Gabona

Gabona (franču: Gabon, izrunā: [ɡabɔ̃]), oficiāli Gabonas Republika (République Gabonaise), ir valsts Centrālajā Āfrikā rietumu krastā. Ziemeļrietumos tā robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, ziemeļos ar Kamerūnu, bet austrumos un dienvidos ar Kongo Republiku. Rietumos Gabonu apskalo Gvinejas līcis. Tās galvaspilsēta ir Librevila, kas ir arī lielākā pilsēta valstī. Gabonas platība ir gandrīz 270 000 km². Gabonā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni iedzīvotāju, kuri pieder pie vairāk nekā 40 etniskajām grupām. Vairāk nekā viena ceturtā daļa no visiem valsts iedzīvotājiem ir fangi.

Gabonas Republika République Gabonaise
Karogs Ģerbonis
Himna: La Concorde
Location of Gabon Gabonas atrašanās vieta Āfrikas centrālajā daļā
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Librevila 0°23′N 9°27′E
Valsts valodas		franču valoda
Valdība		Republika
-	Prezidents	Briss Oligu Nguema
Neatkarība
-	no Francijas	1960. gada 17. augustā
Platība
-	Kopā	267,667 km² (76.)
-	Ūdens (%)	3,76
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2023. gadā	2 397 368[1] (146.)
-	Blīvums	7,9/km² (216.)
IKP (PPP)		2016. gada aprēķins
-	Kopā	$36 537 bilioni[2]
-	Uz iedzīvotāju	$22 400[2]
Džini koef. (2005)		41,5[3]
TAI (2014)		▲ (0,684 vidējs[4]) (110.)
Valūta		Centrālāfrikas franks (XAF)
Laika josla		CAT (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	nav (UTC+1)
Interneta domēns		.ga
ISO 3166-1 kods		266 / GAB / GA
Tālsarunu kods		+241

Gabona bija franču kolonija. Tā ieguva neatkarību 1960. gada 17. augustā. Kopš 1960. gada Gabonai ir bijuši tikai 3 prezidenti. Sākumā tajā pastāvēja vienas partijas sistēma. 1990. gadu sākumā valsts pārgāja uz daudz partiju sistēmu.

Gabona ir viena no bagātākajām valstīm Subsahāras Āfrikā. Tai ir ceturtais augstākais tautas attīstības indekss^[4] un trešais augstākais iekšzemes kopprodukts (PPP) uz vienu iedzīvotāju reģionā. Gabonas ienākumi netiek vienlīdzīgi sadalīti starp iedzīvotājiem, tāpēc lielākā daļa ir nabadzīgi. Gabona ir Āfrikas Savienības, Islāma sadarbības organizācijas, Nepievienošanās kustības un OPEC dalībvalsts. Gabona pievienojās OPEC 1975. gadā. 1995. gadā tā to pameta, bet atgriezās 2016. gadā.

Vēsture

15. gadsimtā Gabonā ieradās pirmie eiropieši. Sākot no 16. gadsimta, piekraste tika izmantota vergu tirdzniecībai.

19. gadsimtā franču pētnieks Pjērs Savorgnens de Braca organizēja pirmo ceļojumu uz Gabonu un Kongo 1875. gadā. Pēc 10 gadiem Francija okupēja visu valsti.

1910. gadā Gabona bija viena no Francijas kolonijām, kas veidoja franču Ekvatoriālo Āfriku (kopā ar Franču Kongo, Centrālāfrikas Republiku un Čadu). Franču Ekvatoriālā Āfrika pastāvēja līdz 1959. gada 17. augustam. 1960. gada 17. augustā Gabona pasludināja neatkarību.

1961. gadā Leons M'ba kļuva par pirmo prezidentu. 1967. gadā pēc viņa nāves Omārs Bongo kļuva par prezidentu un valdīja līdz 2009. gadam. 2009. gadā Omārs Bongo nomira un viņa dēls Alī Bongo Ondimba pārņēma prezidenta amatu, uzvarējis 2009. gada vēlēšanās. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2016. gadā. 2023. gada 30. augustā viņš tika gāzts militārā apvērsumā.^[5]