Caunas

Caunas (Martes) ir neliela auguma plēsīgi dzīvnieki, kas veido vienu no sermuļu dzimtas (Mustelidae) ģintīm. Caunu ģintī ir 8 sugas. Tās ir izteikti plēsīgas un tuvas radinieces tiņiem, ūdelēm un zebiekstēm. Dzīvo ziemeļu puslodes mežos; gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā, gan Āzijā. Latvijā dzīvo divas caunu ģints sugas: meža cauna (Martes martes) un akmeņu cauna (Martes foina).^[1] Akmeņu cauna reizēm sastopama arī pilsētās.^[2]

Caunas Martes (Pinel, 1792)
Amerikas cauna (Martes americana)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta	Sermuļu virsdzimta (Musteloidea)
Dzimta	Sermuļu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta	Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae)
Ģints	Caunas (Martes)
Caunas Vikikrātuvē

Izskats

Zivju cauna (Martes pennanti) ir lielākā no caunām, tās tēviņš var svērt 5 kg, un ķermeņa garums sasniegt 1,2 metrus

Caunas ir slaidi, veikli un enerģiski dzīvnieki ar īsām kājām, galva nedaudz saplacināta, purniņš smails, ausis nelielas, trīstūrveida vai noapaļotas. Tām ir kuplas astes un lielas ķepas. Caunas spēj daļēji ievilkt nagus. Kažoku krāsa variē no dzeltenbaltas līdz tumši brūnai atkarībā kādai sugai pieder cauna. Kažoka matojums ir blīvs, gluds, mīksts un spožs. Mednieki augstu vērtē caunādu kvalitāti, un tās gadsimtiem ir medītas, lai iegūtu to kažokādu.

Visām caunu sugām tēviņi ir lielāki par mātītēm. Bet lielākā no caunām ir zivju cauna (Martes pennanti), kuras tēviņa ķermeņa garums var sasniegt 1,2 m, bet svars 5 kg.^[3] Mazākā ir Amerikas cauna (Martes americana), kuras mātītes ķermeņa garums var būt 36 cm garš, un tā var svērt tikai 280 g.^[4]

Barība

Caunas ir veikli mednieki un kā kaķi spēj rāpties kokos, lai gan pamatā medī uz zemes. Tās medī vāveres, peles, trušus, zaķus, putnus, zivis, kukaiņus, izēd no ligzdām olas un, ja ir pieejami, tad ēd augļus un riekstus.^[5]

Vairošanās

Caunas ir veikli mednieki un spēj rāpties kokos, attēlā Amerikas cauna (Martes americana)

Caunas ir tipiskas vientuļnieces un tiekas tikai riesta laikā, kas iestājas vēlu pavasarī un beidzas vasarā. Nākamā gada pavasarī piedzimst līdz pieciem mazuļiem, kas ir akli, nevarīgi un bez matojuma. Caunām ir embrioniskā diapauze un tās spēj atlikt embrija attīstību, lai gan patiesais embrija attīstības laiks ir apmēram viens mēnesis. Māte tos zīda ar pienu apmēram 2 mēnešus. Sasniedzot 3—4 mēnešu vecumu jaunās caunas kļūst pastāvīgas.

Klasifikācija

• Caunu ģints (Martes)
  • Akmeņu cauna (Martes foina)
  • Amerikas cauna (Martes americana)
  • Dzeltenkakla cauna (Martes flavigula)
  • Nilgiri cauna (Martes gwatkinsii)
  • Japānas cauna (Martes melampus)
  • Meža cauna (Martes martes)
  • Sabulis (Martes zibellina)
  • Zivju cauna (Martes pennanti)