Samoa

Samoa Neatkarīgā Valsts (samoāņu: Malo Sa'oloto Tuto'atasi o Samoa) ir vidēji attīstīta viennacionāla salu valsts Klusā okeāna dienvidu daļas centrā, apmēram pusceļā starp Havaju salām un Jaunzēlandi. Aizņem divas lielākās (99% teritorijas) Samoa arhipelāga salas — Savaii un Upolu, un septiņas mazākas salas, no kurām lielākā ir Manono. Uz rietumiem no Samoa atrodas Tuvalu un Volisa un Futuna, uz ziemeļiem — Tokelau, austrumos — ASV Samoa, bet dienvidos — Tonga.

Samoa Neatkarīgā Valsts Malo Sa'oloto Tuto'atasi o Sāmoa Independent State of Samoa
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Fa'avae i le Atua Samoa" (Samoa ir Dieva dibināta)
Himna: The Banner of Freedom
Location of
Location of
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Apija 13°50′S 171°45′W
Valsts valodas		samoāņu, angļu
Valdība		Parlamentāra republika
-	Valsts galva	Tuimalealiifano Va'aletoa Sualauvi II
-	Premjerministrs	Naomi Mata'afa
Neatkarība
-	no Jaunzēlandes	1962 .gada 1. janvāris
Platība
-	Kopā	2 831 km² (174)
-	Ūdens (%)	0,3
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2020. gadā	202,506 (176)
-	Blīvums	65/km² (126)
IKP (PPP)		2006. gada aprēķins
-	Kopā	$1,218 mld.
-	Uz iedzīvotāju	$6344
TAI (2007)		▲0,785 (vidējs) (77)
Valūta		Samoa tala (WST)
Laika josla		(UTC-11)
Interneta domēns		.ws
ISO 3166-1 kods		882 / WSM / WS
Tālsarunu kods		+685

Galvenos ienākumus dod tūrisms un kokospalmu audzēšana.

Vēsture

Aptuveni līdz 1860. gadam valdīja cilšu vadoņi — Matai. No 1860. līdz 1889. gadam Matai valdnieki pakļāvās ASV, Lielbritānijas un Vācijas konsuliem, no 1889. līdz 1899. gadam šīs trīs valstis kopīgi pārvaldīja Samoa salas. No 1899. līdz 1914. gadam Rietumsamoa bija Vācijas kolonija, bet Austrumsamoa — ASV teritorija.

Pēc Pirmā pasaules kara sākšanās 1914. gadā Jaunzēlandes karaspēks ieņēma Rietumsamoa un tā pārvaldīja salas līdz 1962. gadam. 1953. gadā Jaunzēlande piedāvāja suverenitātes plānu, un tika nodibināta pirmā Izpildpadome. 1954. gadā konstitūcijas sanāksme pieņēma Jaunzēlandes piedāvāto neatkarības plānu. 1956. gadā tika izveidota jauna Izpildpadome, reorganizēta un paplašināta Likumdošanas asambleja. 1961. gadā Rietumsamoa iedzīvotāji pārliecinoši nobalsoja par neatkarību un 1962. gadā tā kļuva par neatkarīgu Samoa valsti.

1997. gada jūlijā valsts konstitūcijā tika veiktas izmaiņas, izslēdzot no valsts nosaukuma vārdu "Rietumu" un oficiāli nostiprinot jauno valsts nosaukumu – "Neatkarīgā Samoa Valsts", ar kuru tā jau 1976. gadā iestājās ANO. ASV Samoa administrācija izteica protestu pret šo pārdēvēšanu, apgalvojot, ka tādējādi tiek apšaubīta pašas ASV Samoa nacionālā identitāte. Līdz pat šai dienai ASV Samoa iedzīvotāji, runājot par Samoa un tās iedzīvotājiem, joprojām lieto izteicienus "Rietumu Samoa" un "rietumsamoāņu".

2017, gadā vadība pieņēma lēmumu par kristietības nostiprināšanu konstitūcijā, uzsverot, ka valsts pamatā ir kristīgās vērtības.^[1]

2021. gadā pēc vēlēšanām notika politiska krīze, kad ilggadējais premjerministrs Tuilaepa Sailele Malielegaoi, kurš bija pie varas vairāk nekā 20 gadus, atteicās atzīt jaunievēlēto premjerministri Fiame Naomi Mata‘afa. Pēc ilgstošas tiesvedības un starptautiskā spiediena viņa kļuva par valsts pirmo sievieti premjerministri.

Iedzīvotāji

Samoa Neatkarīgās Valsts iedzīvotāju skaits ir aptuveni 220 000, no kuriem ap 96% ir samoāņi, pārējie – eiropieši, ķīnieši un citi. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši, īpaši protestanti un katoļi (sk. Reliģija Samoa).

Galvaspilsēta Apija atrodas Upolu salā, bet lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo laukos.

Valstī ir augsta dzimstība (vidēji 3 bērni uz sievieti) un ievērojama emigrācija uz Jaunzēlandi, Austrāliju un ASV. Vidējais dzīves ilgums ir ap 74 gadiem.

Saimniecība

Samoa saimniecība lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju kapitālieguldījumiem un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 17,6% no IKP.^[2]

Lauksaimniecība joprojām ir svarīgākā ekonomikas nozare, jo tā nodrošina darbu lielai daļai iedzīvotāju un veido nozīmīgu daļu no eksporta ieņēmumiem. Galvenie produkti ir kokosrieksti, taro, jamsi, banāni un kakao. Eksports lielākoties ir vērsts uz Jaunzēlandi, Austrāliju un ASV. Zivsaimniecība, īpaši tunzivju zveja, arī veicina valsts ekonomisko attīstību.

Tūrisma nozare ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem ienākumu avotiem. Samoa piedāvā skaistas pludmales, tradicionālo samoiešu kultūru un dabas objektus.

Samoa ekonomika ir ievainojama pret dabas katastrofām, piemēram, cikloniem un plūdiem, kas var nopietni ietekmēt lauksaimniecību un infrastruktūru.