Monako Grand Prix - Wikiwand
For faster navigation, this Iframe is preloading the Wikiwand page for Monako Grand Prix.

Monako Grand Prix

Vikipēdijas lapa

Monako Grand Prix
Monako trase
Informācija par trasi
Apļi 78
Trases garums 3,34 km
Sacīkstes garums 260,52 km
Visvairāk uzvaras (pilots)
Airtons Senna (6)
Visvairāk uzvaras (komanda)
McLaren (15)
Pēdējā sacīkste (2016)
Pole position
Goda pjedestāls
Ātrākais aplis

Monako Grand Prix (franču: Grand Prix de Monaco) ir ikgadēja Pirmās formulas Grand Prix izcīņa, kas notiek Monako.

Pirmā neoficiālā Monako Grand Prix izcīņa tika sarīkota 1929. gadā, kur, sākot ar 1950. gadu, tā pirmoreiz tika iekļauta arī F1 kalendārā.[1] Turpmākos četrus gadus sacīkstes Monako nenotika, taču kopš 1955. gada Monako Grand Prix izcīņa Pirmās formulas kalendārā tiek rīkota regulāri.[1] Visas sacīkstes ir notikušas slavenajā Monako trasē, kas pati par sevi galvenokārt ir izvietota Montekarlo apgabala ielās, kur trases daudzo līkumu un šauro ielu dēļ tajā ir gandrīz vai neiespējami veikt apdzīšanu.[1] Šī iemesla dēļ Monako Grand Prix izcīņa tiek uzskatīta par vienu no visprestižākajām sacīkstēm autosporta pasaulē, kur līdzās ar Indianapolisas 500 jūdžu sacīskti (Indianapolis 500) un Lemānas 24 stundu sacīksti (24 Hours of Le Mans) tā veido neoficiālo Motoru sporta trīskāršo troni (Triple Crown of Motorsport).[2]

Pagaidām sekmīgākais braucējs Monako Grand Prix izcīņās ir brazīliešu pilots Airtons Senna, kuram šeit ir izdevies uzvarēt veselas 6 reizes, to skaitā piecas reizes pēc kārtas (laika posmā no 1989. līdz 1993. gadam). Turpretim komandu konkurencē (F1 ietvaros) nospiedošs pārsvars pieder McLaren vienībai, kurai šeit ir izdevies uzvarēt veselas 15 reizes, pa septiņām uzvarām vairāk nekā tās tuvākajiem sekotājiem Ferrari komandai.

Pašreizējais un aizstāvošais Monako Grand Prix sacīkstes uzvarētājs ir britu pilots Luiss Hamiltons, kuram šeit izdevās uzvarēt 2016. gadā.[3] Savukārt komandu konkurencē pašreizējie un aizstāvošie uzvarētāji ir Mercedes vienība, kurai šeit ir izdevies triumfēt jau pēdējos četrus gadus pēc kārtas. Tiek paredzēts, ka 2017. gada Monako Grand Prix izcīņa norisināsies 28. maijā, kur līdz ar to tā kalpos par sezonas 6. posmu.[4]

Vēsture

Alēna Prosta/ Airtona Sennas ēra (1984.-1993.)

Laika posmā starp 1984. un 1993. gadu Monako Grand Prix sacīkstēs uzvaras izdevās izcīnīt tikai diviem pilotiem — francūzim un vēlākajam četrkārtējam Pirmās formulas pasaules čempionam Alēnam Prostam (4 uzvaras) un brazīlietim — vēlākajam trīskārtējam Pirmās formulas pasaules čempionam — Airtonam Sennam (6 uzvaras), kur deviņas no kopējām desmit uzvarām abu braucēju starpā tika izcīnītas pārstāvot McLaren komandu. Vienīgo uzvaru šajā laika posmā ar citu komandu izdevās izcīnīt Airtonam Sennam, kuram 1987. gadā Monako ielās izdevās uzvarēt ar Lotus vienību.

