Venera (planēta)

Venera jeb Venēra (latīņu: Venus) ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.^[6] Tā ir viena no Zemes grupas planētām. Venera ir trešais spilgtākais objekts (spilgtākie ir Saule un Mēness) pie debess sfēras. Veneras orbīta atrodas Zemes orbītas iekšpusē, jo Venera atrodas tuvāk Saulei nekā Zeme. Attālums no Zemes līdz Venerai mainās no 45 līdz 259 milj. kilometru. Tā kā vidējais attālums no Saules līdz Venerai ir 108,2 milj. km, tad Venera saņem no Saules vismaz divas reizes vairāk saules enerģijas nekā Zeme, turklāt siltumnīcas efekta rezultātā planētas vidējā temperatūra sasniedz 462 °C. Tādējādi Venera ir Saules sistēmas karstākā planēta.

Šis raksts ir par planētu. Par citām jēdziena Venera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Venera  

Venera patiesajās krāsās
Orbitālie parametri
Epoha J2000
Afēlijs	108 942 109 km 0,72823128 AU
Perihēlijs	107 476 259 km 0,71843270 AU
Lielā pusass (rādiuss)	108 208 930 km 0,723332 AU
Ekscentricitāte	0,0068
Apriņķojuma periods	224,70069 dienas 0,6151970 gadi
Sinodiskais periods	583,92 dienas[1]
Vidējais apriņķošanas ātrums	35,02 km/s
Slīpums	3,39471° 3,86° pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums	76,67069°
Pericentra arguments	54,85229°
Zināmie pavadoņi	nav pavadoņu
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss	6 051,8 ± 1,0 km[2] 0,9499 Zemes
Saspiedums	< 0,0002[2]
Virsmas laukums	4,60×108 km² 0,902 Zemes
Tilpums	9,38×1011 km³ 0,857 Zemes
Masa	4,8685×1024 kg 0,815 Zemes
Vidējais blīvums	5,204 g/cm³
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums	8,87 m/s2 0,904 g
2. kosmiskais ātrums	10,46 km/s
Sideriskais periods	243,0185 dienas
Lineārais ātrums uz ekvatora	6,52 km/h (1,81 m/s)
Ass slīpums	177,3°[1]
Ziemeļu pola rektascensija	18 h 11 min 2 s 272.76°[3]
Ziemeļu pola deklinācija	67,16°
Albedo	0,65[1]
Virsmas temperatūra min vid maks kelvins 735 K[4][5] Celsijs 461,85 °C
Redzamais spožums	līdz -4,6[1]
Leņķiskais diametrs	9,7" — 66,0"[1]
Atmosfēra
Atmosfēras spiediens	9,3 MPa
Sastāvs	~96,5% oglekļa dioksīds ~3,5% slāpeklis 0,015% sēra dioksīds 0,007% argons 0,002% ūdens tvaiks 0,0017% oglekļa monoksīds 0,0012% hēlijs 0,0007% neons oglekļa sulfīda pēdas ūdeņraža hlorīda pēdas fluorūdeņraža pēdas

Kā viens no spožākajiem debess objektiem Venera piesaistīja cilvēku uzmanību kopš seniem laikiem. Dažādās kultūrās tā ir uzskatīta par dievišķu un kalpojusi par iedvesmu rakstniekiem un dzejniekiem kā "rīta zvaigzne" un "vakara zvaigzne". Latviešu kultūrā Venera saukta par Ausekli vai Rietekli. Venera ir pirmā planēta, kuras kustība debesīs tika novērota un aprakstīta vismaz 2 tūkstošus gadu p.m.ē.

Veneras simbols ir aplis ar nelielu krustu apakšā (♀). Tiek uzskatīts, ka tas simbolizē rokā turamo romiešu dievietes Veneras spoguli. Alķīmijā ar šo simbolu apzīmēja varu (no pulēta vara senatnē izgatavoja spoguļus), bet bioloģijā joprojām šo simbolu lieto sievišķā dzimuma apzīmēšanai.

