Kaķis

Mājas kaķis, arī vienkārši kaķis (Felis silvestris catus), ir mazs plēsējs no kaķu dzimtas. Tas tika pieradināts pirms aptuveni 12 000 gadiem Mezopotāmijas reģionā līdz ar lauksaimniecības attīstību.^[1] Kaķis ir viens no populārākajiem mājdzīvniekiem pasaulē, jo palīdz cilvēkiem cīnīties ar kaitēkļiem, piemēram, pelēm, čūskām un pat skorpioniem. Mājas kaķa tēviņus dēvē par runčiem, bet mātītes – par kaķenēm.

Šis raksts ir par mājas kaķi. Par citām jēdziena kaķis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Mājas kaķis Felis silvestris catus (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Dzimta	Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta	Kaķu apakšdzimta (Felinae)
Ģints	Kaķi (Felis)
Suga	Meža kaķis (F. silvestris)
Pasuga	Mājas kaķis (F. s. catus)
Sinonīmi
Felis catus
Mājas kaķis Vikikrātuvē

Kaķi medī vairāk nekā 1000 dažādu dzīvnieku sugu. Tiem var iemācīt vienkāršas komandas un manipulācijas ar dažādiem mehānismiem – piemēram, daži kaķi spēj atvērt durvis, izmantojot rokturus. Kopumā pasaulē dzīvo aptuveni 600 miljoni mājas kaķu.^[2]

Ģenētiskie pētījumi liecina, ka visi mājas kaķi cēlušies no Āfrikas savvaļas kaķa (Felis silvestris lybica) – vienas no meža kaķa pasugām. Lai gan dažādas meža kaķu pasugas spēj krustoties savā starpā, nav pārliecinošu pierādījumu, ka citas pasugas būtiski piedalījušās mājas kaķa attīstībā.

Fizioloģija

Izmērs

Kaķa tēviņa vispārīgās anatomijas diagramma

Pieauguša mājas kaķa vidējais kopējais garums (no deguna gala līdz astes galam) ir aptuveni 50 centimetri. Kaķenes parasti ir nedaudz mazākas nekā runči, lai gan izmēru atšķirības galvenokārt ir atkarīgas no šķirnes. Saskaņā ar Ginesa rekordu grāmatu, garākais reģistrētais mājas kaķis sasniedza 121,9 centimetru garumu.^[3] Pasaulē garākā reģistrētā mājas kaķa aste ir bijusi 46,99 centimetrus gara.^[4] Atšķirībā no suņiem, kaķiem nav izteiktu punduršķirņu, tomēr dažām šķirnēm (piemēram, Munchkin) ir raksturīga ģenētiska pundurība.

Kaķu skausta augstums parasti ir 23–25 centimetri..^[5]

Svars

Pieauguša mājas kaķa masa parasti ir no 2,5 līdz 7 kilogramiem, atkarībā no šķirnes, dzimuma un individuālajām īpatnībām. Lielāku šķirņu, piemēram, meinkūna, tēviņi var sasniegt masu līdz 11,3 kilogramiem.

Ir dokumentēti arī ārkārtēji gadījumi, kad kaķi svēruši pat līdz 23 kilogramiem, taču šādi piemēri ir ļoti reti un parasti saistīti ar aptaukošanos. Liekais svars mājas kaķiem bieži vien ir nepietiekama fiziskā aktivitāte un pārbarošanas rezultāts un var radīt nopietnas veselības problēmas.

Savukārt vieglākie pieaugušie kaķi sver mazāk nekā 1,8 kilogramus.^[6]

Vecums

Mājas kaķu vidējais mūža ilgums ir aptuveni 15 līdz 20 gadi, taču ir reģistrēti gadījumi, kad kaķi nodzīvojuši līdz pat 36 gadiem.^[7] Kaķi parasti dzīvo ilgāk, ja tos tur telpās un nelaiž ārā, tādējādi samazinot risku saslimt vai gūt traumas. Kastrētie un sterilizētie kaķi arī parasti dzīvo ilgāk, lai gan tiem pastāv lielāks risks saslimt ar dažām hroniskām slimībām, piemēram, aptaukošanos.^[8]

Pārāk agrā kastrācija (agrāk par septiņām nedēļām) var veicināt urīnceļu akmeņu veidošanos, tādēļ tā jāveic atbilstoši veterinārārsta ieteikumiem.^[9] Savukārt kaķi, kas dzīvo bez cilvēku aprūpes, piemēram, klaiņojošie pilsētvidē, parasti nodzīvo tikai aptuveni divus gadus, lai gan ir fiksēts gadījums, kad tāds kaķis nodzīvojis pat 19 gadus.

