Staļingradas kauja
Ievērojama kauja Otrā pasaules kara Austrumu frontē / From Wikipedia, the free encyclopedia
Staļingradas kauja (krievu: Сталинградская битва) bija lielākā no Otrā pasaules kara militārajām kaujām Austrumu frontē, kurā PSRS cīnījās pret nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem par Staļingradas (mūsdienās Volgograda) pilsētu Krievijas dienvidrietumos. Tā norisinājās no 1942. gada 23. augusta līdz 1943. gada 2. februārim, un bija daļa no operācijas "Blau" — 1942. gada Vācijas vasaras stratēģiskās ofensīvas.[3][4]
Staļingradas kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes | |||||||
Vācu karavīri Staļingradas kaujas laikā, 1943. gada janvāris. | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Trešais reihs Rumānija Itālija Ungārija Horvātija | PSRS | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Ādolfs Hitlers Frīdrihs Pauluss Erihs fon Manšteins Volframs fon Rihthofens |
Josifs Staļins Semjons Timošenko Vasilijs Čuikovs Aleksandrs Vasiļevskis | ||||||
Iesaistītās vienības | |||||||
Ass valstu spēki Armiju grupa "B":
|
Sarkanās armijas spēki[P 2] Staļingradas fronte: Donas fronte:[P 3] Dienvidrietumu fronte:[P 4] | ||||||
Zaudējumi | |||||||
Kopējie zaudējumi: 841 000[1] |
Kopējie zaudējumi: 1 129 619[2] |
Abu pušu kopējiem zaudējumiem sasniedzot apmēram divus miljonus cilvēku, šī kauja kļuva par vienu no lielākajām un asiņainākajām Otrajā pasaules karā, kur gala rezultātā pēc vairāku mēnešu intensīvām cīņām Sarkanajai armijai izdevās ielenkt un pilnībā iznīcināt vācu 6. armiju, kā arī nodarīt ievērojamus zaudējumus rumāņu, itāļu un ungāru militārajām formācijām Donas un Volgas upes flangos, kas tādējādi beidzās ar Vācijas un pārējo Ass valstu spēku neizbēgamu atkāpšanos no Krievijas dienvidrietumu un Kaukāza reģiona.[5]
Pēc nesekmīgās Staļingradas kaujas kļuva skaidri redzams, ka Vācija vairs nekādi nespēs uzvarēt karā pret Padomju Savienību.[6] Šī iemesla dēļ Staļingradas kauja tiek uzskatīta arī par nozīmīgāko Otrā pasaules kara pagrieziena punktu Eiropā.[6][7]