Sīvā sāncensība, kas Formula 1 Pasaules čempionātos astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā norisinājās starp Alēnu Prostu un Airtonu Sennu, bija manāma arī Monako Grand Prix sacīkšu lakā, kur astoņdesmito gadu vidusdaļā Monako ielās pārsvarā dominēja Alēns Prosts, iekams astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu pirmajā pusē galvenokārt uzvarēja Airtons Senna. Alēnam Prostam savu pirmo uzvaru Monako ielās izdevās izcīnīt 1984. gadā, kad ļoti smagos lietus apstākļos sacīkste sākotnēji tika aizkavēta par 45 minūtēm un vēlāk arī priekšlaicīgi apturēta pēc nobrauktajiem 32 apļiem.[5] Zīmīgi, ka šajā sacīkstē Airtonam Sennam savā debijas sezonā izdevās finišēt 2. vietā, tūlīt pat aiz Alēna Prosta, lai gan sākotnēji brazīlietis bija startējis no 13. vietas, kas tādējādi ļāva Sennam iegūt lielāku ievērību pilotu starpā un izcelt savu meistarību braucot nelabvēlīgos laika apstākļos.[5]

Laika posmā no 1987. līdz 1993. gadam Airtons Senna Monako ielu sacīkstēs uzvarēja 6 reizes, visvairāk kā jebkurš cits pilots F1 vēsturē. (Airtons Senna 1991. gada Monako Grand Prix izcīņas laikā)
Laika posmā no 1987. līdz 1993. gadam Airtons Senna Monako ielu sacīkstēs uzvarēja 6 reizes, visvairāk kā jebkurš cits pilots F1 vēsturē. (Airtons Senna 1991. gada Monako Grand Prix izcīņas laikā)

Arī turpmākos divus gadus Monako Lielo balvu izdevās izcīnīt Alēnam Prostam, kur 1985. gadā pēc sīvas cīņas ar Ferrari komandas pilotu Mikēli Alboreto Prostam izdevās noturēt savu līderpozīciju un atkārtoti izcīnīt pirmo vietu prestižajās Monako ielu sacīkstēs.[6] Turpretim 1986. gadā Prostam izdevās uzvarēt jau krietni vieglākos apstākļos, kur tuvākais sekotājs Keke Rosbergs no viņa atpalika 25 sekundes,[7] līdz ar to ļaujot Alēnam Prostam tajā laikā kļūt par vienu no retajiem Pirmās formulas pilotiem, kam Monako ielās bija izdevies uzvarēt trīs reizes pēc kārtas.

1987. gada rīkotajā Monako Grand Prix sacīkstē savu pirmo no sešām uzvarām izdevās izcīnīt Airtonam Sennam, kas tajā sezonā vēl pārstāvēja Lotus vienību.[8] Lai gan arī 1988. gadā Airtonam Sennam, braucot jau McLaren komandā un atrodoties stabilā vadībā, visticamāk būtu izdevies uzvarēt, viņam tas neizdevās, jo negaidīti tikai 12 apļus pirms finiša Senna avarēja un līdz ar to bija spiests izstāties, kas tādējādi ļāva Alēnam Prostam, kas tobrīd atradās otrajā pozīcijā, izcīnīt savu ceturto un pēdējo uzvaru Monako ielās.[9] Tāpat 1988. gada Monako Lielās balvas izcīņa ir palikusi slavena ar to, ka kvalifikācijā Airtonam Sennam izdevās izcīnīt pole position jeb pirmo starta vietu, apsteidzot savu tuvāko sekotāju un komandas biedru Alēnu Prostu par gandrīz ap pusotru sekundi (1,427s).[10]


Laika posmā no 1989. līdz 1993. gadam uzvaras Monako Lielās balvas sacīkstēs izcīnīja vienīgi Airtons Senna, kuram izdevās ne tikai kļūt par pirmo sacīkšu braucēju, kurš Monako ielās bija uzvarējis 5 reizes pēc kārtas, bet arī kļūt par vienīgo pilotu F1 vēsturē, kuram kopumā Monako trasē bija izdevies uzvarēt 6 reizes karjerā, tādējādi apsteidzot līdz tam sekmīgāko pilotu Monako ielās — Greiemu Hilu, kuram sešdesmitajos gados šeit kopumā bija izdevies uzvarēt veselas 5 reizes.