Pirmie divi kaķa dzīves gadi aptuveni atbilst 24 cilvēka gadiem, bet katrs nākamais kaķa dzīves gads atbilst apmēram četriem cilvēka gadiem. Tā, piemēram, 20 gadus vecs kaķis ir salīdzināms ar aptuveni 100 gadus vecu cilvēku.^[10]

Ķermeņa temperatūra

Pieauguša kaķa ķermeņa temperatūra parasti ir no 38 līdz 39,5 °C. Kaķēniem tā mēdz būt nedaudz augstāka.^[11] Sirdsdarbības frekvence pieaugušiem kaķiem atkarībā no fiziskās un emocionālās aktivitātes svārstās no 120 līdz 220 sitieniem minūtē.

Maņu orgāni

Acis

Kaķa acs dienas gaismā

No visiem mājdzīvniekiem kaķiem ir vislielākās acis proporcionāli pret ķermeni. Tās kaķiem nodrošina stereoskopisku redzi, kas tāpat kā citiem plēsējiem palīdz novērtēt attālumu līdz medījumam vai kādai lietai. Pēc daudzu zoologu domām, kaķiem ir ļoti attīstīti maņu orgāni. Lai gan dzirde tiem attīstīta sliktāk nekā, piemēram, pelēm, tiem tomēr ir salīdzinoši labāka redze un oža. Redzes leņķis kaķiem ir 200°, salīdzinājumam, cilvēks redz 180° leņķī. Kaķiem ir trešais plakstiņš, kas reizēm redzams acs iekšējā kaktiņā kā balts punkts. Kaķiem ar lielām acīm un īsu purnu acis mēdz pastiprināti asarot.

Ausis

Ausīm vienmēr jābūt tīrām un bez nepatīkamas smakas. Auss ārējo gliemežnīcu var tīrīt ar speciālā šķīdumā samitrinātu vates piciņu. Izdalījumi liecina par ausu saslimšanu. Ja kaķim pastiprināti izdalās ausu sērs, ausis reizi nedēļā jāapskata un, ja nepieciešams, tās jāiztīra. Ausis tīra ar ausu tīrāmajiem kociņiem, kas apmērcēti kosmētiskajā eļļā vai tualetes pieniņā. Kociņu ausī nedrīkst bāzt pārāk dziļi, jātīra redzamā daļa. Persijas kaķiem auss ārējā malā visapkārt jānoplūc spalva. To izdara, pieturot austiņas malu stingri starp pirkstiem ar vienu roku un ar otru izplūcot spalvu. Auss spalvu neplūc ne pusgarspalvainajiem, ne īsspalvainajiem kaķiem.

Nagi

Nagu izlaišanas mehānisms

Bieži ir maldīgs priekšstats, ka kaķi nagus ievelk, kad viņam tie nav vajadzīgi, bet īstenībā ir otrādi. Kaķi nagus tieši izlaiž, kad viņiem tos vajag, bet, kad vairs tos nevajag, tie automātiski atkal ielaižas ķepā. Kad kaķi izlaiž nagus, saraujas muskuļi, kuri iztaisno vairākas locītavas.^[12]

Nagi kaķim kalpo gan medībām, gan cīņām, gan priekšmetu satveršanai. Pirms medījuma nogalināšanas kaķi to pietur ar nagiem, lai tas neaizmuktu. Nagi kalpo arī, lai cieši noturētos, piemēram, pie koka. Visiem šiem nolūkiem kaķa nagiem ir jābūt asiem.

Kaķi regulāri asina nagus, lai atbrīvotos no to vecās daļas. Brīvā dabā šim nolūkam kaķi parasti izmanto kokus, bet mājas kaķi var radīt problēmas, asinot nagus tam nepiemērotās vietās (piemēram, pret mēbelēm vai tapetēm). Lai izvairītos no šīs problēmas, kaķim var iemācīt nagu asināšanai izmantot īpašu dēlīti, ko saimnieks var izgatavot pats vai iegādāties zooveikalā.

