Lokorotondo

Lokorotondo (itāļu: Locorotondo; burtiski "apaļā vieta"), ir pilsēta un komūna Itālijas dienvidaustrumos, Apūlijas reģiona, Bari provincē. Pilsēta ir pazīstama ar saviem vīniem un apļveida plānojumu, kas tagad sastāda vēsturisko centru, no kura arī cēlies tās nosaukums. Interesanti, ka Lokorotondo pilsētas nosaukums ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā pilsētas nosaukums ar lielāko "o" burtu skaitu. Lokorotondo vecpilsēta atrodas uz paugura Murges plato dienvidaustrumu daļā, dziļi Itrijas ielejā. Pateicoties tam šo pilsētu dēvē par "Itālijas balkonu", jo no 900 metru augstā paugura kā no balkona paveras plaša panorāmas aina pāri Itrijas ielejai. Blakus vecpilsētai ir sacelti trulli nami, kas dod papildus kolorītu. Rezultātā Lokorotondo ir iekļauta skaistāko Itālijas pilsētu sarakstā (Borghi piu belli d'Italia).

Lokorotondo
Pilsēta
Locorotondo
Lokorotondo panorāma
Lokorotondo
Koordinātas: 40°45′21″N 17°19′35″E
Valsts	Itālija
Reģions	Apūlija
Province	Bari province
Platība
• Kopējā	47 km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
• kopā	13 930
• blīvums	301,6/km²
Mājaslapa	www.comune.locorotondo.ba.it
Lokorotondo Vikikrātuvē

Arhitektūra

Sakrālā arhitektūra

Lokorotondo ir bagāta ar sakrālās arhitektūras paraugiem. Šajā nelielajā pilsētiņā ir deviņas baznīcas (Grieķu Madonnas baznīca, Sv. Jura baznīca, Sv. Roha baznīca, Sāpju Dievmātes baznīca, Marijas Pasludināšanas baznīca, Svēto Kosmas un Damiāna mazā bazilika, Svētā Padujas Antonija baznīca, Svētā Nikolaja baznīca un Jaunavas Marijas Palīdzētājas baznīca). Nozīmīgākās ir Grieķu Madonnas un Sv. Jura baznīcas.

Grieķu Madonnas baznīca.

• Grieķu Madonnas baznīca (Chiesa Madonna della Greca) ir senākā Lokorotondo baznīca, kas domājams celta starp 7. un 8. gadsimtu, bet 15. gadsimtā pārbūvēta, kad Taranto princis Pirrs Orsini del Balzo 1480. gadā apmeklēja Lokorotondo. Tomēr pirmās dokumentētās ziņas par baznīcu ir sākot ar 1520 gadu.^[2]

Neskatoties uz vairākām pārbūvēm laika gaitā, baznīca ir saglabājusi savu viduslaiku gotisko plānojumu un askētisku ārējo veidolu. Fasāde ir zvanveida formā ar slīpām malām, kas norāda uz tās sadalījumu centrālajā un un divos sānu jomos. Fasādi dekorē gotisks rozetes logs, kuru 1981. gadā izveidoja vietējais mākslinieks Domeniko Rozato pēc iepriekšējā viduslaiku loga parauga. Fasādes augšējos stūros ir novietotas Svēto apustuļu Pētera un Pāvila statujas, domājams, ņemtas no iepriekšējās baznīcas. Senāk baznīca bija dekorēta ar freskām, no kurām labajā pusē ir palicis fragments ar Jaunavas Marijas un Jēzus bērna attēlu. Dažas skulptūras no vietējā marmora joprojām ir salīdzinoši labā stāvoklī. Poliptihs "Rožu Dievmāte" ar Sv. Lūciju, Sv. Pēteri, Sv. Pāvilu un Sv. Oronco, kuru 16. gadsimtā pasūtīja barons Otaviano Lofredo, joprojām atrodas virs galvenā altāra. Divi nozīmīgi mākslas darbi ir Sv. Jura bareljefs (1559. g.) un uz ceļiem lūdzoša karavīra statuja ar saliktām rokām, kura personība nav zināma. Tas varētu būt gan Pirrs Orsini del Balzo, gan Otaviano Lofredo.

