2025. gada laikapstākļi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2025. gada laikapstākļi Latvijā.

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 2025
Latvijas klimats
Rīgas klimats

2025. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Nokrišņi
Gadā	Latvija:
Vējš
Citi gada notikumi

Gada raksturojums pa gadalaikiem

2024./2025. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988./1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. Ziemas sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču drīzumā tā pazeminājās un līdz decembra vidum lielākoties bija zem normas. Tomēr otrajā decembra pusē vidējā gaisa temperatūra paaugstinājās, rezultātā decembris ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C bija 2,8 °C siltāks par normu un kopā ar 1932. gada decembri dala 8. siltākā titulu. Janvārī siltie laika apstākļi turpinājās. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija ne tikai augstāka par normu, bet arī pozitīva. Mēneša beigas bija īpaši siltas, nedēļu pēc kārtas katru dienu tika sasniegts kāds maksimālās gaisa temperatūras rekords. Janvāra vidējā gaisa temperatūra bija +1,7 °C (4,7 °C virs mēneša normas), un tas kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Februārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, mēneša vidū piedzīvojām gandrīz divu nedēļu ilgu periodu aukstāku par normu. Tomēr neskatoties uz to, februāris ar vidējo gaisa temperatūru −2,9 °C joprojām bija 0,2 °C siltāks par normu. Tas bija arī pirmais mēnesis kopš 2023. gada maija, kurā netika sasniegts neviens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopā ziemā tika pārspēti 120 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 10 bija Latvijas diennakts rekordi, 15 stacijas dekādes un 2 Latvijas dekādes rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 148,2 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (144,6 mm). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Vismazāk nokrišņu bija Jelgavā (64,3 mm), kas ir 49% zem normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Pāvilostā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 292,6 mm (66% virs normas). Decembris ar nokrišņu daudzumu 51,0 mm bija 5% sausāks par normu un februāris ar 17,2 mm bija 57% sausāks par normu. Savukārt janvārī kopējais nokrišņu daudzums bija 79,4 mm, kas ir 57% virs normas, tādējādi janvāris kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē. Decembrī vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Vēlāk mēnesī atkal Latgalē un Vidzemē novērota sniega sega, visbiezākā diennakts vidējā sniega sega bija Zosēnos – 11 cm. Janvāra sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās izveidojās atkārtoti, daudzās no tām noturoties līdz mēneša vidum. Visbiezākā diennakts vidējā sniega sega novērota Rūjienā 12. janvārī – 20 cm. Sākoties februārim, sniega sega izveidojās gandrīz visās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē, bet citviet – piekrastē un centrālajos reģionos – tā izveidojās februāra vidū. Vairākās novērojumu stacijās sniega sega saglabājusies līdz marta sākumam. Visos ziemas mēnešos sniega sega vidēji Latvijā bija plānāka nekā normas periodā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2024./2025. gada ziemā bija 3,7 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Decembra vidējais vēja ātrums (4,2 m/s) bija 0,6 m/s lielāks par normu, un janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 2,8 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 13 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika reģistrētas 16. decembrī Ventspilī un 1. janvārī Liepājas ostā.

2025. gada pavasaris, vidējã gaisa temperatūra Latvijã bija +6,9 °C, kas ir 1,0 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 10. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 2018. gada pavasari. Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−10,4 °C) tika novērota 17. martā Alūksnē, bet augstākā gaisa temperatūra bija +28,4 °C, kas 18. aprīlī reģistrēta Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa maksimālās temperatūras mēneša rekords. Gandrīz visu martu Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, izņemot dažas dienas mēneša vidū. Turpinoties divarpus nedēļu garam karstuma vilnim, kurš iesākās februāra beigās, marta pirmā puse bija īpaši silta. Gandrīz nedēļu pēc kārtas tika sasniegti gan staciju, gan Latvijas nozīmes diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltajiem laika apstākļiem turpinoties arī marta otrajā pusē, rezultātā marts ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C bija 3,6 °C siltāks par normu un kļuva par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Aprīļa sākumā turpinājās pavasarīgais siltums, taču jau pēc pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās un piedzīvojām nedēļu ilgu vēsuma periodu. Mēneša vidū gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, pīķi sasniedzot 18. aprīlī. Uzstādīts jauns Latvijas aprīļa mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,4 °C Skrīveros), un arī visās pārējās novērojumu stacijās reģistrēti diennakts, dekādes vai mēneša rekordi. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 18. aprīlī bija 17,9 °C, kas ir 11,8 °C virs šī datuma normas. Neskatoties uz vēsuma periodiem un pat reģistrēto minimālās gaisa temperatūras rekordu mēneša beigās, aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C bija 1,3 °C siltāks par mēneša normu un kļuva par 5. siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Maijs visā valstī bija vēss. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Maija pirmajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija pat zemāka nekā siltuma periodos martā un aprīlī, turklāt Rucavas novērojumu stacijā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, kā arī dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā maijā bija +9,4 °C, kas ir 2,0 °C zem mēneša normas, tātad maijs kļuva par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Kopā pavasarī tika pārspēti 172 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 23 ir dekādes un 16 – mēneša staciju rekordi. Sasniegtajos rekordos iekļauti arī Latvijas nozīmes rekordi – 11 diennakts, viens dekādes un viens Latvijas mēneša rekords. Diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – pirmie kopš 2024. gada maija – sasniegti aprīļa beigās un maijā, kopā pieci. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 147,5 mm, kas ir 20% virs gadalaika normas (123,1 mm). Vismazāk nokrišņu bija Vičakos (54,5 mm), kas ir 53% zem stacijas sezonas normas, bet nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 280,9 mm (105% virs normas). Marts ar nokrišņu daudzumu 24,0 mm bija vienīgais pavasara mēnesis, kas bija sausāks par normu (35% zem normas). Aprīlī nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 39,2 mm, kas ir 9% virs normas, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar kopējo nokrišņu daudzumu 84,7 mm (68% virs normas), kā arī 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Lai gan martā un aprīļa pirmajā pusē vietām novēroti nokrišņi, vidēji valstī šis periods bija sausāks par normu, daļēji arī salīdzinoši sausā februāra dēļ. Aprīļa 2. dekādes beigās novēroti intensīvi nokrišņi, it īpaši centrālajos rajonos (Lielpečos 19. aprīlī nolija 76,3 mm), un arī pēc tam aprīlī un maija pirmajā pusē ik pa laikam novērots lietus. Maija vidū teju visā Latvijā reģistrēts ilgstošs lietus, visvairāk nolija Madonā, Kalnciemā un Rīgā. Kamēr Kurzemē, Vidzemes rietumos un valsts centrālajos reģionos pēc tam līdz maija beigām nokrišņu daudzums bija salīdzinoši mazs, Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē lietus nemitējās, rezultātā šajos reģionos maijs bija ļoti mitrs. Madonā, kur nolija vairāk nekā 3 maija normas, šis bija mitrākais maijs novērojumu vēsturē. Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – martā vidējās sniega segas biezums Latvijā nesasniedza 1 cm, savukārt pārējos mēnešos tas bija 0 cm. Marta pirmajās dienās dažās novērojumu stacijās valsts austrumos bija saglabājusies sniega sega līdz pat 8 cm bieza, taču tā drīz nokusa. Īslaicīga sniega sega valsts austrumos izveidojās arī marta vidū un aprīļa sākumā, taču visur tā vienas vai divu dienu laikā nokusa. Snigšana bez sniega segas izveidošanās novērota vēl maijā, daudzās stacijās maija vidū – 16. maijā Dobelē, Gulbenē, Madonā, Mērsragā, Rēzeknē, Rīgā, Skultē un Zosēnos, 15. un 14. maijā Pāvilostā un Dagdā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Martā un aprīlī vidējais vēja ātrums bija 3,5 m/s, kas ir attiecīgi 0,2 m/s un 0,4 m/s virs mēnešu normām. Maijs ar vidējo vēja ātrumu 3,1 m/s arī bija 0,3 m/s vējaināks par normu. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) šopavasar reģistrētas 9. aprīlī Liepājas ostā.

Gada raksturojums pa mēnešiem

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi [P 1]
Janvāris	+1,7 °C	79,4 mm
Februāris	–2,9 °C	17,2 mm
Marts	+3,8 °C	24,0 mm
Aprīlis	+7,4 °C	39,2 mm
Maijs	+9,4 °C	84,7 mm
Jūnijs	+14,5 °C	91,1 mm
Jūlijs	+18,9 °C	107,0 mm

Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C 2025. gada janvāris bija par 4,7 °C virs mēneša normas, un kļuva par 3. siltāko janvāri novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Gandrīz visu janvāri diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu. Janvāra pēdējā dekāde bija īpaši silta, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus siltākai par normu un nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Kopā janvārī sasniegti 98 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 11 rekordi, kā arī sasniegti 9 Latvijas diennakts, 15 staciju dekādes, 2 Latvijas dekādes rekordi (+9,2 °C 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 79,4 mm, kas ir 57% virs mēneša normas (50,5 mm), kļūstot arī par 3. mitrāko janvāri novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (150,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 31,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 15,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā – 21 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Rēzeknē – 10 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 92% – no 88% Rīgā līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −11,9 °C tika novērota 5. janvārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 1. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 46,5 mm, kas ir 151% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (96,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 14,6 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Zīlānos – 9 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 89% – no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 1. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,5 °C tika novērota 13. janvārī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 18. janvārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 9,1 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (18,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Piedrujā – 1,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 2,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Piedrujā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 92% – no 89% Rīgā un Ventspilī līdz 97% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 12. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,3 °C, kas ir 7,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,9 °C tika novērota 21. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 28. janvārī Rucavā un 31. janvārī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 24,1 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (43,6 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū – 9 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Rēzeknē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 93% – no 88% Daugavpilī līdz 96% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,8 m/s) tika novērotas 25. janvārī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –2,9 °C 2025. gada februāris bija par 0,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Februāra sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču mēneša vidū tā pazeminājās un 2. dekādē tā bija zem normas. Tuvojoties mēneša beigām, vidējā gaisa temperatūra atkal paaugstinājās. Mēneša laikā netika reģistrēti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 17,2 mm, kas ir 57% zem mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 8,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Liepājā, Pāvilostā un Rīgā – 10 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 83% – no 79% Rīgā līdz 87% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,6 °C tika novērota 10. februārī Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 6. februārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 7,7 mm, kas ir 45% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Saldū – 0,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā un Lielpečos – 5 diennaktis, bet Jelgavā, Kolkā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 87% – no 84% Pāvilostā, Rīgā un Ventspilī līdz 92% Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,5 m/s) tika novērotas 8. februārī Kolkā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −6,0 °C, kas ir 2,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −19,7 °C tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,6 °C tika novērota 20. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 6,3 mm, kas ir 58% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 1,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kolkā, Liepājā un Rīgā – 4 diennaktis, bet Rēzeknē, Rucavā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē sniega sega novērota visās novērojumu stacijās, Kurzemes piekrastē tai esot plānākai un īslaicīgākai, savukārt valsts centrālajos rajonos un īpaši austrumos – biezākai. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% – no 77% Ventspilī līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,9 m/s) tika novērotas 15. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,3 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −17,1 °C tika novērota 21. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. februārī Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 3,3 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (7,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Priekuļos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Liepājā un Pāvilostā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Lielpečos, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 74% – no 62% Rēzeknē līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 21. februārī Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +3,8 °C 2025. gada marts bija par 3,6 °C virs mēneša normas, kļūstot par 2. siltāko martu novērojumu vēsturē. Siltāks ir tikai 2007. gada marts ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Lielāko daļu marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, ar izņēmumu mēneša vidū, kad dažas dienas tā pazeminājās zem normas. Marta pirmajā pusē bija īpaši silts – 6 dienas pēc kārtas tika sasniegti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas nozīmes rekordi. Kopā martā sasniegti 99 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 15 staciju dekādes rekordi, kā arī 7 Latvijas diennakts un 1 dekādes rekords (+17,4 °C 10. martā Liepājā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 24,0 mm, kas ir 35% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (48,7 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Mērsragā – 8,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 10 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,4 °C tika novērota 9. martā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,4 °C tika novērota 10. martā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 5,6 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,7 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Vičakos – 0,2 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 83% – no 76% Rīgā līdz 86% Liepājā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 6. martā Kolkā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,6 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,4 °C tika novērota 17. martā Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 11,9 mm, kas ir 6% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,2 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Rucavā – 3,5 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Rīgā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros un Zīlānos – 4 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā un Vičakos – 1 diennakts. Dekādes vidū novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē novērots sniegs un izveidojās neliela sniega sega (līdz 2 cm), taču tā bija īslaicīga. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 81% – no 76% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 16. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 3,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,4 °C tika novērota 23. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 29. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 6,4 mm, kas ir 44% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Dagdā, bet vismazāk Mērsragā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Pāvilostā, Ventspilī – 4 diennaktis, bet Dobelē, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 75% – no 67% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,3 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +7,4 °C 2025. gada aprīlis bija par 1,3 °C virs mēneša normas, kļūstot par 5. siltāko aprīli novērojumu vēsturē un dalot šo vietu ar 1950., 1990. un 2023. gadu aprīļiem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros, kas ir arī jauns Latvijas aprīļa mēneša rekords. Aprīlī piedzīvojām gan siltuma, gan aukstuma periodus. Mēneša sākumā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs normas, taču tad tā pazeminājās un apmēram nedēļu bija aukstāka par normu. Mēneša vidū valstī ienāca siltākas gaisa masas un gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, gandrīz nedēļu pēc kārtas katru dienu pārsniedzot vismaz vienu maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Visvairāk rekordu tika pārsniegts 18. aprīlī, kad visās 25 novērojumu stacijās reģistrēti diennakts rekordi un lielākajā daļā staciju arī dekādes un mēneša rekordi. Maksimālā gaisa temperatūra 18. aprīlī sasniedza +28,4 °C Skrīveros, kas kļuva par jaunu Latvijas aprīļa mēneša rekordu (līdz šim tas piederēja 2000. gada 24. aprīlim, kad Rīgā novēroti +27,9 °C). Pēc lielā siltuma gaisa temperatūra mēneša beigās pazeminājās zem normas, 28. aprīlī pārsniedzot arī vienu minimālās gaisa temperatūras rekordu (−3,9 °C Madonā) – tas ir pirmais minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā kopš 2024. gada maija. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 39,2 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (110,0 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Liepājā – 8,6 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 6,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 73% – no 66% Dagdā, Daugavpilī un Rēzeknē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −7,9 °C tika novērota 9. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 3. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (17,1 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Rucavā – 0,9 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 3 diennaktis, bet Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 66% – no 59% Madonā līdz 74% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (26,1 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,9 °C, kas ir 5,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,6 °C tika novērota 12. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 18. aprīlī Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,5 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 7 diennaktis, bet Liepājā un Pāvilostā šādu diennakšu nebija. Aprīļa 2. dekādes sākumā sniega sega visās novērojumu stacijās nokusa un, pat ja sniga, vairāk pastāvīga sniega sega neizveidojās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 76% – no 67% Rēzeknē līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,8 °C, kas ir 0,9 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,5 °C tika novērota 27. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 22. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 13,3 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,4 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 1,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 76% – no 67% Daugavpilī līdz 83% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,3 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Rēzeknē.

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,4 °C 2025. gada maijs bija par 2,0 °C zem mēneša normas, kļūstot par pirmo mēnesi kopš 2024. gada janvāra, kurš ir vēsāks par normu, kā arī par vēsāko maiju šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Gandrīz visu mēnesi vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zem normas, maija pirmajā pusē atsevišķās dienās pat ap 5 °C zem normas. Rucavā reģistrēts nedēļu ilgs aukstuma vilnis, dažās stacijās minimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 84,7 mm, kas ir 68% virs mēneša normas (50,4 mm), rezultātā šis bija 6. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Visvairāk nokrišņu (194,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā – 24,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Madonā un Zīlānos – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā un Ventspilī – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā maijā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Divās stacijās – Kolkā un Vičakos – maijs bija mēreni un ļoti sauss, savukārt daudzās stacijās Vidzemē un Latgalē maijs bija mēreni mitrs, Daugavpilī un Madonā attiecīgi ļoti un pat ekstremāli mitrs. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% – no 68% Rīgā līdz 78% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,4 °C, kas ir 3,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,8 °C tika novērota 9. maijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,9 °C tika novērota 2. maijā Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (22,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā un Vičakos – 2,6 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Saldū, Skultē un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% – no 65% Rīgā līdz 74% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,7 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −2,2 °C tika novērota 13. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,3 °C tika novērota 20. maijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 49,7 mm, kas ir 159% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (90,6 mm) bija Madonā, bet vismazāk Alūksnē – 18,2 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Skrīveros un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 78% – no 68% Rūjienā līdz 84% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 14. maijā Liepājā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,6 °C tika novērota 24. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,0 °C tika novērota 28. maijā Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 39% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (87,9 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 8 diennaktis, bet Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 76% – no 64% Rīgā līdz 85% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 22. maijā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +14,5 °C 2025. gada jūnijs bija par 0,7 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Jūnija pirmajā pusē mijās periodi ar vidējo gaisa temperatūru virs un zem normas, un sasniegti arī vienīgie jūnija diennakts temperatūras rekordi – viens maksimālās un viens minimālās. Savukārt mēneša otrajā vidējā gaisa temperatūra valstī bija zem normas, tai paaugstinoties tikai pēdējā mēneša dienā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 91,1 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (146,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 42,9 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 13,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 18 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 79% – no 75% Rīgā līdz 84% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,3 °C tika novērota 6. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,6 mm, kas ir 123% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,0 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ventspilī – 17,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Rūjienā – 7 diennaktis, bet vismazāk Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 9. jūnijā Ainažos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē un 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 16. jūnijā Dobelē un Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 33,9 mm, kas ir 21% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (59,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 12,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Kalnciemā, Lielpečos, Rīgā un Sīļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā un Saldū – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 78% – no 74% Alūksnē, Madonā un Rūjienā līdz 84% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 12. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,5 °C, kas ir 1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,9 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 26. jūnijā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 23,0 mm, kas ir 13% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (42,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Pāvilostā – 7,2 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Gulbenē, Piedrujā un Siguldā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Liepājā un Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 80% – no 74% Daugavpilī līdz 85% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Liepājā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C 2025. gada jūlijs bija par 1,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 5. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,4 °C tika novērota 3. jūlijā Mērsragā un Rīgā. Jūlija sākumā vidējā gaisa temperatūra strauji paaugstinājās, 3. jūlijā uzstādot diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus 23 novērojumu stacijās, kā arī jaunu šī datuma Latvijas rekordu Mērsragā un Rīgā. Pēc tam vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, taču, sākoties ar jūlija 2. dekādi, tā bija stabili augstāka par normu un Ainažos reģistrēts nedēļu ilgs karstuma vilnis. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 107,0 mm, kas ir 41% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (183,7 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī – 55,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos – 19 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā – 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 83% – no 78% Rīgā līdz 86% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 17. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,0 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 5. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,4 °C tika novērota 3. jūlijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,6 mm, kas ir 12% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (73,8 mm) bija Zīlānos, bet vismazāk Kuldīgā – 5,3 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,9 dienas ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Priekuļos un Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā un Stendē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 79% – no 74% Rīgā līdz 85% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,8 m/s) tika novērotas 3. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,7 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +9,4 °C tika novērota 14. jūlijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,6 °C tika novērota 11. jūlijā Skultē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 35,1 mm, kas ir 40% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (92,1 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Stendē – 2,2 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Rucavā – 7 diennaktis, bet vismazāk Stendē – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 17. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,0 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 31. jūlijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,1 °C tika novērota 22. jūlijā Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 46,2 mm, kas ir 67% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,1 mm) bija Stendē, bet vismazāk Zosēnos – 12,4 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 8 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā, Siguldā, Ventspilī un Zosēnos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 87% – no 82% Rīgā līdz 89% Ainažos, Dagdā, Kolkā, Mērsragā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,0 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Ainažos.

Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,5 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. augustā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,5 °C tika novērota 3. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 24,0 mm, kas ir 11% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (70,1 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Ainažos – 4,9 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 7 diennaktis, bet vismazāk Skultē – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 5. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,4 °C tika novērota 20. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 15. augustā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 17,0 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (49,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Ventspilī – 3,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē un Lielpečos – 6 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Rucavā un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 77% – no 72% Dobelē un Rīgā līdz 82% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 16. augustā un 17. augustā Ventspilī.

Gada notikumi

Janvāris

• 2. janvāris:
  • Ciklona darbības ietekmē nakts daudzviet bija vējaina un slapja, vietām Kurzemē pamatīgi lija, bet uz rīta pusi lietus pārgāja sniegā. Naktī tika reģistrētas stipras vēja brāzmas — Liepājā vējš pastiprinājās līdz 28,5 m/s, Ventspilī līdz 25,4 m/s, Saldū līdz 24,3 m/s.^[1] Ilgstošo nokrišņu dēļ kāpa ūdens līmenis upēs, tādēļ Kurzemē bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums, bet Durbē pat oranžās pakāpes brīdinājums, kur vairākās vietās upe izgāja no krastiem.^[2][3]
  • Četrās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi — Dagdā (+5,3 °C), Rēzeknē (+5,6 °C), Madonā (+5,9 °C) un Gulbenē (+5,9 °C). Vēl trijās novērojumu stacijās tika atkārtoti siltuma rekordi — Zosēnos (+5,6 °C), Ainažos (+6,0 °C) un Rūjienā (+6,2 °C).^[4]
• 3. janvāris — pāri Kurzemei virzījās nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, vietām stipru, sniega segas biezums Mērsraga pusē pārsniedza 10 cm. Liepājā sniegputeni pavadīja zibens, bet pilsētas piekrastē DR vējš brāzmās sasniedza 24,6 m/s.^[5][6]
• 4. janvāris — virs Latvijas atradās aktīvs ciklons, šķērsojot valsti, nakts laikā daudzviet sniga un puteņoja. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Daugavgrīvā (26,7 m/s) un Ventspilī (27,2 m/s), Rīgas centrā — 22,5 m/s, arī citviet piekrastē vējš brāzmās pārsniedza 20 m/s. No rīta teju visu valsts teritoriju klāja sniegs, biezākā sniega sega tika fiksēta Kalnciemā (13 cm), Liepājā, Jelgavā un Rīgā vidēji bija ap 9–10 cm sniega.^[7]
• 7. janvāris — naktī Latviju no rietumiem šķērsoja ar ciklonu saistīta siltā atmosfēras fronte, nesot sākumā sniegu, vēlāk sasalstošu lietu, veidojot pamatīgu apledojumu. Agri no rīta gaisa temperatūra Kurzemes piekrastē paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr Alūksnē vēl bija –2 grādu sals. Valsti sedza 1–8 cm bieza sniega kārta, kas ar siltāku gaisu sāka mazināties.^[8]
• 10. janvāris — valsts teritorijai pāri virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos naktī un no rīta stipri sniga, citviet bija slapjdraņķis un lietus. No jauna izveidojās sniega sega, biezākais sniegs no rīta bija Liepājā — 11 cm, Kuldīgā, Pāvilostā un Stendē ap 8–10 cm sniega.^[9]
• 12. janvāris — pēc nakts snigšanas, rītā sniega segas biezums Rūjienā sasniedza 22 cm, ap 10–15 cm bieza sniega kārta izveidojās Stendē, Saldū un Mērsragā, kā arī vietām Vidzemē, citur bija 1–9 cm sniega.^[10]

Pali kūstoša sniega dēļ, Rūjiena, 2025. gada 17. janvāris

• 18. janvāris — agrā pēcpusdienā Mērsragā tika sasniegts nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +8,0 °C. Līdzīga gaisa temperatūra tika reģistrēta 2007. gadā Rucavā. Vēl viens siltuma rekords tika pārspēts Madonā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6,1 °C.^[11]
• 22. janvāris — ziemeļaustrumu novados naktī tika novērots neliels sasalstošs lietus, veidojās apledojums. No rīta gaiss iesila līdz 0, +4 grādiem, daudzviet valstī dūmaka pasliktināja redzamību. Sniega visā valstī nebija nemaz.^[12]
• 25. janvāris — vakarā piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra bija Rucavā (+7,2 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī Stendē (+6,7 °C), Liepājā (+6,6 °C), Skultē (+5,8 °C) un Ainažos (+5,4 °C). Vēl divās novērojumu stacijās (Skrīveros un Saldū) tika atkārtoti 25.01. siltuma rekordi.^[13]
• 26. janvāris — daudzās novērojumu stacijās naktī tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kopumā tika laboti 16 vietējas nozīmes diennakts, 1 dekādes, kā arī visas valsts 26. janvāra siltuma rekords. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās uzreiz četrās novērojumu stacijās – Bauskā, Dobelē, Mērsragā un Rīgā, +7,3 °C. Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords (+7,2 °C) tika reģistrēts 1990. gadā Rucavā un 2008. gadā Mērsragā. Jelgavā gaiss iesila līdz +7,0 °C, atkārtojot 1999. gada rekordu. Pa dienu virzoties nokrišņu zonai, daudzviet lija, brīžiem ilgstoši.^[14]
• 27.—31. janvāris — periods ar neparasti ļoti siltu laiku janvāra beigās, šajā laika posmā tika pārspēti 70 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī 27. janvāra (+8,1 °C Liepājā), 28. janvāra (+9,2 °C Rucavā), 29. janvāra (+8,1 °C Rīgā) un 31. janvāra (+9,2 °C Daugavpilī) Latvijas diennakts siltuma rekordi, divas reizes tika pārspēts arī mēneša 3. dekādes rekords.

Ļoti siltā laika dēļ uzziedēja sniegpulkstenītes Rīgā, 2025. gada 28. janvāris

• 29. janvāris — teju visā Latvijā, izņemot Liepājas novērojumu staciju, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vairākās novērojumu stacijās – arī dekādes rekordi. Termometra stabiņš tikpat kā visā valstī sasniedza +6, +8 grādus, Rīga bija vissiltākā vieta ar +8,1 °C, kas ir jauns 29. janvāra nacionālais siltuma rekords. Iepriekšējais 29.01. Latvijas rekords tika reģistrēts 1992. gadā Mērsragā (+8,0 grādi), bet Rīgā iepriekšējais rekords bija 1989. gadā, kad bija +6,6 grādi. Galvaspilsētā tika atkārtots arī mēneša 3. dekādes rekords.^[15]
• 31. janvāris — Daugavpilī tika uzstādīts jauns diennakts nacionālais temperatūras maksimums, +9,2 °C. Jauni siltuma rekordi tika pārspēti vēl 12 novērojumu stacijās un vienā – atkārtots rekords.^[16][17]

Februāris

• 3. februāris — sniega un apledojuma dēļ rīta stundās gandrīz visā Latvijā tika apgrūtināti braukšanas apstākļi pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Daudzviet palaikam sniga, izveidojās neliela sniega sega, visvairāk sniega bija Dagdā, kur zemi klāja līdz 6 cm bieza sniega sega, citviet 0–5 cm, Rīgā sniega kārtas biezums nesasniedza pat 1 cm.^[18]
• 6. februāris — bija novērojami laikapstākļu kontrasti: Kurzemes piekrastē uzspīdēja saule un gaiss iesila līdz +6 grādiem, bet valsts austrumu rajonos valdīja neliels sals un zemi klāja sniegs, Dagdas novērojumu stacijā līdz 7 cm.^[19]
• 7. februāris:
  • Rīgā diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot līdz –0,4 grādiem, sākās meteoroloģiskā ziema. Tā iestājās, ja piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Rīgas centrā, kā arī dažviet citviet valstī – galvenokārt Kurzemes piekrastē – šis kritērijs šajā ziemā vēl nebija sasniegts, tādēļ turpinājās meteoroloģiskais rudens.^[20][21]
  • Atmosfēras spiediens jūras līmenī Alūksnē no rīta sasniedza 1052,9hPa jeb 789,7mm Hg, kas ir augstākais gaisa spiediens Latvijā kopš 2015. gada marta un 3. augstākais atmosfēras spiediens Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl augstāks atmosfēras spiediens tika fiksēts 2008. gada 4. janvārī: 1054,6 hPa (791,0 mm Hg), kā arī 1946. gada 12. decembrī: 1057,1 hPa (792,8 mm Hg).^[22][23]
• 10. februāris — sākās ziemas aukstākais posms, visā valstī naktī gaisa temperatūra bija negatīva, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Priekuļos (–13,6 °C).^[24] Zem –10 grādu atzīmes gaisa temperatūra pazeminājās Gulbenē (–10,1 °C), Skultē (–10,2 °C), Alūksnē (–11,0 °C), Rūjienā (–11,5 °C) un Zosēnos (–12,9 °C). Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Rietumu un centrālajos rajonos valdīja kailsals, valsts austrumos bija 1–5 cm neliela sniega sega.^[25]

Ledus vižņu ceļš Carnikavas pusē 12. februārī

• 13. februāris — visur valsts teritorijā termometra stabiņš naktī noslīdēja zem –6 grādiem, Rūjienā un Ainažos gaiss atdzisa līdz –6,7 °C, pārējā Latvijā bija –9, –13 grādi. Lielākais sals valdīja Madonā (–13,1 °C) un Daugavpilī (–13,2 °C). Galvaspilsētā uz rīta pusi gaisa temperatūra pazeminājās līdz –8,7 °C, Daugavgrīvā precīzi līdz –9 grādiem.^[26]
• 15. februāris — ik pa brīdim gubumākoņi no Rīgas līča, dažviet Kurzemē un Zemgales rietumos atnesa lokālu snigšanu, kas gan būtisku sniega segas pieaugšanu nenesa. Tikmēr Stendē naktī, zem skaidrām debesīm, termometra stabiņš pazeminājās līdz –16,4 °C.^[27]
• 17. februāris — līča efekta ietekmē nakts gaitā daudzviet Latvijas teritorijā gubumākoņi atnesa snigšanu, rezultātā vietām sniega segas biezums pieauga par 5–7 cm, citviet izveidojās jauna sniega kārta; biezākā sniega sega tika fiksēta Kalnciemā — 19 cm, Rīgas centrā bija ap 10 cm bieza sniega sega, bet pilsētas ziemeļos Daugavgrīvā — 13 cm. Citviet valstī sniega kārtas biezums bija lielākoties ap 1–9 cm.^[28] Savukārt nakts sākumā, zem skaidrām debesīm, Daugavpilī un Dagdā gaiss atdzisa līdz –18,5 °C.^[29]
• 20. februāris — Liepājas un Ventspils ostā minimālā gaisa temperatūra agra rīta stundās bija +1 grāds (Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja 15 grādus zemāk nekā ostā — līdz –14 grādiem), bet Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz –18,9 °C un līdz –19,7 °C Daugavpilī.^[30]
• 24. februāris — valdot skaidram laikam naktī Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –15,4 °C, bet dienā, spīdot saulei, Mērsragā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem. Sniega sega saglabājās lielā valsts daļā.^[31]
• 28. februāris — nakts otrajā pusē un no rīta daudzviet pasliktinājās redzamība, jo izveidojās bieza migla, atbilstoši LVĢMC datiem mazākā redzamība piecos no rīta bija 110 metri Bauskā, 160 metri Skrīveros un 350 metri Zosēnos. Tāpat vairākās vietās, īpaši galvaspilsētā, bija slikta gaisa kvalitāte.^[32]

Marts

• 3. marts — dažviet piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s, sniega segas tikpat kā visā valstī nebija, izņemot Alūksni un Dagdu, kur no rīta vēl klāja attiecīgi 6 cm un 7 cm sniega kārta.^[33]
• 6. marts:
  • Latvijā tika piedzīvota saulaina, vējaina un ļoti silta diena, pirmo reizi 2025. gadā gaisa temperatūra valsts teritorijā pārsniedza +10 grādu atzīmi un vienlaicīgi arī +15 grādu atzīmi. Visās novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija Daugavpilī, +15,5 °C, kas ir jauns nacionālais siltuma rekords un tika atkārtots arī valsts marta 1. dekādes siltuma rekords.^[34][35] Līdzīgi ļoti silts laiks bija 2014. gadā 10. martā Dobelē.^[36]
  • Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,3 °C. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1961. gadā, kad bija +12,3 grādi.
• 7. marts — uzspīdot saulei, daudzviet (15 novērojumu stacijās) tika pārspēts, bet Pāvilostas novērojumu stacijā atkārtots, maksimālās gaisa temperatūras rekords. Dobelē termometra stabiņam paaugstinoties līdz +14,1 °C, tika uzstādīts jauns nacionālais 7. marta siltuma rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts 1920. gadā Rīgā, kad bija +12,0 grādi.^[37] Vēsākais laiks valdīja piekrastē un vietām Vidzemē, kur bija vairāk mākoņu.^[38]
• 8. marts — trešo dienu pēc kārtas Latvijas teritorijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz atzīmei, kas attiecīgajā datumā tika reģistrēta pirmo reizi novērojumu vēsturē. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Daugavpilī un Bauskā, kur gaiss iesila līdz +14,7 °C, kas ir jauns Latvijas 8. marta siltuma rekords. Iepriekšējais 8. marta siltuma rekords Latvijā bija +14,1 grāds 2015. gadā Kolkā.^[39] Vietējas nozīmes siltuma rekordi tika pārspēti 15 novērojumu stacijās, Bauskā tika labots arī marta pirmās dekādes rekords. Rīgas centrā gaiss iesila līdz +13,1 °C, kas par 0,3 °C mazāk nekā 2015. gada 8. martā. Kurzemes un Vidzemes rietumos termometra stabiņš sasniedza +6, +9 grādus.^[40]

Salna zāles virskārtā Priekuļos, 9. marta rītā

• 10. marts — siltākā marta 1. dekādes diena meteoroloģisko novērojumu vēsturē, Liepājā gaiss iesila līdz pat +17,4 °C, kas ir jauns diennakts nacionālais siltuma rekords.^[41] Pirmo reizi, kopš Latvijā veic laikapstākļu novērojumus, gaisa temperatūra tik agri pavasarī sasniedza +17 grādu atzīmi. Iepriekš agrākais datums, kad Latvijā bija +17 grādu siltums, bija 1990. gada 18. martā.^[42] Kopumā gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +11, +16 grādiem, 12 novērojumu stacijās tika pārspēti 10.03. siltuma rekordi. Rīgā gaiss iesila līdz +15,0 °C, līdz diennakts un dekādes rekordam pietrūka 0,2 grādi (1961. gadā bija +15,2 grādi). Kolkā un Mērsragā bija ievērojami vēsāks, kur bija attiecīgi +5,3 °C un +7,6 °C.^[43]
• 11. marts — desmit novērojumu stacijās, pārsvarā valsts austrumos, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Daugavpilī gaisam iesilstot līdz +14,9 °C, tika uzstādīts jauns 11.03. nacionālais siltuma rekords. Valsts dienvidos, Vidzemes dienvidaustrumos un Latgalē termometra stabiņš sasniedza +10, +13 grādus, tikmēr citur gaisa temperatūra saglabājās zem +10 grādiem, izteikti vēsāks bija piekrastē un Kurzemes ziemeļrietumu daļā, kur gaiss neiesila vairāk par +3, +5 grādiem.^[44]
• 14. marts — nokrišņiem šķērsojot valsts teritoriju, daudzviet naktī lija un sniga, izveidojās neliela sniega kārta. Biezākā sniega kārta no rīta bija Alūksnē — 5 cm. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Zīlānos, kur līdz 14.03. tika sasniegta marta mēneša norma.^[45][46]
• 17. marts — mēneša aukstākā nakts Latvijā, teju visur termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnos (–9,5 °C) un Alūksnē (–10,4 °C). Visā Latgalē, lielā daļā Vidzemes un Zemgales bija –5, –7 grādi, tikai Daugavgrīvas pusē gaiss atdzisa līdz –0,7 °C.^[47]
• 21. marts — gandrīz visā valsts teritorijā valdīja saulains laiks, vienīgi daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļos debesis bija aizklājuši mākoņi, tādēļ jūtami lielāki gaisa temperatūras kontrasti: ap četriem pēcpusdienā Stendē gaiss iesila vien līdz +2,5 °C, tikmēr spīdot saulei Daugavpilī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12 grādiem.^[48]
• 25. marts — siltās frontes ietekmē vietām valsts ziemeļu rajonos tika novērojamas asperitas jeb undulatus asperatus. Šie mākoņi visbiežāk veidojas pērkona negaisa mākoņu nomalēs, turbulentā atmosfēras slānī, bet pietiekami bieži redzami arī uz atmosfēras frontēm.^[49]
• 28. marts — Kolkā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +14,4 °C.^[50]
• 29. marts — visā Latvijā bija skaidras debesis un spoži spīdeja saule, tika aizvadīta ļoti silta diena, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā, kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +16,9 °C. Pie siltuma rekordiem tika arī Dobele (+15,9 °C), Pāvilosta (+16,0 °C), Rucava (+15,9 °C), Stende (+15,5 °C), vēl Saldus novērojumu stacijā tika atkārtots 2007. gada rekords, +15,3 °C.^[51]

