Mazačo
itāļu gleznotājs / From Wikipedia, the free encyclopedia
Mazačo (itāļu: Masaccio; dzimis 1401. gada 21. decembrī, miris 1428. gada rudenī), īstajā vārdā Tommazo di Sers Džovanni di Simone (Tommaso di Ser Giovanni di Simone), bija itāļu gleznotājs. Aizsācis agrās renesanses glezniecību.[1] Džordžo Vazāri viņu nosaucis par savas paaudzes labāko gleznotāju. Viens no sava laikmeta revolucionārākajiem gleznotājiem.[2]
Mazačo Masaccio | |
---|---|
![]() Mazačo pašportrets | |
Dzimis | 1401. gada 21. decembrī |
Miris | 1428 (26–27 gadu vecumā) |
Tautība | Itālis |
Nozares | Glezniecība |
Mākslas virziens | Renesanse |
1422. gadā iestājies Florences Ārstu un aptiekāru ģildē, 1424. gadā — Lūkas ģildē.[2] Parasti gleznojis altārgleznas, freskas.[1] Strādājis Florencē, Romā, Pizā.[1] Bieži strādājis kopā ar Panikāles Mazolīno.[1] Mazačo savos darbos pirmoreiz renesanses monumentālajā glezniecībā izmantoja reālās telpas optiski iluzorisku paplašināšanu.[1] Vairāki darbi pēc nāves palikuši nepabeigti.[2] Viņa darbi ietekmējuši turpmākās renesanses attīstību.[1]
Ievērojamākie darbi: "Krustā sišana" (1425\1426), "Sv. Trīsvienība" (ap 1426), "Izdzīšana no Paradīzes" (ap 1425), "Naudas nodeva" (ap 1427/1428), "Teofila dēla atdzīvināšana un Pēteris bīskapa krēslā" (ap 1425).[2]