Sv. Jura baznīca ar kapelu.

• Svētā Jura (La Chiesa di San Giorgio Martire) jeb Lokorotondo Mātes (chiesa Madre di Locorotondo) baznīca ir viena no galvenajām Lokorotondo pielūgsmes vietām. Baznīca tika celta 11. gadsimta baznīcas vietā no 1790. līdz 1825. gadam klasicisma stilā. Baznīcu projektēt tika uzdots vietējiem arhitektiem Džuzepem Gimmam un Nikolam Fazano. Fasādes frontona timpans dekorēts ar bareljefu, kura centrā attēlota Sv. Jura cīņa ar pūķi, bet malās Svēto Pētera un Pāvila attēli. Baznīcas plāns veidots grieķu krusta veidā, kas vainagots ar 35 metru kupolu. Īpašu interesi izraisa kreisajā pusē izvietotā Sv. Vakarēdiena kapela, kurā Bībeles sižeti attēloti uz 42 paneļiem, kas ir saglabājušies no 16. gadsimta kapelas. Apsīdā atrodas 1841. gadā gleznotā altārglezna, kur attēlots Sv. Vakarēdiens. Tāpat mākslinieciski vērtīga ir Frančesko de Mauro 1769. gadā gleznota glezna "Rožukroņa Madonna" (Madonna del Rosario), kuru iekļauj 15 ovāli ar mistēriju ainām.

Laicīgā arhitektūra

Palazzo Morelli pils fasāde.

• Palazzo Morelli ir labākais baroka arhitektūras paraugs Lokorotondo, un tā vārdā ir nosaukta arī blakus esošā iela. Tā fasāde ir pārbūvēta 18. gadsimtā pēc pilsētas mēra Rokko Morelli rīkojuma, kurš nama paplašināšanai iegādājās arī blakus esošās ēkas.

Krāšņs portāls, kas atrodas fasādes kreisajā daļā, demonstrē visu baroka burvību. Tas ir bagāts ar dekoratīvām detaļām, būtiski ietekmējies no Martina Franka pilsoniskās arhitektūras. Portālu apņem divi pilastri, akcentējot barokālu balkonu virs tā. Ieejas arku dekorē vītenes un akanti, bet vidū blakus slēgakmenim antropomorfa maska ar izsmejošu smaidu un Morelli ģerbonis (zilonis ar torni uz muguras).

Labajā pusē ir redzami trīs nelieli balkoni. Divus no tiem veido barokāli izlocītas dzegas ar kaltām dzelzs margām, ko balsta dekoratīvi veidoti kronšteini. Trešo apņem akmenī grieztas margas. Uzmanību piesaista dažu akmens elementu sarkanais krāsojums Pompeju stilā, kas norāda, ka šis kolorējums varētu tikt veikts neoklasicisma periodā, iespējams, lai saskaņotu fasādi ar "Palazzo Aprile".

Ieejot ēkā, nonākam nelielā priekštelpā ar nelielām kāpnēm, kas iet uz nākamo stāvu. Pils patiesībā ir veidota trīs līmeņos: pagrabs ar mucveidīgām velvēm, pirmais stāvs, tā saucamais "piano nobile" ar zvaigžņu velvēm, dekorētām ar stuka veidojumiem un freskām, kas kādreiz savienojās ar universitātes ēku, bet augšējais stāvs, kas pildīja noliktavas funkcijas, ir ar tauriņveida velvēm, kas ir zemākas, nekā citu līmeņu telpas.

Atsauces

1. https://demo.istat.it/?l=it.
2. Brindizi-Ostuni arhidiacēze.^{[novecojusi saite]} (itāliski)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lokorotondo.