Meba (pavadonis)

Meba, arī Urāns XXVI,^[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir trīspadsmitais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Meba

Meba parādīts ar aplīti
Atklāšana
Atklājējs/i	Marks Šovalters, Džeks Lisauers
Atklāšanas datums	2003. gada 25. augusts
Orbitālie parametri
Epoha 2004. gada 25. augusts[1]
Lielā pusass (rādiuss)	97 736 km [1]
Ekscentricitāte	0,0025 [1]
Apriņķojuma periods	0,923 d [1]
Slīpums	0,134° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap	Urāns
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss	12 ± 1 km[2]
Masa	~1 × 1015 kg
Vidējais blīvums	~1,3 g/cm3[2]
Albedo	0,103 ± 0,006[2]
Redzamais spožums	24,6[2]

Atklāšana un nosaukums

Pavadonis tika atklāts 2003. gada 25. augustā ar Habla kosmisko teleskopu uzņemtajos attēlos. Pavadoni atklāja astronoms Marks Šovalters un NASA Eimsa pētniecības centra zinātnieks Džeks Lisauers (Jack J. Lissauer). Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/2003 U1.^[4] Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Meba. Meba ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Romeo un Džuljeta”.

Orbīta un fizikālie parametri

Meba ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 24 ± 2 km. Nelielais izmērs un tumšā virsma, visticamāk, bija par iemeslu tam, ka to neatklāja jau 1986. gadā, kad Urāna sistēmu pētīja starpplanētu zonde „Voyager 2”. Meba tomēr ir gaišāks nekā Perita, kuru atklāja 1997. gadā, pārskatot Voyager 2 uzņemtos attēlus. Zinātnieki vēlreiz pārbaudīja šos attēlus un izrādījās, ka Meba jau tolaik bija redzams, bet palika neatklāts.^[5] Mebas orbīta ir pakļauta stiprām perturbācijām, kuru iemesls pagaidām nav īsti skaidrs. Domājams, ka tās izraisa viens vai vairāki tuvākie pavadoņi.^[5] Mebas orbīta sakrīt ar Urāna μ gredzenu. Pavadonim ir optimālais izmērs, lai veidotu putekļu gredzenu, jo lielāka izmēra pavadoņu gravitācija putekļus pievilks, bet mazāka izmēra pavadoņu virsma ir nepietiekama gredzena uzturēšanai. Peritai un Kupidonam šādi gredzeni nav konstatēti, jo Belinda, visticamāk, pievelk to radītos putekļus.^[5]