Viena no saspringtākajām sacīkstēm, kas tika aizvadīta Monako Grand Prix izcīņas ietvaros, norisinājās 1992. gadā, kad toreizējais čempionāta kopvērtējuma līderis Naidžels Mensels, kurš tajā sezonā jau bija paspējis uzvarēt visos iepriekšējos piecos posmos, kvalificējās pirmajā starta vietā un pārliecinoši noturēja sacīkstes vadību līdz 70 aplim, līdz viena no viņa formulas riepām tika caurdurta, kas līdz ar to prasīja no Williams pilota veikt par vienu lieku pitstopu vairāk un atgriezties vairāk kā 5 sekundes aiz Airtona Sennas.[11] Tikai divu apļu laikā Menselam izdevās samazināt Sennas pārsvaru līdz mazāk kā 2 sekundēm, kur pēdējos sacīkstes apļos Williams pilotam izdevās pilnībā noķert priekšā braucošo Airtonu Sennu un uzsākt sīvu cīņu par uzvaru sacīkstē. Menselam neapšaubāmi bija ievērojami ātrāka formula nekā Sennam, ko apliecināja visas sacīkstes garumā uzstādītie apļa laiki, taču visi viņa mēģinājumi tikt garām Sennam beidzās neveiksmīgi, kas tādējādi ļāva brazīlietim izcīnīt vienu no viņa iespaidīgākajām uzvarām F1 karjerā.[11]

Uzvarētāji

Vairākkārtējie uzvarētāji (piloti)

Uzv. Pilots Gadi
6
Airtons Senna
1987, 1989, 1990, 1991, 1992, 1993
5
Greiems Hils
1963, 1964, 1965, 1958, 1969
Mihaels Šūmahers
1994, 1995, 1997, 1999, 2001
4
Alēns Prosts
1984, 1985, 1986, 1988
3
Stērlings Moss
1956, 1960, 1961
Džekijs Stjuarts
1966, 1971, 1973
Niko Rosbergs
2013, 2014, 2015
2
Huans Manuels Fanhio
1950, 1957
Moriss Trentiņans
1955, 1958
Nikijs Lauda
1975, 1976
Džodijs Šekters
1977, 1979
Deivids Kulthārds
2000, 2002
Fernando Alonso
2006, 2007
Luiss Hamiltons
2008, 2016
Marks Vebers
2010, 2012

Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas)

Uzv. Komanda Gadi
15
McLaren
1984, 1985, 1986, 1988, 1989, 1990, 1991, 1992, 1993, 1998, 2000, 2002, 2005, 2007, 2008
8
Ferrari
1955, 1975, 1976, 1979, 1981, 1997, 1999, 2001
7
Lotus
1960, 1961, 1968, 1969, 1970, 1974, 1987
5
British Racing Motors
1963, 1964, 1965, 1966, 1972
4
Mercedes
2013, 2014, 2015, 2016
3
Cooper
1958, 1959, 1962
Tyrrell
1971, 1973, 1978
Williams
1980, 1983, 2003
Red Bull Racing
2010, 2011, 2012
2
Maserati
1956, 1957
Brabham
1967, 1982
Benetton
1994, 1995
Renault
2004, 2006

Saraksts

Minēti tikai uzvarētāji tajos Grand Prix, kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros.

