Vienādojums
vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām / From Wikipedia, the free encyclopedia
Vienādojums ir matemātisks apgalvojums, kas satur divas izteiksmes un tās savstarpēji ir vienādas. Šajās izteiksmēs ietverts viens vai vairāki mainīgie lielumi, kuru vērtības var noteikt. Atšķirībā no identitātes, vienādojums nav patiess visām mainīgā lieluma vērtībām.[1] Matemātikā pastāv ļoti daudz un dažādi vienādojumu veidi. Dažādus vienādojumus izmanto dažādās matemātikas apakšnozarēs. Katrā no šiem vienādojumiem ir jāizmanto cita veida atrisinājuma formulas.
Algebrā visbiežāk pēta divu veidu vienādojumus — lineārus vienādojumus un kvadrātvienādojumus. Lineāro vienādojumu vispārīgais veids ir , kur un ir koeficienti, bet ir mainīgais lielums, piemēram, .
Kvadrātvienādojumu piemēri:
,
Mainīgā vērtību, pie kuras dotais vienādojums kļūst par pareizu skaitlisku vienādību, sauc par vienādojuma sakni.