Sudzisms
From Wikipedia, the free encyclopedia
Par sudzismu[1][2] (arī sugu diskrimināciju[3]) dzīvnieku aizstāvības ētikā sauc atšķirīgas indivīda vērtības vai atšķirīgu tiesību atzīšanu, balstoties tikai uz sugas atšķirību. Sudzisma atbalstītāji dažādu apsvērumu dēļ uzskata, ka šāda nodalīšana ir pamatota, taču sudzisma kritiķi to pielīdzina tādiem nepamatotas diskriminācijas veidiem kā rasisms, seksisms u.c.
Jēdzienu 1973. gadā ieviesa britu psihologs Ričards Raiders (Richard D. Ryder)[4], lai apzīmētu uz ārējām īpašībām balstītu aizspriedumu pret pārējo sugu indivīdiem. Vēlāk viņš paskaidroja, ka šo jēdzienu ieviesis,
“ | lai aprakstītu plaši izplatīto diskrimināciju, kas raksturo cilvēku attieksmi pret citām sugām [..]. Gan sudzisms, gan rasisms nepievērš uzmanību vai pietiekami neievēro līdzīgo starp diskriminētāju un diskriminēto.[5] | ” |
Šo jēdzienu lieto galvenokārt dzīvnieku tiesību aizstāvji, norādot, ka uzskatīt sajūtošas būtnes par cilvēku īpašumu ir iracionāli vai neētiski.