Sepse
From Wikipedia, the free encyclopedia
Sepse (latīņu: sepsis) jeb asinssaindēšanās ir dzīvībai bīstams stāvoklis un visa ķermeņa iekaisīga reakcija uz infekciju, kas obligāti attīstās no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma.[1] Sepses veidu, kad asinīs nonāk ne tikai baktēriju toksīni, bet arī pašas baktērijas vai citi mikroorganismi, sauc par septicēmiju. Slimības raksturīgas pazīmes un simptomi ir drudzis, paātrināta sirdsdarbība, paātrināts elpošanas biežums un samaņas traucējumi. Iespējamas arī citas pazīmes, kas rodas pie specifiskas infekcijas, piemēram klepus pie pneimonijas, sāpīga urinēšana pie nieru vai urīnpūšļa infekcijas. Bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar nomāktu imūno sistēmu var arī nebūt simptomu pie specifiskās infekcijas un ķermeņa temperatūra var būt pazemināta vai normas robežās, reti augsta.[2] Ja sepse izraisa orgānu darbību traucējumus vai asinsrites traucējumus, to sauc par smagu sepsi. Asinsrites traucējumi apstiprinās, ja ir zemi asinsspiediena rādītāji, paaugstināts laktātu daudzums asinīs un samazināta urīna izdale. Septisku šoku raksturo pazemināts asinsspiediens, ko nevar stabilizēt ar intravenozu šķidruma ievadi.[1]
Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Sepse attīstās no imūnas reakcijas, ko izsauc infekcija.[3] Sepsi parasti ierosina baktērijas, taču tā var attīstīties no sēnīšu, vīrusu un parazītu ietekmes. Biežākās primāras infekcijas lokalizācijas ir plaušas, galvas smadzenes, urīnizvades kanāli, āda un vēdera dobuma orgāni. Riska faktori ir vecums (mazi bērni un veci cilvēki), cilvēki ar pavājinātu imūnsistēmu dažu pamatslimību dēļ (tai skaitā vēzis, cukura diabēts), smagas traumas un apdegumi. Diagnoze var būt apstiprināta, ja vismaz divi no sistēmiskā iekaisuma atbildes sindroma kritērijiem ir apstiprināti un ja vienlaicīgi apstiprinās infekcijas esamība. Pirms uzsākt antibakteriālu terapiju, ieteicams veikt asiņu mikrobioloģisku pārbaudi. Tomēr, lai diagnosticētu sepsi, nav obligāta infekcijas esamība asinīs. Šādā gadījumā ir jāizmanto medicīniskā vizualizācija, lai varētu noteikt iespējamo infekcijas lokalizāciju.[1] Citas norādošas pazīmes un simptomi ir anafilakse, virsnieru nepietiekamība, zems asins apjoms, sirds mazspēja, plaušu embolija u.c.[2]