Tomskas apgabals
administratīva vienība Krievijas Federācijā From Wikipedia, the free encyclopedia
Remove ads
Tomskas apgabals (krievu: То́мская о́бласть) ir viena no Krievijas Federācijas pirmā līmeņa administratīvajām vienībām. Tā atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.
Remove ads
Vēsture
Tomskas apgabala attīstības pirmsākumi ir meklējami 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā, kad Krievijas cariste izvērsa savu ekspansiju austrumu virzienā un 1596. gadā dibināja pirmo apmetni tās teritorijā (Narima), pēc kuras 1604. gadā sekoja arī Tomskas cietokšņa izveide.[1]
No 1708. līdz 1782. gadam Tomskas apgabals atradās Sibīrijas guberņas sastāvā, kas pati par sevi ietilpa Krievijas Impērijā.[1] 1804. gadā Tomskas apgabals kļuva par atsevišķu guberņu, kuras sastāvā ietilpa mūsdienu Altaja novads, Novosibirskas apgabals, Kemerovas apgabals, kā arī daļa no Krasnojarskas novada un Kazahstānas austrumiem.[1] Līdz 1913. gadam Tomskas guberņa bija kļuvusi par Sibīrijas saimnieciski attīstītāko daļu, kas sevī ietvēra 40% no Sibīrijas un 1% no Krievijas Impērijas kopējā rūpniecības apjoma.[2]
1925. gadā tika likvidēta Tomskas guberņa, kas tika iekļauta jaunizveidotajā Sibīrijas novadā un par kuras administratīvo centru kļuva Novosibirska.[1][3] 1930. gadā Sibīrijas novads tika sadalīts divās daļās – Rietumsibīrijas (ar pārvaldes centru Novosibirskā) un Austrumsibīrijas novadā (ar pārvaldes centru Irkutskā), kur Tomskas apgabals nonāca Rietumsibīrijas novada sastāvā.[3]
1933. gadā PSRS varasiestādes uz Tomskas apgabala teritorijā esošo Nazino salu, kas atrodas Obas upē, nolēma deportēt vairāk kā 6000 notiesātos no Maskavas un Ļeņingradas, lai eksperimentētu ar pašpietiekamas kolonijas izveidi Sibīrijas klimatiskajos apstākļos.[4] Notiesātajiem tika piešķirti ierobežoti darbarīki un pārtikas resursi, kas īsā laika posmā noveda pie dažādu slimību izplatības, bada, kanibālisma un gandrīz 4000 bojāgājušajiem.[4]
1937. gadā Rietumsibīrijas novads tika sadalīts starp atsevišķiem mazākiem apgabaliem, kur Tomskas apgabala teritorija nonāca Novosibirskas apgabala sastāvā.[3]
Tomskas apgabala teritorija kalpoja par vienu no galvenajām vietām, kur pēc padomju varas īstenotajām 1941. un 1949. gada deportācijām tika nometināta liela daļa no represētajiem latviešu iedzīvotājiem.[5][6] Izsūtītie latvieši tika nodarbināti smagos lauku darbos – kolhozos un mežsaimniecībā.[6]
Otrā pasaules kara laikā no PSRS rietumiem uz Tomskas apgabala teritoriju tika evakuētas vairākas rūpnīcas un pētnieciskās iestādes, kas palīdzēja attīstīt tā saimniecisko izaugsmi.[1] 1944. gada augustā Tomskas apgabals tika oficiāli atdalīts no Novosibirskas apgabala un izveidots tās esošajās robežās.[7]
Remove ads
Ģeogrāfija
Daba un klimats
.jpg)
Tomskas apgabals atrodas Sibīrijas rietumos Obas upes baseina teritorijā.[8] Tas robežojas ar Omskas apgabalu rietumos, Tjumeņas apgabala Hantu-mansu autonomo apvidu ziemeļos, Krasnojarskas novadu austrumos, Kemerovas un Novosibirskas apgabaliem dienvidos. Tā kopējā platība ir 316 900 km2, kuru galvenokārt aizņem skujkoku meži (taiga).[8] Kopumā Tomskas apgabalā atrodas aptuveni 20% no visiem Rietumsibīrijas mežiem.[1] