Glezna
From Wikipedia, the free encyclopedia
Glezna ir tēlotāja mākslas darbs, kas atveidots ar glezniecības līdzekļiem. Retāk jēdzienu "glezna" lieto, apzīmējot daiļdarbā tēlainu īstenības parādības atspoguļojumu vai mūzikā programmatisku skaņdarbu vai tā daļu, kurā tēlaini tiek atspoguļota kāda reālās īstenības parādība.[1]
Gleznas atrodas privātās kolekcijās un muzejos, kur tās izvietotas gleznu krātuvēs vai gleznu galerijās, kas Senajā Grieķijā ieguva specifisku nosaukumu — pinakotēka.[2]
Gleznām var tikt pielietoti īpaši termini, kas apzīmē to atšķirību no pārējām gleznām. Tie var būt:
- ikona — kristīgās baznīcas pielūgsmes glezna, kurā attēlots Jēzus, Marija, kāds eņģelis vai svētais;[3]
- ikonostass — sava veida siena ar noteiktā, jau iepriekš izstrādātā kārtībā izvietotām ikonām pareizticīgo baznīcā.[4]
- altārglezna — sakrālās tematikas glezna, kas novietota virs, aiz vai uz altāra. Raksturīga kristīgai baznīcai, tikusi ieviesta 13. gadsimta sākumā;[5]
- kičs (no vācu: Kitsch) — mākslas darbs, arī glezna, kas neatbilst vispārpieņemtajām estētikas normām; tās bieži ir darinātas masu tirgum;[6]
- diptihs (no grieķu: δίπτυχος, diptychos — 'divkāršs') — divas gleznas, ko vieno kopīga iecere;[7]
- triptihs (no grieķu: τρίπτυχος, triptychos — 'trīskāršs') — trīsdaļīga glezna, ko apvieno viena ideja un tēma. Vidējā daļa ir parasti centrālās tēmas atklājēja, tāpēc to nereti darina kā vislielāko;[8] Piemēram, altāra kompozīcija.
- tondo (itāļu: tondo) — apaļa formāta glezna;[9]
- tīstoklis — glezna, kuras pamats ir zīds vai papīrs, ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības veids, 4.—6. gadsimts.[10]
- tempera — glezna, kas darināta ar temperas krāsām.[11]
- akvarelis — glezna, kas darināta ar akvareļkrāsām.[12]
Glezna ir skatāma divējādi — kā priekšmets un kā mākslas darbs. Pirmkārt, tā ir priekšmets, ko ir radījis autors vai to grupa; glezna ir darināta kādā noteiktā laikā, ar konkrētajam laikam atbilstošu tehniku vai ar kādiem īpašiem individuāliem tās radītāja paņēmieniem. Tāpēc glezna jāskata kā priekšmets.