Daži saimnieki izvēlas sava kaķa nagus apgriezt, tomēr šiem kaķiem ir grūti pielāgoties apkārtējai videi, ja tie nokļūst uz ielas.^{[nepieciešama atsauce]} ASV ir pieņemts kaķiem nagus izoperēt, amputējot katra pirksta pēdējo falangu visām četrām ķepām.^[13] Tā ir sāpīga un smaga operācija.^[14] Dzīvnieku aizsardzības organizācijas aktīvi cīnās pret šo metodi^[15] un 2009. gadā Ziemeļu Kalifornijā izdevās panākt tās aizliegšanu.^[16] Lielākajā Eiropas valstu daļā šāda procedūra ir aizliegta.^{[nepieciešama atsauce]}

Zobi

Kaķa kopšana ietver arī zobu pārbaudi. Gan no ūdens, gan barības kaķiem veidojas zobakmens. Par zobakmeni liecina dzeltens aplikums uz zobu sānu malām un nepatīkama smaka no mutes. Lai smaganas būtu veselas un uz zobiem neveidotos zobakmens, kaķiem ir jādod ilgāk košļājama barība, piemēram, sīksta gaļa, kauli bez šķembām vai speciāli cepumi. Ja kaķis ļauj tīrīt zobus, tas jādara reizi nedēļā ar speciālu birsti un pastu, kas nopērkama zooveikalā. Izveidojušos zobakmeni ar speciālu aparātu noņem veterinārārsts, pirms procedūras kaķi iemidzinot. Garspalvainajiem un eksotiskajiem kaķēniem zobi mēdz augt šķībi, līdz ar to veidojas sakodiena anomālija. Šādiem kaķēniem izrauj piena zobu ilkņus, lai sakodiens izlabotos.^[17]

Grūsnība

Kaķu grūsnības periods ir no 58 līdz 71 dienām (aptuveni divi mēneši), vidēji 63 dienas.^[10] Vienā metienā parasti piedzimst no trim līdz četriem kaķēniem, bet tikpat labi var būt arī tikai viens kaķēns un arī vairāk par četriem. Dzimumbriedumu gan kaķenes, gan runči sasniedz septiņu mēnešu vecumā.^[10]

Uzvedība

Kaķu izdoto skaņu piemēri:

Kaķa ņaudiens

Kaķa murrāšana

• Problēmas failu atskaņošanā? Skatīt mediju palīdzību.

Kaķi ņaudot izdod skaņas, kuras pieraksta šādi: "ņau" vai "mjau". Citās valodās to pieraksta šādi: angliski — "meow" vai "miaow", krieviski — "мяу", franciski — "miaou" vai "miaw", vāciski un spāniski — "miau", japāniski (ar latīņu burtiem) — "nyaa" vai "nyan", bet korejiski — "yaong" vai "nyaong".

Atkarībā no nozīmes ņaudēšanai var būt dažādas intonācijas. Kaķis parasti ņaud tādēļ, lai piesaistītu cilvēka uzmanību (piemēram, tādēļ, lai viņu pabarotu, vai arī lai kāds ar viņu paspēlētos). Tāpat kaķa ņaudēšana var nozīmēt priecīgas vai sāpīgas izjūtas. Visi kaķi nav vienādi, citi ļoti bieži ņaud, bet tikpat labi ir arī kaķi, kuri ņaud ļoti reti.

Higiēna

Kaķi ir pazīstami kā ļoti kopti un tīrīgi dzīvnieki. Kaķi, lai savestu kārtībā savu ķermeni, izmanto ķepu un mēles palīdzību. Vietas, kuras kaķis var aizsniegt ar mēli, tiek sakoptas bez ķepu palīdzības. Bet, piemēram, lai sakoptu savas ausis, kaķis vispirms samitrina savu ķepu ar mēli un tad berzē pret tīrāmo vietu.

Ūdens kaķiem nepatīk, jo tas saistās ar ķermeņa atdzišanu. Kaķa kažoks ir diezgan sauss, tāpēc tas ātri samirkst un zaudē siltumizolējošās īpašības. Ja kaķis dzīvo siltā klimatā, tad tā nav liela problēma, bet tiklīdz klimats kļūst vēsāks, kaķis vairs nevar atļauties tādā veidā zaudēt siltumu. Ne visas kaķu šķirnes baidās no ūdens. Turcijas Vana kaķis, kurš dzīvo pie Vanas ezera Turcijas austrumos, ar prieku peldas ezerā.

Izcelsme

Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, mājas kaķi ir cēlušies no meža kaķa pasugas — Āfrikas savvaļas kaķa (Felis silvestris lybica). Pirmie kaķi parādījās Ēģiptē, to izcelšanās ir saistīta ar Nūbijas savvaļas kaķiem. Eiropā kaķus ieveda romieši, kuri tos atveda no karagājieniem Tuvajos Austrumos.^[18]

Šķirnes

Siāmietis

Meinkūns

Persietis

Kaķu šķirnes tiek grupētas galvenokārt pēc diviem kritērijiem, tas ir, garspalvainie un īsspalvainie kaķi, bet izšķir arī pusgarspalvainos kaķus, kā arī tā sauktos Āzijas kaķus.