Aprīlis

• 3. aprīlis — gaiss iesila līdz +15, +19 grādiem teju visā valstī, izņemot Ventspils, Liepājas un Ainažu novērojumu stacijas, kur bija +9, +11 grādi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Jelgavā (+19,7 °C) un līdz sezonas pirmajiem +20 grādiem pietrūka 0,3 °C. Dobelē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,5 °C, Mērsragā un Rīgā līdz +19,4 °C, Bauskā līdz +19,0 °C.^[52][53]
• 5. aprīlis — no ziemeļiem rītā valsti šķērsoja zema spiediena ieplaka, ar kuru saistītas nokrišņu zonas atnesa snigšanu. Vietām Vidzemē un Kurzemē sniga stipri, Cēsu un Madonas novadā sniega segas biezums dažviet pārsniedza 10 cm.^[54] Pārējā valstī bija vien balta zeme (daži cm sniega) vai sniega nebija nemaz. Dažviet arī puteņoja, jo pūta brāzmains ziemeļu-ziemeļaustrumu vējš, brāzmās sasniedzot 15—19 m/s.^[55]

Sniegputenis Tukuma novada Pūrē 5. aprīlī

• 7. aprīlis — agri no rīta vairākās vietās gaisa temperatūra noslīdēja –5 grādiem, vietām Cēsu pusē sasniedzot pat –10 grādus, bet aukstuma rekordi netika pārspēti.^[56]
• 10. aprīlis — brāzmainiem vējiem pūšot no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, daudzviet naktī vēja brāzmas pārsniedza 15 m/s, stiprākās vēja brāzmas diennakts laikā tika novērotas Ventspilī — 24,9 m/s un Liepājā (ostā) — 26,1 m/s. Rīgas centrā un Daugavgrīvā iepriekšējas dienas vakarā vēja brāzmas bija 20—22 m/s, nakts laikā maksimālās vēja brāzmas bija attiecīgi 17,3 m/s un 20,4 m/s. Tāpat naktī lokāli arī sniga, vairāk snidzis dienvidos no Rīgas līča — Tukuma, Dobeles un Jelgavas novadā, arī Jūrmalā un Mārupes novadā, bet būtiska sniega kārta neveidojās.^[57][58]
• 14. aprīlis — Mērsragā pēcpusdienā gaiss iesila līdz +21,4 °C, tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords, un pirmo reizi 2025. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi.^[59] Tāpat pirmo reizi pavasarī tika reģistrētas lokālas pērkona lietusgāzes, Jelgavas novadā izveidojās atsevišķi gubu-lietus mākoņi, kuros tika fiksētas arī dažas zibens izlādes.^[60]
• 15. aprīlis — sauss un saulains laiks valdīja visā Latvijas teritorijā un daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20 grādiem. Sešās novērojumu stacijās — Skultē (+19,6 °C), Ventspilī (+20,9 °C), Liepājā (+22,1 °C), Pāvilostā (+22,2 °C), Rucavā (+21,5 °C) un Daugavpilī (+21,6 °C) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Pāvilostā arī nacionālais siltuma rekords. Vēsāks bija līča piekrastē. Kolkā vējam pūšot no ūdens, gaiss iesila vien līdz +10 grādiem.^[61] Izteikts jūras brīzes efekts bija vērojams Ventspilī, kur pūšot austrumu vējam, gaiss sākotnēji iesila līdz +16 grādiem, tad, vējam iegriežoties no ziemeļu puses, tas strauji atdzisa līdz +8 grādiem, bet vakarā, kad vējš atkal pūta no sauszemes, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +21 grādam.^[62]

Silta, pavasarīga diena Kuldīgā, 2025. gada 15. aprīlis

• 17. aprīlis — temperatūras kontrastiem pilna diena: Kurzemes un Vidzemes ziemeļos gaiss iesila līdz +12, +14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos termometra stabiņš pārsniedza +20 grādus. 12 novērojumu stacijās tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 7 no tām dekādes rekords, un Daugavpilī (+25,7 °C) Latvijas dienas un dekādes rekords.^[63]
• 18. aprīlis:
  • Skrīveros gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +28,4 °C — tika pārspēts visas Latvijas aprīļa absolūtais siltuma rekords, līdz šim tik augsta gaisa temperatūra Latvijā, aprīlī vēl nekad nebija reģistrēta.^[64] Iepriekšējais rekords piederēja Rīgai, kur 2000. gada 24. aprīlī gaiss sakarsa līdz +27,9 °C. Pilnīgi visās LVĢMC novērojumu stacijās pārspēti arī vietējas nozīmes 18. aprīļa diennakts un arī teju visi (izņemot Liepāju) aprīļa 2. dekādes, kā arī 16 vietējas nozīmes mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Šāds karstums tik agri pavasarī tika fiksēts pirmo reizi vēsturē.^[65]
  • Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +28,0 °C, tika uzstādīts jauns diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais mēneša rekords tika fiksēts 2000. gada 24. aprīlī, kad bija +27,9 °C, un iepriekšējais 18. aprīļa maksimālās gaisa temperatūras rekords arī tika fiksēts 2000. gadā (+21,4 grādi).^[66]
• 19. aprīlis:
  • Lielā Latvijas daļā gaiss iesila līdz +22, +27 grādiem, gandrīz visā valstī (izņemot Mērsragu, Liepāju, Ventspili un Rucavu) tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā — +27,7 °C, kas ir jauns nacionālais 19. aprīļa karstuma rekords.^[67] Dienas gaitā veidojās arī gubu-lietus mākoņi, daudzviet, arī Rīgā, atnesot pērkona negaisu ar intensīvu lietu un aktīvu zibeņošanu. Visvairāk nolija Lielpečos (76,3 mm) un Stendē (46,5 mm), vietām nokrišņu daudzums pat pārsniedza divkāršu mēneša normu.^[68] Kopumā Latvijas teritorijā tika reģistrētas teju 9000 zibens izlādes, sasniedzot iespaidīgu rādītāju priekš aprīļa.^[69]
  • Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +24,5 °C, tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika fiksēts 1948. gadā, kad bija +22,5 grādi.
• 21. aprīlis — kamēr Pāvilostā dienā nebija siltāks par +7,5 °C, tikmēr Daugavpilī un Dagdā tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Daugavpilī — +23,6 °C, bet Dagdā — +22,1 °C.^[70]
• 22. aprīlis — Dagdā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gaiss iesila līdz +24,5 °C. Daugavpilī termometra stabiņam paaugstinoties līdz +25,2 °C, tika atkārtots 1996. gada rekords. Vakarpusē, pārsvarā Vidzemē, mēreni stipri lija un ducināja pērkons, spēcīgākie negaisi atradās Lietuvas pusē.^[71] Rīgā tika fiksēts pērkona negaiss, kas bija jau otrais četru dienu laikā.
• 27. aprīlis — daudzviet naktī termometra stabiņš noslīdēja zem nulles un tika novērota salna, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Rucavā (–4,0 °C), Alūksnē (–4,2 °C) un Zosēnos (–4,5 °C). Citviet bija –1, –3 grādi, bet virs nulles gaisa temperatūra saglābajās Kurzemes rietumu daļā, kā arī Rīgā un tās apkārtnē.^[72]
• 28. aprīlis — no rīta Madonā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –3,9 °C un tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šīs bija pirmais gada minimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā un pirmais kopš 2024. gada maija.^[73]