Orbitālie parametri

Venera apriņķo Sauli 224,65 Zemes dienās, bet apgriežas ap savu asi tikai 243 dienās. Venerai ir lēna rotācija atpakaļ (pulksteņa rādītāja virzienā), kas nozīmē, ka tā griežas no austrumiem uz rietumiem, nevis no rietumiem uz austrumiem, kā vairums citu lielāko planētu (Plutonam un Urānam arī ir rotācija atpakaļ, jo Urāna slīpums ir 97,68 grādi un tas gandrīz guļ uz orbītas plaknes). Nav zināms, kāpēc Venera rotē pretēji, viena no versijām ir, ka senos laikos Venerā ietriecies liels meteorīts.

Atmosfēra un klimats

Venerai ir atmosfēra, kas satur galvenokārt oglekļa dioksīdu (96,5%) un nedaudz slāpekļa (3,5%). Virs šī slāņa atrodas bieza mākoņu sega, kas pārklāj visu planētu. Tā sastāv no sēra dioksīda un sērskābes pilieniem, kas radušies, Saules stariem iedarbojoties uz atmosfērā esošo ogļskābo gāzi, sēru un ūdens tvaikiem. Veneras atmosfēra griežas ātrāk par pašu planētu (virs Veneras ekvatora 65—70 kilometru augstumā vējš sasniedz 300 km/h lielu ātrumu planētas ass kustības virzienā). Atmosfēras spiediens 90 reizes pārsniedz Zemes atmosfēras spiedienu (tāds spiediens ir Zemes okeānā 900 m dziļumā). Turklāt uz planētas virsmas nokrišņu veidā nonāk sērskābes lietus. Veneras atmosfēras augšējos slāņos ļoti nelielos daudzumos sastopams arī ūdens tvaiks un skābeklis.

Vidējā temperatūra uz Veneras virsmas ir +462 °C un tā ir praktiski nemainīga dienas vai nakts laikā, kas izskaidrojams ar siltumnīcas efektu— oglekļa dioksīda blīvie mākoņi labi laiž cauri Saules redzamo gaismu, bet aiztur no planētas atstaroto siltumu, kā rezultātā planētas temperatūra krasi pieaug.

Virsma

Apmēram 80% Veneras virsmas veido vulkāniskie līdzenumi. Uz Veneras ir daudzreiz vairāk vulkānu nekā uz Zemes. Veneras augstākie kalni — Maksvela kalni paceļas 10,8 km augstumā virs planētas virsmas vidējā līmeņa. Uz Veneras ir ļoti daudz meteorītu radītu krāteru.

Iespējamā dzīvība

2020. gada septembrī tika ziņots, ka zinātniekiem, izmantojot teleskopus Havaju salās un Čīlē, Venēras atmosfērā izdevās uziet fosfīna pēdas. Uz Zemes fosfīnu kā gāzi var iegūt rūpnieciski, kā arī to ražo mikroorganismi, kas mēdz dzīvot dzīvnieku zarnās vai bezskābekļa vidē (piemēram, purvos).^[7] Līdz ar to pastāvēja teorētiska iespēja, ka fosfīna varētu radīt mikroorganismu veidā sastopama ārpuszemes dzīvība.^[7]

Atklājums tika novērots Venēras augšējā atmosfēras slānī (50 km augstumā), kur apkārtējie apstākļi nav tik nepanesami kā uz planētas virsmas.^[7] Par spīti tam pētnieki atzīmē, ka, ja fosfīnu galvenokārt izraisa ārpuszemes dzīvība, tad tai tik un tā visticamāk būtu jāatrodas gāzes mākoņu ūdens šķidrumu pilienos, kas tādejādi to pasargātu no apkārtējās vides, kurā ir novērojama sērskābe.^[8] Atsevišķi pētnieki norādīja, ka fosfīna pēdas Venēras atmosfērā varētu radīt vūlkāniskā aktivitāte vai arī vēl līdz šim nezināms ķīmisks process, nevis bioloģisks faktors no ārpuszemes dzīvības puses.^[8][9]

