Vidzemes Pagaidu Zemes padome
From Wikipedia, the free encyclopedia
Vidzemes Zemes padome vai Vidzemes Pagaidu zemes padome (krievu: Временный земский совет Лифляндской губернии) bija 1917. gada 26. (13. martā pēc VS) martā ievēlēta Vidzemes guberņas pašpārvaldes institūcija, kas sākotnēji atbalstīja Latvijas apvienošanās un pašnoteikšanās idejas, bet vēlāk nokļuva lielinieku ietekmē un 1918. gada 2. janvārī nodeva savas funkcijas Iskolatam.
Krievijas Pagaidu valdība to atzina par Vidzemes landrātu kolēģijas un Vidzemes landtāga tiesību un funkciju pārņēmēju, valsts varas institūciju. Tās 48 locekļus ievēlēja Vidzemes Zemes sapulce Valmierā 1917. gada 26. (13.) martā. Padome sastāvēja no 6 nodaļām un izpildkomitejas. 16. (3.) maija sesijā tā apvienojās ar Vidzemes Bezzemnieku padomi.[1] Pēc Rīgas zaudēšanas notikušajās 1917. gada 2. septembra (20. augusta pēc VS) vēlēšanās tika ievēlēta Vidzemes Zemes padome, kurā vairākums bija lieliniekiem. Savukārt 1917. gada 22. decembrī okupētajā Rīgā notikušajā priekšstāvju sapulcē ievēlēja provācisku Vidzemes Zemes padomi.[2]