Maijs

• 2. maijs — nakts laikā dažviet Vidzemē un Latgalē gaiss atdzisa līdz –2 grādiem, savukārt diena bija silta, Kolkā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,9 °C un tika uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords.^[74]
• 6. maijs — zāles virskārtā naktī un agrā rītā tika novērota salna, jo, pārsvarā valsts austrumos termometra stabiņš noslīdēja zem nulles. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Madonā (–2,1 °C) un Daugavpilī (–2,5 °C).^[75] Dienā no ziemeļrietumiem virzījās nokrišņu zona, daudzviet lija.
• 8. maijs — rīta stundās vietām Cēsu un Siguldas pusē sniga, vēlāk Bauskas un Jēkabpils apkārtnē arī tika reģistrēts slapjš sniegs, sniega graudi un krusa tika fiksēta arī dažviet citos reģionos.^[76] Savukārt Rucavā naktī tika pārspēts 8. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam pazeminoties līdz –2,4 °C.^[77]
• 9. maijs — divās novērojumu stacijās naktī tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpilī, –4,8 °C. Aukstuma rekords tika labots arī Skrīveros, kur gaiss atdzisa līdz –2,2 °C.^[78] Kurzemē mākoņu dēļ nakts bija siltāka nekā iepriekš bija prognozēts — gaisa temperatūra nenoslīdēja zem –3 grādiem un vietām saglabājās virs nulles. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā bija no –4 grādiem lidostā līdz +3 grādiem pilsētas centrā un +5 grādiem jūras tuvumā.^[79]
• 12. maijs — pirmo reizi kopš 2023. gada Latvijā valdīja laiks, kas bija atbilstošs aukstuma vilnim. Par aukstuma vilni LVĢMC sauc laikposmu, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem klimatiskās references perioda 10. procentiles. Pēdējais aukstuma vilnis, kas atbilst minētajai definīcijai, Latvijā bija 2023. gada decembra 1. dekādē. Sākot ar 5. maiju, katru nakti kaut vienā novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra bijusi zem klimatiskās references perioda desmitās procentiles. Rucavā 12. maijs kļuva par sesto secīgo auksto diennakti, līdz ar to šajā novērojumu stacijā tika reģistrēts aukstuma vilnis — pirmais aukstuma vilnis Latvijā pēdējo 17 mēnešu laikā.^[80]
• 15. maijs — ciklona centram priekšpusdienā atrodoties Latgales austrumos, bet vakarā nonākot Zemgalē, daudzviet valsts teritorijā ilgstoši, brīžiem arī stipri lija. Rīgas centra meteostacijā nokrišņu daudzums sasniedza 23,3 mm.^[81][82]

Saules halo virs Ogres 17. maijā

• 16. maijs — divu dienu laikā (līdz plkst. 12:00) Rīgas centrā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 41 mm jeb 86% no mēneša normas. Vidzemes dienvidu daļā un Rīgas apkārtnē no rīta lietum pievienojies pat slapjš sniegs, vēlāk sniga arī Limbažu novadā, Salacgrīvā, bet pašos Limbažos stiprāka snigšana epizode noslēdzās arī ar nelielu sniega kārtiņu.^[83] Līdz ar to 16. maijs ir viens no vēlākajiem datumiem pavasarī, kurā Latvijā tika novērots sniegs uz zemes.^[84] Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem vēlākais zināmais datums pavasarī, kad Latvijā tika fiksēts sniegs uz zemes, ir 29. maijs 1953. gadā Kazdangā. Sniega segas biezums toreiz sasniedza 5 cm.^[85]
• 18. maijs — plašā Latvijas teritorijā bija lietains laiks, daudzviet ilgstoši lija, valsts dienvidu daļā — arī stipri. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 22,2 mm, kopš mēneša sākuma galvaspilsētā nolija 87,6 mm jeb 184% no mēneša normas. Lietavu dēļ upēs ievērojami paaugstinājās ūdens līmenis.^[86]
• 23. maijs — centrālos un austrumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, nesot ilgstošu lietu. Galvaspilsētā kopš iepriekšējas dienas vakara nokrišņu daudzums pārsniedza 10 mm. Tikmēr LVĢMC izplatīja brīdinājumu par ūdens līmeņa celšanos Lielupes un Daugavas baseina upēs biežo un ilgstošo nokrišņu dēļ.^[87]
• 24. maijs — diennakts nokrišņu daudzums Skrīveru novērojumu stacijā sasniedza 35,5 mm.^[88]
• 29. maijs — lietus zonai atkal šķērsojot valsts teritoriju, Latvijas austrumu daļā dažviet mēreni stipri lija. Diennakts nokrišņu daudzums Madonā sasniedza 21,9 mm, bet mēneša nokrišņu daudzums sasniedza 170,6 mm, līdz ar to šis kļuva par mitrāko maiju kopš 1945. gada. Iepriekšējais maija rekords piederēja 2021. gadam, kad Madonā bija 156,5 mm nokrišņu.^[89]
• 30. maijs — Latgalē, Sēlijā un Vidzemes centrālajā un austrumu daļā naktī un no rīta tika reģistrētas pērkona lietusgāzes. Lielākais diennakts nokrišņu daudzums tika fiksēts Daugavpilī — 38 mm, Alūksnē nolija 28,2 mm, Rēzeknē 26,4 mm, Zosēnos 21,5 mm, Gulbenē, Jēkabpilī un Madonā nolija 15–18 mm. Kopš mēneša sākuma Madonā nokrišņu daudzums sasniedza 194 mm, lietavu dēļ Madonas novadā tika izskaloti ceļi, applūduši lauki un dārzi.^[90] Savukārt Līvānu novada pašvaldība plūdu draudu mazināšanai lūgusi vietējās mazās hidroelektrostacijas (HES) īpašnieku atvērt Dubnas upes slūžas līdz zemākajam ūdens līmenim ūdenskrātuvē.^[91]

Jūnijs

• 2. jūnijs — no rīta un priekšpusdienā virzoties zema spiediena ieplakai ar atmosfēras fronti, valsts teritorijā lija, vietām stipri, nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 10 mm.^[92] Intensīvo maija nokrišņu dēļ austrumu rajonos aizvien bija spēkā dzeltenais brīdinājums par augsto ūdens līmeni, un plūdu risks saglabājās.^[93]
• 5. jūnijs — pāri Latvijai virzījās gubu-lietus mākoņi, naktī zema spiediena ieplakas dēļ daudzviet lija, dienas laikā, pārsvarā valsts austrumu daļā tika reģistrētas pērkona lietusgāzes, viena neliela lietusgāze ar pērkonu šķērsoja arī Rīgas apkārtni.^[94] Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Daugavpilī — 23,7 mm, Bauskā, Dagdā un Rēzeknē tas sasniedza 17–19 mm. Ūdens līmenis upēs galvenokārt nedaudz svārstījās, straujāks kāpums tika novērots valsts ziemeļaustrumu upēs Vaidavā un Vecpalsā.^[95]

Undulatus asperatus mākoņi Rīgā 6. jūnijā

• 7. jūnijs — lielāko valsts daļu periodiski šķērsoja lietus mākoņi, dažkārt nesot īslaicīgas, bet stiprās lietusgāzes. Gulbenē, Alūksnē un Skrīveros nokrišņu daudzums sasniedza 12–13 mm, citviet nokrišņu bija mazāk.^[96]
• 9. jūnijs — kārtējam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, valdīja lietains un diezgan vējains laiks, dažviet nokrišņi bija ilgstoši un stipri, īpaši valsts ziemeļu daļā. Pēcpusdienā spēkā pieņēmas rietumu, dievidrietumu vējš, pārsniedzot 10–15 m/s, stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas Ainažos — līdz 20 m/s. Diennakts nokrišņu daudzums Rūjienā, Ainažos un Madonā sasniedza attiecīgi 36,0 mm, 24,1 mm un 21,7 mm.^[97]
• 12. jūnijs — intensīviem nokrišņiem turpinoties, daļā upju turpinājās vai atsākās ūdens līmeņa kāpums, daudzviet Latgalē un Vidzemē saglabājās applūdušas teritorijas. Diennakts laikā daudzviet — galvenokārt Latgalē un Vidzemē — nokrišņu daudzums sasniedzis 10–18 mm, tomēr lielākais lietus daudzums tika reģistrēts Mērsragā, kur nolija 20 mm. Pūta arī brāzmains ziemeļrietumu, rietumu vējš līdz 13–15 m/s, piekrastē līdz 18–19 m/s.^[98]
• 15. jūnijs — Liepājā agrā rītā tika uzstādīts jauns minimālās gaisa temperatūras rekords, +5,7 °C. Dienā, spīdot saulei, Latgalē un valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +23, +24 grādiem.^[99]
• 16. jūnijs — siltākā diena pēdējo divu mēneša laikā, pirmo reizi kalendārajā vasarā daudzviet termometra stabiņš pārsniedza +25 grādus, augstākā gaisa temperatūra bija Mērsragā un Dobelē, kur tā sasniedza +27,1 °C, turklāt Mērsragā tika uzstādīts vietējas nozīmes 16. jūnija siltuma rekords. Rīgā bija precīzi +27 grādi, bet galvaspilsētā karstākais 16. jūnijs bija 1947. gadā, kad temperatūra paaugstinājās līdz +29,8 grādiem.^[100]
• 19. jūnijs — virs Latvijas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas dienas laikā daudzviet nesa lokāli stipras lietusgāzes, pērkona negaisu, krasas vēja brāzmas un krusu, spēcīgākā un lielākā krusa bija Tukuma pusē.^[101] Dienas lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Dobelē, kur nolija 28,7 mm, Madonas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 17,6 mm. Rucavā un Liepājas ostā tika fiksētas vēja brāzmas līdz 18 m/s.^[102]
• 20. jūnijs — no ziemeļiem valstij pāri virzījās nokrišņu zona, daudzviet, lielākoties Vidzemē, naktī ilgstoši un brīžiem arī stipri lija. Līdz plkst. 09.00 visvairāk nolija Priekuļos un Siguldā, kur nokrišņu daudzums sasniedza attiecīgi 24,0 mm un 20,6 mm. Rūjienā, Ainažos, Lielpēčos un Skrīveros nolija 15–16 mm, citviet līdz 10 mm, bet Kurzemi nokrišņi neskāra.^[103]
• 24. jūnijs — brīžiem lija, vietām stipri, visvairāk nokrišņu bija Jāņu rītā un priekšpusdienā valsts ziemeļos un austrumos. Kopējais nokrišņu daudzums Gulbenē un Madonā sasniedza 24–29 mm, citur 16–20 mm. Citviet valstī nolija līdz 10–13 mm.^[104]
• 29. jūnijs — lai gan laiks bija pārsvarā saulains, tikai atsevišķos rajonos nedaudz lija, visā valstī pūta rietumu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās daudzviet sasniedzot 12–17 m/s, jūras konvekcijas dēļ stiprākās vēja brāzmas tika novērotas valsts austrumu daļā, līdz pat 20–21 m/s. Līdz plkst. 20.00 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma vairāk nekā 140 izsaukumus, kur bija nepieciešams likvidēt vēja radītos postījumus, pārsvarā visos gadījumos koki nolūzuši uz ceļa braucamās daļas, bloķējot satiksmi. Visvairāk izsaukumu bija Vidzemē — 53, pārsvarā Gulbenes un Madonas novados, kā arī Latgalē — vairāk nekā 40. Pierīgā tika saņemti 17 izsaukumi, Zemgalē — 9, bet Kurzemē — 4.^[105]
• 30. jūnijs — atrodoties anticiklonam rietumos un ciklonam uz austrumiem no Latvijas, turpināja pūst brāzmains vējš. Rīgā ziemeļrietumu vēja brāzmas dienas vidū un pēcpusdienā sasniedza 20 m/s, vietām nesot vieglus postījumus.^[106]

