Haņdzi
From Wikipedia, the free encyclopedia
Haņdzi[1] (vienkāršotā ķīniešu: 汉字, tradicionālā ķīniešu: 漢字, piņjiņs: hànzì) ir nosaukums ķīniešu apdzīvotajās zemēs lietotajām ķīniešu rakstzīmēm, ko lieto ķīniešu valodas pierakstīšanai. Ķīniešu rakstzīmes nereti dēvē arī par hieroglifiem, taču tulkotājs Uldis Bērziņš latviešu valodā iesaka lietot vārdu "ķīnzīme".[1] Ķīniešu hieroglifi ir arī japāņu rakstības kandži un korejiešu rakstības handžas pamatā. Līdz 1945. gadam ķīniešu rakstu zīmes tika izmantotas arī vjetnamiešu valodas pierakstā.[nepieciešama atsauce]
- Šis raksts ir par ķīniešu hieroglifiem, ko izmanto specifiski ĶTR, Taivānā u.c. ķīniešu apdzīvotās zemēs (haņdzi). Par ķīniešu hieroglifiem, ko izmanto arī citas tautas skatīt rakstu ķīniešu hieroglifi.
Kopējais rakstu zīmju skaits pārsniedz 50 tūkstošus,[2][3] no kurām drukātajā veidā pastāvīgi tiek izmantotas tikai aptuveni 7 tūkstoši.[2] Grāmatu un laikrakstu lasīšanai pietiek ar 3—4 tūkstošu hieroglifu zināšanu.[2] Hieroglifus iedala vienkāršotajās un tradicionālajās rakstu zīmēs. Kontinentālajā Ķīnā un Singapūrā pārsvarā izmanto vienkāršotas rakstu zīmes, bet Taivānā un Honkongā — tradicionālās rakstu zīmes.[2]