Lesoto

Lesoto, oficiāli Lesoto Karaliste (dienvidsotu: Muso oa Lesotho) ir valsts Dienvidāfrikā, kuru no visām pusēm ieskauj Dienvidāfrikas Republika, tās galvaspilsēta ir Maseru.

Lesoto Karaliste Muso oa Lesoto
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Khotso, Pula, Nala"  (soto) "Miers, lietus, pārticība"
Himna: Lesoto Fatse La Bontata Rona
Location of Lesoto
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Maseru 29°18′S 27°28′E
Valsts valodas		dienvidsotu valoda, angļu valoda
Valdība		Unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija
-	Karalis	Letsijs III
-	Premjerministrs	Moeketsi Majoro
Neatkarība
-	no Lielbritānijas	1966. gada 4. oktobrī
Platība
-	Kopā	30,355 km² (140.)
-	Ūdens (%)	neievērojama
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2005. gadā	1,795,0001 (146.)
-	Blīvums	59/km² (138.)
IKP (PPP)		2007. gada aprēķins
-	Kopā	$3,095 miljardi[1]
-	Uz iedzīvotāju	$1285[1]
Džini koef. (1995)		63,2 (augsts)
TAI (2007)		▲ 0,549 (vidējs) (138.)
Valūta		Loti (LSL)
Laika josla		(UTC+2)
Interneta domēns		.ls
ISO 3166-1 kods		426 / LSO / LS
Tālsarunu kods		+266
1 Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts.

Lesoto oficiālās valodas ir sesoto un angļu valoda. Valsts pārvaldes forma ir konstitucionālā monarhija — karalis ir valsts galva, bet izpildvara ir premjerministra rokās. Pašreizējais karalis ir Letsijs III.

Lesoto ir kalnaina valsts, vairāk nekā 80% no tās teritorijas atrodas augstāk par 1800 m virs jūras līmeņa. Valsts augstākais punkts ir Thabana Ntlenyana kalns, kas sasniedz 3482 m.

Valsts iedzīvotāju skaits ir aptuveni 2,3 miljoni cilvēku, platība ir apmēram 30 355 km².

Vēsture

19. gadsimta sākumā Lesoto vēsturē nozīmīgu lomu ieņēma Moshoeshoe I — harizmātisks vadonis, kurš apvienoja dažādas basoto ciltis un izveidoja vienotu valsti. Ap 1820. gadu Moshoeshoe I apmetās uz dzīvi Thaba Bosiu, kas kļuva par stratēģisku un labi aizsargājamu cietoksni.

1830. gados basoto teritorijā ieradās būri. Sākās konflikts par zemes tiesībām, kas noveda pie vairākiem kariem, pazīstamiem kā Būru-basoto kari (1858—1868). Moshoeshoe I, lai pasargātu savu tautu no būru paplašināšanās, lūdza aizsardzību no Lielbritānijas.

1831. gadā jaunizveidota Basutolenda (toreizejais teritorijas nosaukums) kļuva par britu protektorātu un tika pasargāta no būru iebrukuma. Pēc Moshoeshoe I nāves 1870. gadā Basutolenda turpināja būt britu kontrolēta teritorija. Jau 1832. gadā Basutolenda kļuva par atsevišķu britu koloniju, kas pārvaldīta tieši no Londonas, nevis Dienvidāfrikas. Tas ļāva basoto tautai saglabāt lielāku autonomiju un novērsa tās iekļaušanu Dienvidāfrikas Savienībā.

Lesoto ieguva neatkarību no Lielbritānijas 1966. gada 4. oktobrī.

Pēc neatkarības Lesoto piedzīvoja vairākus politiskus nemierus un militārus apvērsumus. 1970. gadā, pēc vēlēšanām, valdošā partija neatzina opozīcijas uzvaru un izveidoja autoritāru valdību. Tas noveda pie vairākām dekādēm ilgām politiskām nestabilitātēm.

1990. gadā karalis Moshoeshoe II tika izsūtīts trimdā, bet viņa dēls Lecijs III kļuva par karali. Vēlāk Moshoeshoe II atgriezās, bet gāja bojā autoavārijā 1996. gadā, ļaujot Lecijam III atkal uzņemties karaļa pienākumus.

Ārpolitika

Lesoto ir Dienvidu Āfrikas Attīstības Kopienas (SADC) locekle. Valsts aktīvi piedalās reģionālās drošības un ekonomikas sadarbības programmās, kā arī atbalsta miera uzturēšanu Āfrikas dienvidos.

Valsts uztur ciešas attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, īpaši caur African Growth and Opportunity Act (AGOA), kas ļauj Lesoto eksportēt tekstilizstrādājumus uz ASV bez muitas nodevām.

Lesoto saņem būtisku atbalstu no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Eiropas Savienības un dažādām attīstības aģentūrām. Valsts piedalās programmās, kas vērstas uz nabadzības mazināšanu, izglītību, veselības aprūpi un infrastruktūras attīstību. Valsts tradicionāli saglabā neitralitāti starptautiskajos konfliktos un izvairās no militāriem konfliktiem. Tā koncentrējas uz miera uzturēšanas misijām un reģionālo konfliktu risināšanu caur diplomātiju.

Saimniecība

Lesoto ir viens no lielākajiem tekstila eksportētājiem uz ASV (dimantu ieguve un tekstilrūpniecība ir galvenie eksportētie produkti), kā arī tā eksportē ūdeni uz Dienvidāfriku caur Lesoto Augstieņu Ūdens Projektu (Lesotho Highlands Water Project). Tomēr valsts saskaras ar nopietniem ekonomikas izaicinājumiem, tai skaitā augstu nabadzību, bezdarbu un atkarību no Dienvidāfrikas ekonomikas. Dienvidāfrika ir Lesoto galvenais tirdzniecības partneris un ekonomiskais atbalsts. Lesoto ir atkarīga no Dienvidāfrikas gan importā, gan eksportā, kā arī ūdens resursu un darbaspēka eksportā, 2014. gadā emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,4% no IKP.^[2]

Iedzīvotāji

Lesoto iedzīvotāji ir pazīstami kā basoto (vienskaitlī — mosoto). Lielākā daļa Lesoto iedzīvotāju ir kristieši — apmēram 90% iedzīvotāju pieder dažādām kristiešu konfesijām.