Zinātnieku grupa sākotnēji atklāja spektra pazīmes, kas liecināja par iespējamu fosfīna klātbūtni Veneras atmosfērā, datos no JCMT teleskopa Havajās, bet šīs pazīmes nebija pietiekami stingri pārliecinošas. Tad viņi izmantoja daudz jutīgāko teleskopu masīvu ALMA Čīlē, un tā dati jau pārliecinoši rādīja fosfīna spektru.

Pēc sensacionālā paziņojuma daži citi zinātnieki kritizēja atklājumu par to, ka pētījumā tikusi izmantota metode (12. kārtas polinoms), lai nogludinātu spektra grafika daudzos iekritumus, bet reizēm tā liek troksnim izskatīties kā reālam signālam. ALMA komanda, kas sākotnēji bija sagatavojusi datus zinātnieku grupai, vēlreiz šos datus pārkalibrēja, izslēdzot iespējamos trokšņu faktorus. Šajos datos zinātnieki vairs neatklāja fosfīna pazīmes.^[10][11]

Izpēte ar kosmiskajiem aparātiem

Tabula ar starpplanētu zondu startiem (arī neveiksmīgiem) uz Venēru:

Oficiālais nosaukums	Izgatavotāja nosaukums	Starta datums	Beigu datums	Mērķis	Rezultāts
Tjažolyj sputnik	1VA No.1	04.02.1961.	26.02.1961.	Nolaišanās	Nesējraķetes kļūme, neatstāja Zemes orbītu
Venera-1	1VA No.2	12.02.1961.	17.02.1961.	Nolaišanās	Pārtrūka sakari ar aparātu ceļā uz Venēru
Mariner 1		22.07.1962.	22.07.1962.	Pārlidojums	Nesējraķetes kļūme, lidojums pārtraukts drošības apsvērumu dēļ
	2MV-1 No.1	25.08.1962.	28.08.1962.	Nolaišanās	Nesējraķetes 4. pakāpes kļūda, aparāts palika Zemes orbītā
Mariner 2		27.08.1962.	03.01.1963.	Pārlidojums	Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1962. gada 14. decembrī — ieguva datus par Venēras atmosfēru
	2MV-1 No.2	01.09.1962.	06.09.1962.	Nolaišanās	Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
	2MV-2 No.1	12.09.1962.	14.09.1962.	Pārlidojums	Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
	3MV-1 No.2	19.09.1962.	19.09.1962.	Pārlidojums	Nesējraķetes avārija, nesasniedza Zemes orbītu
Kosmos-27	3MV-1 No.3	27.03.1964.	28.03.1964.	Pārlidojums/nosēšanās	Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Zond-1	3MV-1 № 4	02.04.1964.	14.05.1964.	Pārlidojums/nosēšanās	Zaudēti sakari ar aparātu ceļā uz Venēru
Venera-2	3MV-4 No.4	12.11.1965.	1966. gada februāris	Pārlidojums	Zaudēti sakari ar aparātu dzesēšanas kļūmes dēļ
Venera-3	3MV-3 № 1	16.11.1965.	1966. gada februāris	Nolaišanās	Zaudēti sakari ar aparātu īsi pirms tas sasniedza Venēru
Kosmos-96	3MV-4 No.6	23.11.1965.	23.11.1965.	Pārlidojums	Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Venera-4	4V-1 No.310	12.06.1967.	18.10.1967.	Nolaišanās	Daļēji veiksmīgs Aparāts atgrieza datus par Venēras atmosfēru nolaišanās laikā, taču pārtrauca darbu pirms nosēšanās
Mariner 5		14.06.1967.	04.12.1967.	Pārlidojums	Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1967. gada 19. oktobrī
Kosmos-167	4V-1 No.311	17.06.1967.	25.06.1967.	Nolaišanās	Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Venera-5	4V-1 No.330	05.01.1969.	16.05.1969.	Atmosfēra	Veiksmīgs Aparāts ar izpletņa palīdzību noturējās Venēras atmosfērā 53 minūtes un ieguva datus
Venera-6	4V-1 No.331	10.01.1969.	17.05.1969.	Atmosfēra	Veiksmīgs Aparāts ar izpletņa palīdzību noturējās Venēras atmosfērā 51 minūti un ieguva datus
Venera-7	4V-1 No.630	17.08.1970.	15.12.1970.	Nolaišanās	Daļēji veiksmīgs Aparāts atgrieza datus par Venēras atmosfēru nolaišanās laikā, taču pārtrauca darbu īsi pēc nosēšanās
Kosmos-359	4V-1 No.631	22.08.1970.	06.10.1971.	Nolaišanās	Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Venera-8	4V-1 No.670	22.03.1972.	22.07.1972.	Nolaišanās	Veiksmīgs Aparāts pārraidīja datus 50 minūtes līdz nolaidās uz virsmas, kur pēc 11 sekundēm pārtrauca darbu
Kosmos-482		31.03.1972.	05.05.1981.	Nolaišanās	Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
Mariner 10		03.02.1973.	24.03.1975.	Pārlidojums	Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1974. gada 5. februārī un turpināja ceļu uz Merkuru
Venera 9	4V-1 No. 660	08.06.1975.	25.12.1975.	Orbīta	Veiksmīgs Pētīja atmosfēru un mākoņu segu
			22.10.1975.	Nolaišanās	Veiksmīgs Pirmie virsmas attēli no citas planētas
Venera 10	4V-1 No. 661	14.07.1975.		Orbīta	Veiksmīgs
			25.10.1975.	Nolaišanās	Veiksmīgs

