Simtgadu karš
From Wikipedia, the free encyclopedia
Simtgadu karš (angļu: Hundred Years' War, franču: La guerre de Cent Ans) bija ilgstoša konfliktu virkne starp Anglijas valdniekiem un Akvitānijas hercogiem Plantaganetiem no vienas puses, un grāfiem de Valuā no otras puses (abas dzimtas bija izmirušās Kapetingu dinastijas atzari) par Francijas Karalistes troni. Karš ilga vairāk nekā simts gadus (no 1337. līdz 1453. gadam).
Simtgadu karš | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Žanna d'Arka Orleānas aplenkuma laikā. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Francijas Karaliste Kastīlijas karaliste Skotijas karaliste Dženovas Republika Maļorkas karaliste Bohēmijas karaliste Aragonas karaliste Velsiešu dumpinieki |
Anglijas Karaliste Burgundijas hercogiste Bretaņas hercogiste Portugāles karaliste Navarras karaliste Flandrijas hercogiste Eno grāfiste Akvitānijas hercogiste Luksemburgas lielhercogiste Svētā Romas impērija Ģentes dumpinieki | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Filips VI (1337-1350) Šarls VII (1422-1453) |
Edvards III (1337-1377) Henrijs VI (1422-1453) |
Tā kā būtībā karš ritēja starp Francijas Karalistes rietumu un austrumu pēriem, katrai pusei piesaistot papildspēkus no citām karalistēm, ar kurām bija saistīta dinastijas vai vasalitātes saitēm (19. gadsimta nacionālo valstu uzplaukumā populārajā literatūrā iegājies runāt par karu starp "angļiem un frančiem", kaut kontingents no Anglijas bija mazākā daļa no akvitāniešu armijas; vēl literatūrā šo karu dažkārt dēvē par karu starp "akvitāniešiem" un "armanjakiešiem").