Bruneja

Bruneja, oficiāli Bruneja Darusalama vai Brunejas Darusalamas Valsts,^[4] ir sultanāts Āzijas dienvidos Borneo salas ziemeļrietumu daļā. Dienvidos Brunejai ir sauszemes robeža ar Malaiziju, bet valsts ziemeļu robežu apskalo Dienvidķīnas jūra. Bruneja sastāv no 2 nošķirtiem apgabaliem, kas atrodas aptuveni 30 km attālumā viens no otra. Bruneja savu nosaukumu esot ieguvusi no po-ni - senas tirgotāju tautas, kas dzīvoja pie Brunejas upes.^[5] Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc IKP uz vienu iedzīvotāju.

Brunejas Dāresallams Negara Brunei Darussalam نڬارا بروني دارالسلام
Karogs Ģerbonis
Devīze: الدائمون المحسنون بالهدى Sentiasa membuat kebajikan dengan petunjuk Allah
Himna: Allah Peliharakan Sultan (Dievs, svētī Sultānu)
Location of Brunei Brunejas novietojums Āzijā
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Bandarseribegavana 4°53.417′N 114°56.533′E
Valsts valodas		malajiešu valoda
Valdība		unitāra islāma konstitucionālā monarhija
-	Monarhs	Hasanals Bolkiahs
Dibināšana
-	Sultanāts	14. gadsimts
-	Britu protektorāts	1888
-	no Lielbritānijas	1984. gada 1. janvārī
Platība
-	Kopā	5 765 km² (172.)
-	Ūdens (%)	8,6
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2020.. gadā	460,345[1] (175.)
-	Blīvums	72.11/km² (134.)
IKP (PPP)		2022. gada aprēķins
-	Kopā	▲ $33.389 miljardi [2]
-	Uz iedzīvotāju	▲ $74,952[2]
TAI (2019)		▲ 0.838 [3] (augsts) (47.)
Valūta		Brunejas dolārs (BND)
Laika josla		(UTC+8)
Interneta domēns		.BN
ISO 3166-1 kods		BN
Tālsarunu kods		+673

Vēsture

Bruneja rakstos pirmoreiz minēta 6. gadsimta ķīniešu hronikās. 10. gadsimtā Bruneja kļuva pazīstama kā "Sumatras Srividžaja Impērijas Budistu karaliste", kas, visticamāk, radusies pēc Javas impērijas parauga.^[6] Pašreizējo Brunejas dinastiju dibināja Avans Alaks Betatars jeb sultāns Muhameds Šahs, kurš valdīja ap 1400. gadu. Muhameds Šahs bija pirmais Brunejas musulmaņu valdnieks Brunejas sultanāta ietekme sasniedza maksimumu no 15. līdz 17. gadsimtam, kad tā teritorija aizņēma lielu daļu Borneo salas. Pēc tam Bruneja nokļuva pagrimuma periodā, ko izraisīja iekšējas nesaskaņas par karalisko pēctecību, Eiropas spēku koloniālā paplašināšanās un pirātisms.^[7] No 1888. līdz 1959. gadam Bruneja bija Lielbritānijas protektorāts.^[8] 1959. gada konstitūcija noteica, ka tā ir kolonija ar pašpārvaldi, bet 1984. gadā Bruneja ieguva pilnīgu neatkarību.^[5]

Brunejas topogrāfiskā karte

Ģeogrāfija

Bruneju ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra, sauszemes robeža tai ir ar Malaiziju, kas sadala valsti divās daļās. Nelielo teritoriju veido šaurs piekrastes līdzenums ar mangrovju purviem, bet iekšzemē paceļas kalnu grēda, ko lielākoties klāj lietusmeži. Augstākā virsotne, Pagona kalns (1850 m), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā. Brunejas teritorijā ietilpst arī 33 salas, kas veido aptuveni 1,4% no valsts sauszemes platības. Vairums šo salu nav apdzīvotas un ir nozīmīgas apdraudēto putnu sugu, sikspārņu un vairāku sugu pērtiķu vairošanās vietas. Garākā upe ir Belaita, kas tek netālu no valsts rietumu robežas. Gandrīz 80% teritorijas klāj lietusmeži.^[9]

Klimats

Brunejā valda ekvatoriālais klimats, nokrišņu ir vairāk nekā 2000 mm gadā un gaisa temperatūru amplitūda ir ļoti maza.^[9] Vidējā gaisa temperatūra janvārī + 25 °C, bet jūlijā +35 °C. Klimats ir karsts, bet mitrs un lietains.

Valsts pārvalde

Hasanals Bolkiahs — pašreizējais Brunejas sultāns

Kopš neveiksmīgā dumpja 1962. gadā valstī ir ārkārtas stāvoklis. Politiskās partijas tika aizliegtas 1988. gadā, un nav notikušas nevienas vēlēšanas. Sultāns ir valsts galva, valsts pārvaldes vadītājs un kopš 1967. gada arī premjerministrs. Viņš darbojas arī kā aizsardzības un finanšu ministrs.^[5]

Valdība sastāv no Ministru padomes, ko ieceļ monarhs, tā tiek sasaukta izņēmuma gadījumos. Pastāv arī Reliģiskā padome (locekļus ieceļ monarhs), kas nodarbojas ar reliģiskiem jautājumiem, Slepenā padome, kas nodarbojas ar konstitucionāliem jautājumiem, un Mantošanas padome, kas tiek sasaukta gadījumos, kad jārisina troņa mantošanas jautājums. Kabinetā lielāko da[u amatu ieņem karaliskās ģimenes locekli. Likumdevēja vara sastāv no Vienpalātas Likumdošanas padomes jeb medžlisa (Majlis Masyuarat Megeri — slepenas padome, kas darbojas vienīgi kā konsultatīvs orgāns; vietu skaits nav noteikts, locekļus ieceļ sultāns). Vēlēšanu tiesības nepastāv. Ir tikai viena legāla politiskā partija — Brunejas Nacionālās solidaritātes partija. Tiesu vara sastāv no  Augstākās tiesas, un tiesneši dod sultānam zvērestu uz trim gadiem.^[8] Kopš 2014. gada valstī ir pieņemts šariata kriminālkodekss.^[10]

Tautsaimniecība

Ekonomika gandrīz pilnībā balstās uz naftas un dabasgāzes eksportu. Ražošanas līmenis uz vienu iedzīvotāju Brunejā ir augstāks nekā vairākumā trešās pasaules valstu, valsts iekšējos ražošanas ienākumus papildina ienākumi no ārvalstu investīcijām. Valdība iedzīvotājiem nodrošina medicīnisko palīdzību un subsidē mitekli un pārtiku. Vērojams progress valdības galvenā uzdevuma — ekonomikas dažādošanas, atkarības no naftas un gāzes pārvarēšanas — īstenošanā.^[8]

Reliģija

67 % islāms; 13 % budisms; 10 % kristietība; 10 % pamatiedzīvotāju pagāniskās ticības.