gadā Florence iekļāvās Itālijas valstī. No 1865. gada līdz 1871. gadam Florence bija Itālijas galvaspilsēta un šeit sanāca pirmais Itālijas parlaments.
19. gadsimtā Florence daudz neattīstījās, tomēr 20. gadsimtā līdz ar tūrisma un ekonomikas attīstību pilsētas iedzīvotāju skaits trīskāršojās.
Otrā pasaules kara laikā Florence gadu (1943—1944) atradās vācu okupācijā.
1966. gada novembrī pilsētas arhitektūras vērtības cieta Arno upes plūdos.
Florencē vai tās apkārtnē dzimuši:
- Dante Aligjēri (Dante Alighieri) (1265—1321) — dzejnieks;
- Sandro Botičelli (Sandro Botticelli) (1445—1510) — mākslinieks;
- Anjolo Brondzīno (Agnolo Bronzino) (1503—1572) — mākslinieks;
- Filipo Brunelleski (Filippo Brunelleschi) (1377—1446) — arhitekts;
- Benvenuto Čellini (Benvenuto Cellini) (1500—1571) — mākslinieks;
- Čimabue (Cimabue) (1240—1302) — mākslinieks;
- Franko Dzefirelli (Franco Zeffirelli) (1923—2019) — kinorežisors;
- Džoto (Giotto) (1267—1337) — mākslinieks;
- Luidži Kerubini (Luigi Cherubini) (1760—1842) — komponists;
- Filipo Lipi (Filippo Lippi) (1406—1469) — mākslinieks;
- Nikolo Makjavelli (Niccolò Machiavelli) (1469—1527) — filozofs;
- Andrea del Verokjo (Andrea del Verrocchio) (1435—1488) — mākslinieks;
- Amerigo Vespuči (Amerigo Vespucci) (1451—1512) — kartogrāfs.
Florences Doma katedrāle Santa Maria del Fiore (14.—15. gadsimts)
Pitti pils (16. gadsimts)
Rātsnams jeb Vecā pils (Palazzo Vecchio, 14. gadsimts)
Stroci pils (Palazzo Strozzi, 16. gadsimts)
Dāvida statuja Akadēmijas galerijā (Mikelandželo, 1504.)
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