Jūlijs

• 2. jūlijs — uz neilgu laiku iestājās skaidrs un ļoti silts, pat karsts laiks, daudzviet gaisa temperatūra sasniedza +25, +28 grādus, visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās Skrīveros, kur gaiss iesila līdz +28,6 °C. Ap +27, +28 grādiem gaisa temperatūra svārstījās arī Dobeles, Jelgavas, Bauskas un Rīgas apkārtnē.^[107]
• 3. jūlijs:
  • Visās novērojumu stacijās, izņemot Ainažus un Rūjienu, tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Termometra stabiņš paaugstinājās līdz +28, +32 grādiem, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Mērsragā un Rīgā, +32,4 °C, līdz ar to tika sasniegts jauns 3. jūlija nacionālais karstuma rekords, šī bija pirmā un vienīgā reize 2025. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus.^[108][109] Vakarpusē pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte, tā ietekmē pastiprinājās vējš, kļuva būtiski vēsāks un vietām uzlija, stiprāks lietus ar pērkona negaisu un krusu šķērsoja Vidzemi.^[110]
  • Galvaspilsētā gaiss sakarsa līdz +32,4 °C, tika pārspēts 105 gadus sens karstuma rekords. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta jūlija trešajā dienā, bija +29,9 grādi 1920. gadā.^[111]
• 7. jūlijs — Daugavā ūdens temperatūra no rīta sasniedza +15, +21 grādu, Latgales upēs +16, +20 grādus, Vidzemes upēs ūdens bija vēsāks, ap +14, +18 grādiem, Zemgales upēs +17, +21 grādi un Kurzemes upēs +14, +20 grādi, bet ezeros un ūdenskrātuvēs +15, +21 grāds. Atsevišķās upēs un upju posmos ūdens bija vēsāks.^[112]
• 9. jūlijs — vakarpusē Latvijas austrumu daļai pāri virzījās nokrišņu zona ar ilgstošu un vietām stipru lietu, nokrišņi turpinājās arī vēlāk naktī. Zīlānos kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 45,6 mm, bet Zosēnu novērojumu stacijā — ieskaitot arī nakts nokrišņus, nolija puse no mēneša normas.^[113]
• 11. jūlijs:
  • Naktī no dienvidiem Latviju šķērsoja nokrišņu zona ar stiprām lietusgāzēm un pērkona negaisu, vietām tika novērota arī krusa. Intensīvāki nokrišņi tika reģistrēti valsts austrumos. Līdz plkst. 09.00 visvairāk nolija Madonā, kur nokrišņu daudzums sasniedza 26,7 mm, Sīļos nolija 23,8 mm, bet Daugavpilī — 19,4 mm. Divās novērojumu stacijās (Madonā un Zīlānos) līdz šīm jau tika pārsniegta mēneša nokrišņu norma.^[114] Augšdaugavas novadā lietavu dēļ applūdis un slēgts ceļš Ambeļi-Višķi.^[115]
  • Virs valsts centrālajiem un austrumu rajoniem pēcpusdienā un vakarā veidojās negaisa mākoņi, īpaši Vidzemē un Latgalē, atnesot lietusgāzes, krasas vēja brāzmas un lielgraudu krusu.^[116] Lielākā krusa tika fiksēta Smiltenes novadā, kur krusas graudu izmērs pēc neoficiāliem datiem sasniedza 11,5 cm, kas ir jauns Latvijas rekords.^[117][118] Lielie krusas graudi Smiltenes pusē pat ieplēsuši kādas mašīnas vējstiklu, taču krusa tika novērota arī Gulbenes un Kārsavas novadā.^[119][120] Negaiss radīja arī elektroapgādes traucējumus, ap plkst. 20.00 elektroapgāde tika traucēta ap 1500 klientiem Balvu, Valmieras un Madonas novados. Savukārt Rīgā tieši kādas dzīvojamās ēkas priekšā iespēris zibens, atstājot pusi iedzīvotāju bez elektrības.^[121] Kopumā lielākais dienas nokrišņu daudzums un stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas Alūksnes novērojumu stacijā, attiecīgi 22 mm lietus un 17 m/s.^[122]
• 13. jūlijs — ziemeļaustrumu novados tika reģistrēti negaisi un stipras lietusgāzes, kas virzījās uz ziemeļrietumiem uz Igauniju. Dažu stundu laikā Rūjienā nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, bet Alūksnē 22,5 mm.^[123]

Zibens iespēris Rīgas televīzijas tornī 17. jūlijā

• 15.—16. jūlijs — abās dienās virs valsts teritorijas aktīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, daudzviet visos reģionos tika novērotas lokālas pērkona lietusgāzes, dažviet negaisa laikā nokrišņi bija īpaši intensīvi. 15.07. lietus un negaisa mākoņi visvairāk pārstaigāja Kurzemes dienvidrietumu daļu un Vidzemi, līdz plkst. 17.00 Rucavā negaisā nolija 35,1 mm, bet Siguldā 19,9 mm.^[124] Jau nākamajā naktī un dienā (16.07.) tikpat kā lielākajā Latvijas daļā īslaicīgi lija un dārdēja pērkons, naktī visvairāk nolija Jelgavā (īsā laikā 25,2 mm), dienā līdzīgā lietusgāžu ietekmē stundas nokrišņu daudzums Kalnciemā sasniedza 34,9 mm, Daugavgrīvā 15,8 mm, Skultē 10,5 mm.^[125]
• 17. jūlijs — Rīgu, kā arī Latgales un Zemgales dienvidu daļu, mazākā mērā citas vietas, pēcpusdienā šķērsoja pērkona negaiss ar lokāli stipru lietu. Stiprais lietus Rīgā applūdīnāja dažas ielas, piemēram, tika applūdināta Latgales iela pie 125. nama, kur uz laiku tika apturēta tramvaju satiksme. Tāpat negaisa laikā zibens iespēra Rīgas radio un televīzijas tornī.^[126]
• 20. jūlijs — Mērsragā naktī termometra stabiņš noslīdēja vien līdz +20,5 °C, līdz ar to šī bija pirmā tropiskā nakts Latvijas teritorijā 2025. gada vasaras sezonā. Šī bija arī vienīgā vieta valstī, kur gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, citviet gaiss atdzisa līdz +15, +19 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra gan Rīgas centrā, gan arī Daugavgrīvā sasniedza +19,5 °C.^[127]
• 23. jūlijs — tā kā virs Latvijas veidojās mazkustīgie gubu-lietus mākoņi, daudzviet stipri lija un ducināja pērkons, īsā laikā nesot lielu nokrišņu daudzumu.^[128] Kuldīgā un Pāvilostā stundas laikā nolija attiecīgi 19,9 mm un 15,9 mm, daudz lija arī Jelgavā, kur vienā stundā nolija 57 mm, tur applūda zemākajās vietās esošās ielas (tikmēr Jelgavas meteostacija Staļģenē nefiksēja nokrišņus).^[129] Pēc plkst. 16.00 stipro lietavu zona šķērsoja arī daļu Rīgas, dažās galvaspilsētas vietās lokāli applūda ielas, tikmēr, piemēram, pilsētas centrā nelija nemaz, bet Daugavgrīvā nolija ap 10 mm lietus.^[130]
• 24. jūlijs — lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija Pāvilostā (22,8 mm), Kuldīgā (28,8 mm), Skrīveros (32,1 mm), Stendē (39,1 mm) un Daugavpilī (42,1 mm).^[131] Naktī Vidzemē un Latgalē turpinājās stipri nokrišņi, uz rīta pusi tie skāra Rīgu un tās apkārtni, dienas otrajā pusē spēcīgākās lietusgāzes ar zibeņošanu šķērsoja Vidzemes ziemeļu un ziemeļaustrumu daļu. Pilsētās intensīvo nokrišņu dēļ veidojās lokāli plūdi, piemēram, Valmierā un Daugavpilī.^[132][133]

