Sjerraleone

valsts Rietumāfrikā From Wikipedia, the free encyclopedia

Sjerraleone
Remove ads

Sjerraleone, oficiāli Sjerraleones Republika, ir suverēna valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Gvineju ziemeļos, Libēriju dienvidos, bet no rietumiem to apskalo Atlantijas okeāns. Valsts platība ir 71,740 km2. Tā ir iedalīta četros reģionos — Ziemeļu provincē, Austrumu provincē, Dienvidu provincē un Rietumu apgabalā —, kas iedalīti 14 mazākos rajonos. Kopējais iedzīvotāju skaits valstī 2016. gadā bija aptuveni 6 726 458.[1]

Ātrie fakti Sjerraleones RepublikaRepublic of Sierra Leone, Valsts valodas ...

18. gadsimtā Sjerraleone bija stratēģiska osta vergu tirdzniecībai starp kontinentiem. 1792. gadā tika nodibināta Frītauna kā apmetne melnādainajiem, kuri bija cīnījušies britu pusē ASV Neatkarības karā. 1808. gadā Frītauna kļuva par britu koloniju, bet 1896. gadā Sjerraleone kļuva par Lielbritānijas protektorātu. Valsts ieguva neatkarību 1961. gada 27. aprīlī. Laika posmā no 1991. līdz 2002. gadam Sjerraleone cieta no postoša pilsoņu kara. Lai izbeigtu pilsoņu karu, valstī tika izvietoti Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēki un britu karaspēks. Karš beidzās 2002. gada 18. janvārī ar Sjerraleones valdības spēku uzvaru.

Remove ads

Ģeogrāfija

Sjerraleone ir valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Gvineju ziemeļos un ar Libēriju dienvidos. Valsts platība ir 71,740 km2. Tā ir 119. lielākā valsts pasaulē un 40. lielākā Āfrikā. Tā atrodas Atlantijas okeāna krastā. Sjerraleones krasta līnija ir 402 km gara.

Dabas resursi

Sjerraleone is bagāta ar dabas resursiem. Tajā ir atrodami dimanti, titāna rūdas, boksīti, dzelzs rūda, zelts un hromīti. 37,5% no valsts platības sedz meži. Lauksaimniecībā izmanto 56,2% zemes, no kuras 23,4% ir arama.[2]

Klimats

Valstī ir tropisks, karsts un mitrs klimats. Vasaras lietus sezona ilgst no maija līdz septembrim. Ziemas sausā sezona ilgst no decembra līdz aprīlim.[2]

Remove ads

Politika

Sjerraleone ir konstitucionāla republika. Pašreizējā valsts pārvaldes sistēma tika izvedota ar 1991. gada pieņemto konstitūciju.

Prezidents ir valsts vadītājs, valdības vadītājs un militāro spēku virspavēlnieks. Prezidents ieceļ un vada ministru kabinetu, kas jāapstiprina parlamentam. Prezidents tiek ievēlēts vēlēšanās un var palikt amatā ne ilgāk par diviem piecu gadu termiņiem. Prezidenta amats ir visaugstākā un ietekmīgākā pozīcija Sjerraleones valdībā.

1961. gada 27. aprīlī, kad Sjerraleone ieguva neatkarību, valsts likumdošanas vara un izpildvara bija parlamenta un ministru kabineta rokās un par nominālo valsts vadītāju tika uzskatīts britu monarhs, ko pārstāvēja ģenerālgubernators. Pēc izmaiņām konstitūcijā 1971. gadā Sjerraleone tika atzīta par republiku, kuras izpildvara tiek uzticēta prezidentam, bet likumdošanas vara pieder parlamentam.

Remove ads

Iedzīvotāji

2016. gadā Sjerraleonē bija 6 726 458 iedzīvotāji.[1] Lielākā reliģija Sjerraleonē ir islāms, ar ievērojamām kristiešu un animistu minoritātēm. Pēc 2015. gada datiem, 78% valsts iedzīvotāju bija musulmaņi, 20,9% kristieši un pārējie vai nu bija animisti, vai arī sekoja kādai citai reliģijai.[3] Sjerraleoni apdzīvo 16 dažādas etniskās grupas. Lielākās no tām ir temni (35%) un mendi (31%).

Oficiālā valoda Sjerraleonē ir angļu valoda, bet izplatītākā valoda ir krio (angļu un vietējo valodu pidžins), ko lieto 90% valsts iedzīvotāju. Angļu valodu izmanto skolās, valdības administrācijā un medijos.

Iedzīvotāju vecums

Sjerraleones iedzīvotāji ir jauni. 2016. gadā 41,9% no iedzīvotājiem bija 0—14 gadus veci. Tikai 3,75% iedzīvotāju bija 65 vai vairāk gadus veci. 60,47% iedzīvotāju bija zem 25 gadu vecuma. Vidējais vecums bija 19 gadi — 18,4 gadi vīriešiem un 19,6 gadi sievietēm. Populācija pieauga par 2,36%.[4]

2016. gadā iedzīvotāju dzīves ilgums no dzimšanas bija 58,2 gadi — vīriešiem 55,6 gadi, bet sievietēm 60,9 gadi. Valstij ir augsts dzimstības līmenis — 4,76 bērni uz vienu sievieti.

Urbanizācija

2015. gadā pilsētās dzīvoja 39,9% iedzīvotāju. Visvairāk apdzīvotā pilsēta bija Frītauna, kur dzīvoja 1,007 miljoni iedzīvotāju.[4]

Veselība

2014. gadā valdība 11,1% no IKP tērēja veselības aprūpei.[2] Tomēr valstī vēl joprojām ir vāja veselības aprūpe un slikta veselības aprūpes statistika uz pasaules fona. Valsts iedzīvotāji var saslimt ar baktēriju un protozoju caureju, A hepatītu, vēdertīfu, malāriju, tropu drudzi, dzelteno drudzi, šistosomiāzi un trakumsērgu.[4] 2014. gadā 6,6% pieaugušo bija liekais svars.

2013. gadā tikai 16,6% iedzīvotāju lietoja kontracepciju, kas palielina iespēju saslimt ar HIV un AIDS. 2015. gadā 51 100 iedzīvotājiem bija HIV vai AIDS. 2015 gadā 2500 iedzīvotāju nomira no AIDS vai HIV.[4]

2015. gadā 62,6% iedzīvotāju bija pieeja dzeramā ūdens avotam, to skaitā 47,8% laukos dzīvojošo un 84,9% pilsētās dzīvojošo.

Remove ads

Izglītība

2014. gadā valdība 2,7% no IKP tērēja izglītībai.[2] Izglītības sistēma sastāv no 3 līmeņiem: pamatskolas, vidusskolas un augstskolas. Pirmie 9 izglītības gadi ir obligāti, bet šo likumu nav iespējams īstenot skolu trūkuma dēļ, ko pastiprinājis pilsoņu karš.

Atsauces

Skatīt arī

Ārējās saites

Loading related searches...

Wikiwand - on

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Remove ads