Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
From Wikipedia, the free encyclopedia
Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ir 2020. gada 10. jūnijā Saeimas pieņemts likums, kas nosaka Latvijas administratīvo iedalījumu: Latvijas administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas un administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvotās vietas statusa noteikšanas, apdzīvoto vietu uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.
Likums stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā. Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulē Latviešu vēsturisko zemju likums.[1]