Kurzemes cietoksnis
Militārs ielenkums Otrā pasaules kara Austrumu frontē / From Wikipedia, the free encyclopedia
Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu (vācu: Kurland-Kessel, krievu: Курляндский котёл) dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944. gada 9.—10. oktobrī, Sarkanajai armijai sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles un nogriežot vācu karaspēka grupai ”Ziemeļi” atkāpšanās ceļu pa sauszemi. 1945. gada 15. janvārī karaspēka grupa ”Ziemeļi” tika pārdēvēta par karaspēka grupu ”Kurzeme”. Tā beidza karadarbību tikai pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā.
Ātrie fakti Kaujas Kurzemes cietoksnī, Datums ...
Kaujas Kurzemes cietoksnī | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā | |||||||
Padomju spēku virzība no 1943. gada 1. septembra līdz 1944. gada 31. decembrim; Kurzemes katls ir baltā zona uz rietumiem no Rīgas līča. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Trešais reihs | Padomju Savienība | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Ferdinands Šerners Lotārs Renduličs Heinrihs fon Fītinghofs Karls Hilperts Valters Krīgers |
Ovaness Bagramjans Andrejs Jerjomenko Leonīds Govorovs | ||||||
Iesaistītās vienības | |||||||
karaspēka grupa "Kurzeme" |
Pirmā Baltijas fronte Otrā Baltijas fronte | ||||||
Zaudējumi | |||||||
1944. gada oktobris-1945. gada 8. maijs 117 871 nogalināti, ievainoti un pazuduši (39 537 1945. gada februāris-marts)[1] 189 112 sagūstīti 1945. gada 9. maijā [1] |
Tikai Otrā Baltijas fronte: 1945. gada 16. februāris–8. maijs, 160 948 vīru (30 000 nogalināti, 130 000 ievainoti) | ||||||
|
Aizvērt