Vanagveidīgie
putnu kārta / From Wikipedia, the free encyclopedia
Vanagveidīgie, vanagveidīgo putnu kārta (Accipitriformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Vanagveidīgo kārtā ir apmēram 225 sugas, kas iedalītas 4 dzimtās.
Vanagveidīgie Accipitriformes (Vieillot, 1816) | |
---|---|
Vistu vanags (Accipiter gentilis) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Apakšklase | Īstie putni (Neornithes) |
Infraklase | Neognati (Neognathae) |
Virskārta | Vanagveidīgo virskārta (Accipitrimorphae) |
Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
Vanagveidīgie Vikikrātuvē |
Vēl nesenā pagātnē trīs dzimtas, kas iekļautas vanagveidīgo kārtā, tika sistematizētas piekūnveidīgo kārtā (Falconiformes), bet Amerikas grifu dzimta (Cathartidae) ilgstoši tika sistematizēta stārķveidīgo kārtā (Ciconiiformes). Tomēr daži autoratīvi sistemātiķi, balstoties uz jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem, ir izdalījuši vanagveidīgo kārtu.[1][2][3][4] DNS pētījumi atklājuši, ka piekūni ir samērā attāli radinieki vanagveidīgajiem putniem, ar kuriem kopā tie tika sistematizēti piekūnveidīgo kārtā. Šobrīd valda viedoklis, ka piekūnveidīgo kārtai piederoša ir tikai viena dzimta - piekūnu dzimta, kura ir tuvāk radniecīga papagaiļveidīgajiem (Psittaciformes) un zvirbuļveidīgajiem (Passeriformes) putniem, nevis vanagveidīgajiem. Vanagveidīgo kārtu ir atzinuši Amerikas Ornitologu Savienība (American Ornithologists' Union's South American Classification Committee)[5] un Starptautiskais Ornitologu Kongress (International Ornithological Congress)[6]