From Wikipedia, the free encyclopedia
Ivars Briedis (dzimis 1940. gada 29. septembrī Valmierā) ir latviešu izglītības darbinieks, vēstures skolotājs, darbojies arī politikā.
|
Dzimis Valmierā 1940. gada 29. septembrī Alīdas Briedes un Kārļa Brieža četru bērnu ģimenē. Mācījās Veselavas septiņgadīgajā skolā, pēc tam Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā. 1960. gadā sāka strādāt par skolotāju Valmieras rajona Rauskas septiņgadīgajā skolā, vienlaicīgi studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. 1967. gadā universitāti beidza ar vēstures skolotāja diplomu. Divpadsmit gadus (līdz 1978. gadam) strādāja par skolas direktora vietnieku audzināšanas darbā — sākumā Zvejniekciema vidusskolā, pēc tam Valmieras 4. vidusskolā. 1978. gadā tika iecelts par Valmieras starpskolu mācību ražošanas kombināta direktoru, 1984. gadā — par Valmieras Viestura vidusskolas direktoru.[1]
1984. gadā kļuvis par Valmieras Viestura vidusskolas direktoru, to vadīja līdz pat 2010. gadam.[2] Koru "Beverīna" Cēsīs, "Dziedonis" Rīgā un "Imanta" Valmierā, Valmieras slimnīcas vīru ansambļa dziedātājs.[1] Precējies, izaudzinājis divus bērnus — meitu Ilzi un dēlu Gintu.
Atmodas sākumā (1989. gadā) Valmierā iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) darbā un, pateicoties enerģiskajai rīcībai un aktīvajam darbam, tika ievēlēts par LTF Valmieras nodaļas līdzpriekšsēdētāju. No LTF tika izvirzīts arī par deputāta kandidātu 1990. gada LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās un 18. martā ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu no Rūjienas 196. vēlēšanu apgabala. Strādāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.[1]
Piedalījās likumprojektu izstrādāšanā izglītībā, kā arī citu likumdošanas aktu izstrādē un pieņemšanā. Šī Augstākā Padome sagatavoja ceļu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Tās deputātu vairākums, to vidū arī Ivars Briedis, 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, kura izvirzīja mērķi atjaunot 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas valsti.[1][3] Deputāta darbības sākumā viņš rakstīja: "Savā darbībā vadīšos pēc trim principiem: nesoli, ko nevari izpildīt. Jāstrādā ar prātu, ne ar emocijām. Tēvzemei un brīvībai". Pašlaik viņš ir vienīgais no pieciem 1990. gadā ievēlētajiem Valmieras rajona deputātiem, kas joprojām strādā un dzīvo Valmieras rajonā.[1]
Par savu darbību apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. gada maijā) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.