Wikimedia projekta saraksts From Wikipedia, the free encyclopedia
Sarakstā apkopotas tās vietas Ukrainā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Ukrainas ir iekļautas 7 vietas (6 kultūras objekti un 1 dabas objekts), savukārt 16 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā.[1] Ukraina Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1988. gada 12. oktobrī.
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Paskaidrojums | Aizsardzības nr. |
---|---|---|---|---|---|---|---|
Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas-Pečerskas Lavra | Kijiva 50°26′3″N 30°33′33″E | 1990 | Kultūra | i, ii, iii, iv | Svētā Sofijas katedrāle ir nosaukta par godu Svētājai Sofijai no Konstantinopoles. Pati katedrāle simbolizē "Jauno Konstantinopoli", kristīgās Kijivas karalistes galvaspilsēta, kas tika izveidota 11. gadsimtā. Kijivas-Pečerskas Lavra simbolizē pareizticības izplatīšanos šajā apkārtnē no 17. līdz 19. gadsimtam.[2] | 527 | |
Ļvivas vēsturiskā centra ansamblis | Ļvivas apgabals 49°50′30″N 24°1′55″E | 1998 | Kultūra | ii, v | Ļvivas pilsēta, kas dibināta viduslaikos, bija plaukstoša administratīvais, reliģiskais un tirdzniecības centrs vairāku gadsimtu laikā. Pilsētas centrā viduslaiku plānojums saglabājies gandrīz neskarts, kopā ar daudzām smalkām baroka un vēlāku arhitektūras stilu ēkām.[3] | 865 | |
Strūves ģeodēziskais loks (4 punkti) | Hmeļnickas un Odesas apgabali 49°33′57″N 26°45′22″E 49°19′48″N 26°40′55″E 49°8′55″N 26°59′30″E 45°19′54″N 28°55′41″E (kopā ar Baltkrieviju, Igauniju, Krieviju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju) | 2005 | Kultūra | ii, iii, vi | Strūves ģeodēziskais loks ir triangulācijas uzmērīšanas ķēde. Ģeodēziskais loks sastāvēja no 258 galvenajiem triangulācijas trīsstūriem ar 165 galvenajiem un 60 palīgpunktiem. Mūsdienu ģeogrāfiskā kartē Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis. Ukrainas teritorijā atrodas 4 punkti.[4] | 1187 | |
Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā | Aizkarpatu apgabals 48°9′37″N 24°30′1″E ( kopā ar Slovākiju un Vāciju) | 2007 | Daba | ix | Senie dižskabāržu meži Vācijā, atspoguļo ledus laikmeta bioloģiskos un ekoloģiskos procesus ekosistēmā, kas veicinājuši dižskabāržu (Fagus sylvatica) izplatīšanos ziemeļu puslodē. Šī vieta kopumā ietver 5 meži kompleksi, ar kopēju platību 4391 hektāri, kā arī 29 278 hektāri mežu platības, kas atrodas Slovākijas un Ukrainas teritorijā.[5] | 1133 | |
Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence | Čerņivcu apgabals 48°17′49″N 25°55′28″E | 2011 | Kultūra | ii, iii, iv | Bukovijas un Dalmācijas metropolītu rezidence pārstāv meistarīgu arhitektūras stilu sajaukumu, ko veidojis čehu arhitejts Jozefs Hlavka no 1864. līdz 1882. gadam. Rezidence ir izcils piemērs 19. gadsimta historicisma arhitektūrai. Komplekss atspoguļo arhitektūras un kultūras ietekmi no Bizantijas perioda. Komplekss atspoguļo spēcīgo Pareizticībās baznīcas klātbūtni Hābsburgu valdīšanas periodā, kā arī atspoguļo Austroungārijas impērijas reliģisko iecietību.[6] | 1330 | |
Koka cerkvas Karpatu kalnu reģionā Polijā un Ukrainā | Ivanofrankivskas, Ļvivas, Aizkarpatu apgabali 50°12′31″N 23°33′3″E (kopā ar Poliju) | 2013 | Kultūra | iii, iv | Kopumā 14 cerkvas (baznīcas) Centrāleiropā. Šīs ēkas celtas no 16. līdz 19. gadsimtam. To cēluši Austrumu pareizticīgo un grieķu katoļu ticību atbalstītāji. Ēku dizainos atspoguļojas gan vietējo, gan pareizticīgo tradīcijas.[7] | 1424 | |