Garspalvainie kaķi	Īsspalvainie kaķi
Eksotiskais kaķis Persijas kaķis	Abesīnijas kaķis Bengālijas kaķis Burmilla Britu īsspalvainais kaķis Burmas kaķis Kartēzijas kaķis Kornvolas rekss Kimriks Devonas rekss Eiropas īsspalvu kaķis Vācijas rekss Japānas bobteils Kurīlijas īsspalvu bobteils Kurīlijas garspalvu bobteils Korāts Mankss Ēģiptes mau Osikats Krievijas zilais kaķis Sniegakurpju kaķis Sokoke Somālijas kaķis Sfinkss
Pusgarspalvainie kaķi
Amerikas garspalvu kaķis Amerikas īsspalvu kaķis Meinkūns Norvēģijas meža kaķis Ragdolls Svētais birmas kaķis Sibīrijas kaķis Turcijas Angoras kaķis Turcijas Vana kaķis
Āzijas kaķi
Balinēzijas kaķis Garspalvu orientālais kaķis Īsspalvu orientālais kaķis Siāmas kaķis Seišelu garspalvu kaķis Seišelu īsspalvu kaķis

Audzināšana

Barošana

Pētījumos atklāts, ka kaķi diennakts laikā ēd vidēji 36 reizes, ieturot starp barošanās reizēm noteiktus laika intervālus.^[19] Parasti vairāk barības apēd kaķenes grūsnības un kaķēnu barošanas laikā, kā arī augoši kaķēni. Pieauguši kaķi notiesā salīdzinoši mazāk barības.

Kaķi galvenokārt ēd gaļu, bet tā nav vienīgā, ko tie lieto uzturā. Tie ēd arī citus produktus, kā, piemēram, dzīvnieku iekšējos orgānus.^[19]

Kažoka kopšana

Kaķa apmatojums aug visu gadu, taču pavasarī un rudenī pastiprināti tiek mesta spalva. Šajā laikā kaķis jāsukā, lai palīdzētu atbrīvot kažoku no vecās vilnas. Garspalvainos kaķus jāķemmē katru dienu, bet īsspalvainos — aptuveni reizi nedēļā. Regulāra kaķa apmatojuma kopšana var palīdzēt pamanīt, ja kaķim ir parazīti vai kādas problēmas ar ādu vai apmatojumu.

Vannošana

Sfinkss tiek mazgāts

Lai gan daudziem kaķiem ūdens nepatīk, tos reizēm nepieciešams mazgāt, īpaši tīršķirnes kaķus pirms piedalīšanās izstādē. Ja kaķēnus jau no mazotnes pieradina pie šīs procedūras, tad tie vannošanos spēj paciest diezgan labi. Kaķi jāmazgā siltā ūdenī un pēc mazgāšanas kaķa spalva pēc iespējas ātrāk jāizžāvē un dzīvnieks jātur siltumā.

Slimības

Dažkārt kaķi tiek uzskatīti par otršķirīgiem mājdzīvniekiem, tādēļ bieži vien to saimnieki neveic tiem vakcinācijas. Kaķi slimo ar dažādām slimībām, kas var būt bīstamas ne tikai kaķiem, bet arī to saimniekiem. Dažas no kaķu slimībām ir šādas: trakumsērga (Rabies, Lysa), kaķu panleikopēnija (FPV), kaķu herpesvīrusa infekcija jeb vīrusa rinotraheīts (FHV), kaķu kaliciviroze (FCV), kaķu koronavīrusa (FCoV) izraisītais kaķu infekciozais peritonīts, kaķu leikēmija (FeLV), kaķu imūndeficīta sindroms (FIV), hlamidioze un dažādas dermatofitozes.^[20] Bīstamākā no šīm slimībām ir trakumsērga, tādēļ Latvijā trakumsērgas apkarošanas instrukcija paredz katru gadu veikt vienu obligātu kaķu vakcināciju pret to.^[20]

Etimoloģija

Kaķa nosaukuma izcelsme meklējama Āfrikā un tas līdz ar kaķi Eiropā izplatījies 1. gadu tūkstotī. Vārda formu latviešu valodā, tāpat kā vairumā Eiropas valodu, ietekmējušas ģermāņu valodas. Tagadējais vārds kaķis mūsdienu latviešu valodā ienācis no kursiskajām izloksnēm. Sākumā kaķis saukts sieviešu dzimtē kate (saglabājies apvidvārds katene — 'kaķene'), tad katis, kas pārveidojies par kaķis. Ir arī uzskats, ka sakne kat- ir indoeiropiešu izcelsmes, lietota jebkuru mazu dzīvnieku apzīmēšanai; par to liecina latīņu vārds catulus — 'dzīvnieka mazulis' vai 'kucēns'.^[21]