Negaiss pie Baltinavas, 2025. gada 24. jūlijā

• 27. jūlijs — pievakarē Rīgā un valsts austrumos spēkā bija dzeltenais (vēlāk galvaspilsētā arī oranžais) brīdinājums par pērkona negaisu ar lokāli ļoti stiprām lietusgāzēm.^[134] Pēc plkst. 17.00 lietusgāžu mākoņi šķērsoja valsts centrālo daļu, visvairāk nolija Rīgas apkārtnē un Ogres novadā, nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 13 mm, Lielpečos 16,3 mm.^[135]
• 29. jūlijs — dažviet, tostarp arī Rīgā, tika reģistrēta šīs vasaras pirmā un vienlaicīgi arī pēdējā tropiskā nakts, kad gaiss nebija vēsāks par +20 grādiem, bet kopumā šī bija otrā tāda nakts valsts mērogā. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā sasniedza +20,8 °C. Tropiskā nakts tika fiksēta arī Mērsragā, Skultē un Ainažos.^[136]
• 30. jūlijs — rietumu un centrālajos rajonos pāri virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu. Intensīvākie nokrišņi skāra Saldus apkārtni, kur līdz plkst. 20.00 nokrišņu daudzums pilsētas novērojumu stacijā sasniedza 52,2 mm. Daudz nolija arī Dobelē, kur nokrišņu daudzums sasniedza 44,6 mm, un Kuldīgā — 33,3 mm. Citviet Kurzemē un Zemgalē nolija ap 15–25 mm, pārējā Latvijā nokrišņu bija maz, Vidzemi šķērsoja lokālas lietusgāzes ar pērkonu, bet tās neskāra nevienu no novērojumu stacijām.^[137]

Augusts

• 1. augusts — valsts vidienē naktī un no rīta daudzviet intensīvi lija, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Skrīveros, kur līdz rītam nolija ap 35 mm, un Rīgā, kur līdz plkst. 14.00 nokrišņu daudzums sasniedza 41,7 mm jeb 53% no mēneša normas.^[138] Šī bija gada otrā lietainākā diennakts galvaspilsētā. Intensīvo nokrišņu dēļ applūda vairāki Rīgas dārzi un parki, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tehniskās telpas.^[139][140]

Iespaidīgs negaisa mākonis virs Liepājas, 2025. gada 3. augustā

• 4. augusts — gubu-lietus mākoņiem veidojoties un virzoties no dienvidiem uz ziemeļiem, lija un dārdēja pērkons, atsevišķos rajonos tika reģistrētas īpaši stipras lietusgāzes un krasas vēja brāzmas. Lokāls, bet ļoti spēcīgs lietus šķērsoja Gulbeni, kur mazliet vairāk nekā stundas laikā nolija 49 mm, kas ir 70% no visas mēneša normas.^[141] Tikmēr Valmieras novada Mazsalacā īsi pēc plkst. 16.00 negaiss atnesa arī krusu, dažu krusas graudu izmērs bija aptuveni 2 cm.^[142]
• 6. augusts — atmosfēras frontes aizmugurē veidojās gubumākoņi, kas daudzviet periodiski nesa īslaicīgu, brīžiem mēreni stipru lietu ar brāzmainu vēju, dažviet arī ar pērkona negaisu. Jūrmalā negaisa laikā bira arī krusa, spēcīgākās vēja brāzmas (līdz 17 m/s) tika fiksētas piekrastes reģionos.^[143]
• 7. augusts — septiņu dienu laikā Gulbenes novērojumu stacijā nokrišņu daudzums (no 1. augusta) sasniedza 65,8 mm, kas ir teju visa mēneša norma (70,6 mm). Arī vairākās citās valsts novērojumu stacijās attiecīgajā laika posmā tika sasniegta puse no mēneša nokrišņu normas. Joprojām, īpaši valsts austrumos, ūdens līmenis upju baseinos bija liels, vide pārmitra, palienes un zemākās vietas applūdušas.^[144]
• 9. augusts — vēsākais rīts pēdējā mēneša laikā, Zosēnos un Madonā rīta agrumā gaiss atdzisa līdz +7 grādiem, tikmēr spīdot saulei, Jelgavas, Dobeles un Bauskas apkārtnē termometra stabiņš pēcpusdienā paaugstinājās līdz +26 grādiem.^[145]
• 14. augusts — viena no retajām dienām šajā vasaras sezonā, kad visā valstī laiks bija sauss un saulains, un nokrišņi nekur netika reģistrēti. Gaisa temperatūra svastījās no +7 grādiem agrā rītā Madonā un Zosēnos līdz nepilniem +27 grādiem Dobeles pusē.^[146]
• 16. augusts — aukstā atmosfēras fronte naktī virzījās pāri Latvijai, daudzviet tika novērots pērkona negaiss ar mēreni stipru lietu, dažviet Vidzemē lokāli bija arī stipras lietusgāzes. Spēcīgākais negaiss plosījās posmā starp Jelgavu un Jūrmalu, kā arī gar Rīgas dienvidiem, kur tika reģistrēta diezgan intensīva zibeņošana.^[147]
• 17. augusts — pastiprinoties ziemeļu, ziemeļrietumu vējam valstij pāri virzījās gubu-lietus mākoņi, stiprākie nokrišņi šķērsoja Latvijas teritoriju tuvāk rītam un priekšpusdienā. Līdz plkst. 13.00 nokrišņu daudzums Priekuļos (kopš 16.08) sasniedza 38,8 mm, Siguldā līdz tām laikam nolija 34,5 mm. Savukārt stiprākais vējš tika novērots jūras piekrastē — Ventspilī vēja brāzmām sasniedzot pat 20 m/s.^[148]
• 20. augusts — lielā daļā valsts iestājās meteoroloģiskais rudens — periods ar piecãm secīgām diennaktīm ar vidējo gaisa temperatūru zem +15 grādiem.^[149]
• 21. augusts — dzestrākā šis vasaras nakts, atsevišķos rajonos Vidzemē, piemēram, Gulbenes novadā, kā arī citās vietās Vidzemes ziemeļos, tika fiksēta pirmā rudens salna.^[150] Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz +2,4 °C, un Stendē (+2,9 °C). Teju visur termometra stabiņš bija zem +10 grādu atzīmes, izņemot Rīgas centru (+10,3 °C) un Daugavgrīvu (+11,4 °C).^[151]
• 26. augusts — nakts otrajā pusē, no rīta un priekšpusdienā līdz ar ziemeļrietumu vēju pāri Rīgas līcim plūstošais, vēsais gaiss aktivizēja līča efektu — virs siltajiem ūdeņiem aktīvi veidojās gubu mākoņi, kas pa vējam, vienā joslā, ilgstoši skāra nelielu teritoriju, kā rezultātā Rīgā un tās apkārtnē, ar nelieliem pārtraukumiem plosījās pērkona negaisi ar ļoti intensīvam lietusgāzēm un krusu.^[152] No pusnakts līdz plkst. 11.00 galvaspilsētā nolija 45 mm, bet, ieskaitot iepriekšējo vakaru, kad negaisi sākās, 54 mm lietus (visa mēneša klimatiskā norma ir 77,9 mm), līdz ar to šī kļuva par lietaināko 2025. gada dienu Rīgā.^[153] Savukārt kāda privāta meteostacija Sarkandaugavā reģistrēja pat 85 mm nokrišņu. Lietusgāzes Rīgā applūda ielas, tostarp Duntes iela, Madonas iela, Gaigalas iela, Ganību dambja un Bukultu ielas krustojums, kā arī citās vietas.^{[154][155][156]} Diennakts nokrišņu daudzums Rīgas centra meteostacijā sasniedza 61,2 mm.

Gada pārskati

Gaisa temperatūra

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

2025. gada gaisa temperatūras rādītāji pa dekādēm Latvijā. (°C)
Mēnesis	Janvāris			Februāris			Marts			Aprīlis			Maijs			Jūnijs
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)	7,5	8,0	9,2	6,8	3,6	8,3	17,4	14,9	16,9	19,7	28,4	25,2	20,9	22,3	23,0	24,3	27,1	23,7
Vidējā temperatūra (°C)	−0,2	1,9	3,3	−1,6	−6,0	−0,3	4,5	1,6	5,2	3,6	10,9	7,8	6,4	8,7	12,8	14,6	14,5	14,5
Absolūtais minimums (°C)	−11,9	−13,5	−2,9	−13,6	−19,7	−17,1	−5,4	−10,4	−6,4	−7,9	−6,6	−4,5	−4,8	−2,2	0,6	2,8	4,9	2,9
Mēnesis	Jūlijs			Augusts			Septembris			Oktobris			Novembris			Decembris
Dekāde	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3	1	2	3
Absolūtais maksimums (°C)	32,4	29,6	29,1	29,5	28,2
Vidējā temperatūra (°C)	17,0	19,7	20,0	17,5	16,6
Absolūtais minimums (°C)	6,2	9,4	11,4	7,2	6,4

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2025. gads Latvijā