Skatīt arī

	Astronomijas portāls

• Saules sistēma
• Venera (dieviete)

Atsauces un piezīmes

1. Dr. David R. Williams. «Venus Fact Sheet». NASA, 2005. gada 15. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-10. Skatīts: 2007-10-12.
2. Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. (2007). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006". Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy 90: 155–180. doi:10.1007/s10569-007-9072-y. ISSN 0923-2958. Atjaunināts: 2007-08-28.
3. «Report on the IAU/IAG Working Group on cartographic coordinates and rotational elements of the planets and satellites». International Astronomical Union. 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-10. Skatīts: 2007-04-12.
4. «Venus: Facts & Figures» (html). NASA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-09-29. Skatīts: 2007-04-12.
5. «Space Topics: Compare the Planets: Mercury, Venus, Earth, The Moon, and Mars». Planetary Society. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-28. Skatīts: 2007-04-12.
6. Steven W. Squyres. «Venus». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2020. gada 25. oktobris.
7. Gints Amoliņš. «Venēras mākoņos pētnieki atrod iespējamas dzīvības pazīmes». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 15. septembris. Skatīts: 2020. gada 24. oktobris.
8. «Venera ir Krievijas planēta, paziņo Krievijas kosmosa aģentūra». tvnet.lv. TVNET. 2020. gada 16. septembris. Skatīts: 2020. gada 25. oktobris.
9. Jonathan O'Callaghan. «Life on Venus? Scientists hunt for the truth». nature.com. Nature, 2020. gada 2. oktobris. Skatīts: 2020. gada 24. oktobris.
10. Skumji jaunumi: Veneras atmosfērā tomēr nav dzīvības pazīmju TVNET, 2020-10-29
11. UPDATE: Life above hell? Serious doubt cast on Venus phosphine finding Phil Plalt, syfy.com, 2020-10-26

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Venera.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)