Kultūrā

Mitoloģijā

Ēģiptiešu skulptūra, kas apskatāma Luvrā

Daudzu tautu kultūrās kaķiem piemīt deviņas dzīvības (dažreiz septiņas). Senajā Ēģiptē kaķi bija svēti dzīvnieki, kuri pat tika pielūgti. Iespējams, tie tika pielūgti tādēļ, ka veiksmīgi tika galā ar pelēm, kas apdraudēja labības krājumus klētīs.^[18] Ēģiptieši nakts, auglības un bērnu radīšanas dievieti Bastu attēloja ar kaķa galvu. Ja izcēlās ugunsgrēks, tad ēģiptieši vispirms izglāba kaķus un tikai tad devās dzēst ugunsgrēku. Kaķa nāvi viņi ļoti pārdzīvoja. Ēģiptieši pēc kaķa nāves noskuva sev matus un uzacis. Savukārt kaķa nogalināšana, pat ja tā bija nejauša, tika sodīta ar nāvi. Mirušos dzīvniekus viņi balzamēja un apbedīja no zelta un sudraba veidotās kastēs, kuras bagātīgi rotāja ar dārgakmeņiem.^[18] Kaķu pielūgsme Ēģiptē beidzās aptuveni pirms 700 gadiem, kad kaķu pielūdzējus sāka vajāt viduslaiku Baznīca.

Kristietībā kaķi, it īpaši melnie, bija pagānu dievi, jo tiem bija tieksme gandrīz nedzirdami klejot pa naktīm, kā arī tiem tumsā spīdēja acis. Gandrīz visā Eiropā kaķi bija ļaunuma iemiesojums. Tie tika slīcināti, mesti no torņiem, dedzināti sārtā. Tikai pateicoties žurkām, kuras strauji vairojās, kaķi tomēr paglābās no iznīcināšanas. Cilvēki pat sāka iegādāties kaķus, lai tie apkarotu žurkas.^[18]

Savukārt austrumos musulmaņi kaķus vienmēr ir godājuši. Arī Japānā kaķi ir iekarojuši vispārēju atzinību, jo tie tika galā ar pelēm, kuras savukārt iznīcināja zīdtauriņus.

Māņticībā

Kaķis bieži figurē arī māņticībā. Visbiežāk ir dzirdēts par melnu kaķi, kas šķērso ielu, un gājēju, kas pa to iet, piemeklēs nelaime.

Daiļliteratūrā

Kaķis bieži vien ir sastopams tēls daiļliteratūrā, piemēram, Kārļa Skalbes literārajā pasakā "Kaķīša dzirnavas", Šarla Pero pasakā "Runcis zābakos" vai arī kaķis Behemots Mihaila Bulgakova romānā "Meistars un Margarita".

Filmās

Nereti tiek uzņemtas arī filmas, kurās centrālie tēli ir kaķi, piemēram, animācijas filma Straume vai "Olivers un viņa draugi".

Papildliteratūra

• (latviski) Fogls Brūss. "Tavs kaķis. Kaķa saimnieka rokasgrāmata". Zvaigzne ABC, 2008. lpp. 128. lpp. ISBN 9984178412.
• (latviski) Estere Verhofa-Verhallena. "Kaķi. Enciklopēdija". Zvaigzne ABC, 2003. lpp. 240. lpp. ISBN 9984229441 Jāpārbauda |isbn= vērtība.
• (latviski) Kletona-Broka Džuljeta. "Redzeslokā 3: Kaķi". Zvaigzne ABC, 1997. lpp. 64. lpp. ISBN 9984045684.
• (latviski) Verners Fulds. "Kaķi un citi cilvēki". Rozīne, 2005. lpp. 104. lpp. ISBN 9984981207.
• (latviski) Pīters Nevils. "Kaķu psihes noslēpumi". Madris, 2008. lpp. 168. lpp. ISBN 9984317692.
• (latviski) Djugana Elena. "Burvju kaķi. Kaķiskās burvestības, burvju vārdi un maģija". Nordik, 2006. lpp. 192. lpp. ISBN 9984792269.
• (latviski) "Kaķi un citi cilvēki". Jāņa Rozes apgāds. 2008. lpp. 96. lpp. ISBN 9984232751.
• (latviski) "Kaķa saimnieks. Izdzīvošanas rokasgrāmata". Egmont Latvija. 2005. lpp. 32. lpp. ISBN 9984096572.
• (latviski) "Smieklīgie kaķi". Mansards. 2008. lpp. 62. lpp. ISBN 9984812189.