Senās tauriešu pilsēta Hersonēsa un tās Horas | Krima 44°36′42″N 33°29′36″E | 2013 | Kultūra | ii, iii, vi | Vieta ir doriešu grieķu pilsētas drupas no 5. gadsimta p.m.ē. Melnās jūras ziemeļu krastos. Vieta ietver sešas atsevišķas vietas ar pilsētvides drupām un lauksaimniecības zemju sadalījumu, vairākos simtos Horās. Galvenā lauksaimniecības eksportprece bija vīns. Hersonēsas pilsēta savu uzplaukumu piedzīvoja līdz 15. gadsimtam. Saglabājušās vairāku ēko komplesu un dzīvojamo rajonu drupas, kā arī agrīnās kristietības pieminekļi no akmens un bronzas laikmeta apmetnē. Apkārtnē ir redzamas arī romiešu un viduslaiķu nocietinājumu un ūdens apgādes sistēmas, kā arī ārkārtīgi labi saglabājušies dārzu stādīšanas piemēri. 3. gadsimtā p.m.ē. šis reģions bija pazīstams kā visproduktīvākais vīna centrs Melnās jūras apkārtnē.[8] | 1411 |
Attēls | Nosaukums | Atrašanās vieta | Datums | Tips | Kritēriji | Aizsardzības numurs |
---|---|---|---|---|---|---|
Čerņihivas vēsturiskais centrs, 9. — 13. gadsimts | Čerņihivas apgabals 51°29′28″N 31°17′55″E | 1989 | Kultūra | i, ii, iv | 668 | |
Kamjaneca-Podiļska kanjona kultūrainava | Hmeļnickas apgabals 48°40′24″N 26°33′45″E | 1989 | Kultūra | i, ii, iv | 670 | |
Taras Ševčenko kapenes un valsts vēstures un dabas muzejs – rezervāts | Čerkasu apgabals 49°43′59″N 31°30′53″E | 1989 | Jaukti | 672 | ||
Askania-Nova — valsts stepju biosfēras rezervāts | Hersonas apgabals 46°27′7″N 33°52′51″E | 1989 | Daba | x | 673 | |
Dendroloģiskais parks "Sofijivka" | Čerkasu apgabals 48°45′51″N 30°14′37″E | 2000 | Jaukti | 674 | ||
Krimas hanu Bakhčisarajas pils | Krima 44°44′55″N 33°52′55″E | 2003 | Kultūra | i, iii, v, vi | 1820 | |
Arheoloģiskā vieta "Akmens kapenes" | Zaporižjas apgabals 46°57′0″N 35°28′12″E | 2006 | Kultūra | iii, vi | 5075 | |
Mikolajivas astronomijas observatorija | Mikolajivas apgabals 46°58′0″N 31°58′0″E | 2007 | Kultūra | ii, iv, vi | 5116 | |
Sudakas cietokšņu komplekss 6. — 16. gadsimts | Krima 44°51′5″N 34°58′21″E | 2007 | Kultūra | ii, iv, v | 5117 | |
Astronimijas observatorijas Ukrainā | Kijiva, Mikolajivas apgabals, Krima un Odesas apgabals | 2008 | Kultūra | ii, iv, vi | 5267 | |
Ostas pilsētas Odesas vēsturiskais centrs | Odesas apgabals 46°29′8″N 30°44′36″E | 2009 | Kultūra | i, ii, iii, iv, v | 5412 | |
Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Svētā Kirila un Svētā Andreja baznīcas, Kijivas-Pečerskas Lavra (Kijiva: Svētās Sofijas katedrāle un ar to saistītās klostera ēkas, Kijivas-Pečerskas Lavra paplašināšana) | Kijiva 50°28′59″N 30°28′18″E | 2009 | Kultūra | i, ii, iii, iv | 5423 | |
Dženoviešu nocietinājumi un tirdzniecības ostas No Vidusjūras uz Melno jūru | Krima | 2010 | Kultūra | ii, iv | 5575 | |
Krimas gotiskās "Alu pilsētas" kultūrainava | Krima 44°35′32″N 33°48′01″E | 2012 | Jaukti | iii, v, vi, vii | 5773 | |
Krimas hanistes galvaspilsētas Bahčisarajas vēsturiskā apkārtne | Krima 44°44′55″N 33°52′55″E | 2012 | Kultūra | ii, iii, v, vi | 5774 | |
Objekta — Pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā un Senie dižskabāržu meži Vācijā — paplašināšana | Ivanofrankivskas, Aizkarpatu, Ļvivas un Hmeļnickas apgabali (kopā ar Horvātiju, Vāciju) | 2015 | Daba | ix | 6058 |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.