Nevada

Nevada (angļu: Nevada, izrunā: /nəˈvædə/; no spāņu: Nevada — ‘apsnidzis’) ir ASV štats valsts rietumos. Nevadas administratīvais centrs ir Kārsonsitija. Štata gubernators ir Stīvs Sisolaks.

Šis raksts ir par ASV štatu. Par salu Antarktikā skatīt rakstu Snova (sala).

Nevada
Nevada
—  ASV štats  —
Lasvegasa Lasvegasa
Karogs Emblēma
Neformālais nosaukums: Silver State (Sudraba štats)
Devīze: All For Our Country (Viss mūsu valstij)
Nevadas atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs	Kārsonsitija
Lielākā pilsēta	Lasvegasa
Oficiālā valoda	angļu valoda (de facto)
Valsts	ASV
Dibināts	1864. gada 31. oktobrī (36. ASV pavalsts)
Administrācija
- Gubernators	Stīvs Sisolaks (R)
Platība
- Kopējā	286 367 km²
- Sauszeme	284 362 km²
- Ūdens	2 005 km²  0,7%
Augstākais punkts	Bondari smaile, 4 005 m
Zemākais punkts	Kolorādo upe. 146 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
- Kopā	2 723 322
- Blīvums	9,5/km²
- Rasu sastāvs	baltie — 84,25% melnie — 8,58%
- Reliģijas	protestanti — 34% katoļi — 44% nereliģiozi — 20% mormoņi — 10%
Laika josla	lielākā daļa — UTC-8 austrumu daļa — UTC-7 (UTC)
ISO 3166-2	US-NV
Mājaslapa: www.nv.gov
Nevada Vikikrātuvē

Ziemeļos Nevada robežojas ar Oregonu un Aidaho, austrumos ar Jūtu, dienvidaustrumos ar Arizonu, bet rietumos ar Kaliforniju. Lai arī nosaukums liecinātu par pretējo, Nevadas lielāko daļu aizņem tuksnesis (Nevadas štats ir vissausākais visā valstī). Par spīti tam, Nevada ir visstraujāk augošais štats ASV (kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits ir dubultojies). Nevadas štata ekonomika lielā mērā balstās uz azartspēļu industriju (skatīt: Lasvegasa), kā arī zemiem nodokļiem un nekustamā īpašuma cenām. Nevadas štats ir vienīgais ASV, kurā prostitūcija ir likumīga. Šajā štatā atrodas 21 oficiāls bordelis.^{[nepieciešama atsauce]} Štata dienvidos uz robežas ar Arizonu atrodas Hūvera dambis, bet uz ziemeļaustrumiem no Lasvegasas — kodolieroču izmēģinājumu poligons.

Vēsture

1850. gadā ASV Kongress nodibināja Jūtas teritoriju, kurā atradās daļas no mūsdienu Aidaho, Jūtas un Nevadas štatiem. 1859. gadā starp Kārsonsitiju un Rīno atklāja zelta un sudraba atradnes. Uz Nevadu devās laimes meklētāji no visas valsts. 1861. gada 2. martā Nevada atdalījās no Jūtas teritorijas. 1864. gada 31. oktobrī, lai nodrošinātu Abrahama Linkolna pārvēlēšanu, Nevadu uzņēma ASV kā 36. pavalsti. 1909. gadā Nevadā aizliedza azartspēles. 1920. gados notika zelta un sudraba ieguves samazināšanās. 1931. gadā, Lielās depresijas laikā, azartspēles "uz laiku" atļāva. 1941. gadā sākās Lasvegasas lielo izklaides centru celtniecība. 1951. gada 27. janvārī notika pirmais kodolieroču izmēģinājums Nevadas tuksnesī uz ziemeļaustrumiem no Lasvegasas. 1992. gada 23. septembrī bija pēdējais kodolieroču izmēģinājums Nevadas tuksnesī.

• 
  Jaunās Kalifornijas sastāvā (1800)
• 
  Nevada kā Spānijas daļa pēc 1819. gada Adamsa-Onisa robežlīguma
• 
  Nevadas iekļaušana ASV (1848)
• 
  Nevadas teritorija (1861)

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits[1]
1	Lasvegasa	644 644
2	Hendersona	310 390
3	Rīno	250 998
4	Nortlasvegasa	245 949
5	Paradaisa	240 000
6	Springvelija	220 000
7	Sanraismanora	200 000
8	Enterpraisa	180 000
9	Sparksa	104 246
10	Kārsonsitija	55 414