Gads Pilots Konstruktors Ziņojums
2016
Luiss Hamiltons
Mercedes Ziņojums
2015
Niko Rosbergs
Mercedes Ziņojums
2014
Niko Rosbergs
Mercedes Ziņojums
2013
Niko Rosbergs
Mercedes Ziņojums
2012
Marks Vebers
Red Bull-Renault Ziņojums
2011
Sebastiāns Fetels
Red Bull-Renault Ziņojums
2010
Marks Vebers
Red Bull-Renault Ziņojums
2009
Džensons Batons
Brawn-Mercedes Ziņojums
2008
Luiss Hamiltons
McLaren-Mercedes Ziņojums
2007
Fernando Alonso
McLaren-Mercedes Ziņojums
2006
Fernando Alonso
Renault Ziņojums
2005
Kimi Reikenens
McLaren-Mercedes Ziņojums
2004
Jarno Trulli
Renault Ziņojums
2003
Huans Pablo Montoija
Williams-BMW Ziņojums
2002
Deivids Kulthārds
McLaren-Mercedes Ziņojums
2001
Mihaels Šūmahers
Ferrari Ziņojums
2000
Deivids Kulthārds
McLaren-Mercedes Ziņojums
1999
Mihaels Šūmahers
Ferrari Ziņojums
1998
Mika Hekinens
McLaren-Mercedes Ziņojums
1997
Mihaels Šūmahers
Ferrari Ziņojums
1996
Olivjē Panī
Ligier-Mugen-Honda Ziņojums
1995
Mihaels Šūmahers
Benetton-Renault Ziņojums
1994
Mihaels Šūmahers
Benetton-Ford Ziņojums
1993
Airtons Senna
McLaren-Ford Ziņojums
1992
Airtons Senna
McLaren-Honda Ziņojums
1991
Airtons Senna
McLaren-Honda Ziņojums
1990
Airtons Senna
McLaren-Honda Ziņojums
1989
Airtons Senna
McLaren-Honda Ziņojums
1988
Alēns Prosts
McLaren-Honda Ziņojums
1987
Airtons Senna
Lotus-Honda Ziņojums
1986
Alēns Prosts
McLaren-TAG Ziņojums
1985
Alēns Prosts
McLaren-TAG Ziņojums
1984
Alēns Prosts
McLaren-TAG Ziņojums
1983
Keke Rosbergs
Williams-Ford Ziņojums
1982
Rikardo Patrēze
Brabham-Ford Ziņojums
1981
Žils Vilnēvs
Ferrari Ziņojums
1980
Karloss Roitemanns
Williams-Ford Ziņojums
1979
Džodijs Šekters
Ferrari Ziņojums
1978
Patriks Depaijē
Tyrrell-Ford Ziņojums
1977
Džodijs Šekters
Wolf-Ford Ziņojums
1976
Nikijs Lauda
Ferrari Ziņojums
1975
Nikijs Lauda
Ferrari Ziņojums
1974
Ronijs Petersons
Lotus-Ford Ziņojums
1973
Džekijs Stjuarts
Tyrrell-Ford Ziņojums
1972
Žans Pjērs Beltuāzs
BRM Ziņojums
1971
Džekijs Stjuarts
Tyrrell-Ford Ziņojums
1970
Johens Rints
Lotus-Ford Ziņojums
1969
Greiems Hils
Lotus-Ford Ziņojums
1968
Greiems Hils
Lotus-Ford Ziņojums
1967
Denijs Halms
Brabham-Repco Ziņojums
1966
Džekijs Stjuarts
BRM Ziņojums
1965
Greiems Hils
BRM Ziņojums
1964
Greiems Hils
BRM Ziņojums
1963
Greiems Hils
BRM Ziņojums
1962
Brūss Maklārens
Cooper-Climax Ziņojums
1961
Stērlings Moss
Lotus-Climax Ziņojums
1960
Stērlings Moss
Lotus-Climax Ziņojums
1959
Džeks Brebems
Cooper-Climax Ziņojums
1958
Moriss Trentiņans
Cooper-Climax Ziņojums
1957
Huans Manuels Fanhio
Maserati Ziņojums
1956
Stērlings Moss
Maserati Ziņojums
1955
Moriss Trentiņans
Ferrari Ziņojums
1954
-
1951
Netika aizvadītas
1950
Huans Manuels Fanhio
Alfa Romeo Ziņojums

Skatīt arī

Atsauces

  1. 1,0 1,1 1,2 «A History of the Monaco Grand Prix». espn.co.uk. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
  2. «Triple Winner: Will Montoya go for the coveted Crown?». rt.com. 2015. gada 31. oktobris. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
  3. Jack de Menezes. «Monaco Grand Prix 2016: Lewis Hamilton's gamble pays off to take victory and close gap on Nico Rosberg». The Independent, 2016. gada 29. maijs. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  4. "FIA confirms 2017 calendar". formula1.com. F1 administrācija. November 30, 2016. Aplūkots 11.02.2017.
  5. 5,0 5,1 Brad Spurgeon. «When Ayrton Senna Became a Star». The New York Times, 2015. gada 21. maijs. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  6. «43e Grand Prix Automobile De Monaco - Race Result». Formula1.com (F1 administrācija). Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  7. «44e Grand Prix De Monaco - Race Result». Formula1.com. Skatīts: 2017. gada 12. februāris. Teksts "publisher" ignorēts; Teksts "F1 administrācija" ignorēts
  8. «Monaco Grand Prix - Race Result». Formula1.com (F1 administrācija). Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  9. «Monaco Grand Prix - Race Result». Formula1.com (F1 administrācija). Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  10. Jack de Menezes. «Ayrton Senna anniversary: Re-live Senna's incredible qualifying lap for the 1988 Monaco Grand Prix in emotional McLaren video». The Independent, 2015. gada 30. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
  11. 11,0 11,1 Aaron Irwin. «On This Day - 1992: Senna wins thrilling Monaco Grand Prix ahead of Mansell». vavel.com, 2015. gada 31. maijs. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.

Ārējās saites


{{bottomLinkPreText}} {{bottomLinkText}}
Monako Grand Prix
Listen to this article