Komēta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Komēta (grieķu: κομήτης, komḗtēs — ‘matains’) ir jebkurš maza izmēra kosmiskais ķermenis, kas atrodas orbītā ap Sauli. Tuvojoties pietiekami tuvu Saulei, var redzēt komētas galvu un asti, kas veidojas izplūstot no komētas kodola gāzēm un putekļiem Saules vēja ietekmē. Komētas kodols sastāv no ledus, putekļu, akmens un sasalušu gāzu maisījuma, kura izmērs caurmērā var būt no dažiem kilometriem līdz pat vairākiem desmit kilometriem.
Komētu orbitālie apriņķošanas periodi ap Sauli var būt dažādi, sākot no dažiem gadiem līdz pat simtiem un tūkstošiem gadu. Dažas nonāk Saules sistēmā tikai vienreiz, lai pēc tam to pamestu uz visiem laikiem, nonākot starpzvaigžņu telpā. Īsperioda komētas domājams ir veidojušās Koipera joslā, kas atrodas aiz Neptūna orbītas.[1] Savukārt pārējās komētas iespējams veidojas tā sauktajā Orta mākonī — lielā, sfēriskā komētu mākonī aptuveni no 50 000 līdz 100 000 astronomisko vienību attālumā no Saules. Lielākoties komētu orbītas ir ļoti izstieptas. Komētu orbītas ir stipri mainīgas — tās ietekmē lielo planētu gravitācijas spēki.
Pirms termina "komēta" ieviešanas komētas latviešu valodā dēvēja par "asteszvaigznēm".[2] Komētu astronomiskais simbols ir šāds: ☄.