Velta Rūķe-Draviņa
From Wikipedia, the free encyclopedia
Velta Rūķe-Draviņa (dzimusi Velta Rūķe 1917. gada 25. janvārī, mirusi 2003. gada 7. maijā)[2] bija latviešu valodniece un folkloriste.
| ||||||||||||||
|
Vidējo izglītību ieguvusi Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijā,[3] 1939. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļu.[2] Laikā no 1938. līdz 1944. gadam strādājusi Valodas krātuvē, kā arī bijusi Latvijas Universitātes docētāja.[2] Strādājusi par Jāņa Endzelīna asistenti.[2]
1944. gadā emigrējusi uz Zviedriju.[2] Tur laikā no 1948. līdz 1970. gadam Rūķe-Draviņa strādājusi par docētāju Lundas Universitātē.[2] Pēc tam sāka vadīt Stokholmas Universitātes Slāvu un baltu institūta Baltu valodu un literatūras katedru, to darījusi līdz 1984. gadam. Uzstājusies ar vieslekcijām dažādu valstu universitātēs.[2] Laikā no 1982. līdz 1990. gadam Rūķe-Draviņa bija literatūras gadagrāmatas "Zari" redaktore.[2]
Viņa ir publicējusi vairāk nekā 300 zinātniskos rakstus.[2] Ir autore vairākām grāmatām par valodniecības jautājumiem. Par savu darbību ir saņēmusi vairākus apbalvojumus un prēmijas.[2]