Kņazs
From Wikipedia, the free encyclopedia
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs; krievu: князь, slov. kniež, horvātu: knez, bulgāru: княз, vācu: Knjas, angļu: knyaz, poļu: kniaź, franču: cnéz), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās. Sākotnēji senajiem slāviem vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis. Sieviešu dzimtē — kņaziene (kr. княгиня).
- dēls — kņazičs (kr. княжич)
- meita — kņazna (kr. княжна).
Viduslaikos pēc ranga līdzvērtīgs hercogam, bet mazāko kņazistu kņazi, monarhu vasaļi ar piešķirtiem lēņiem — grāfam.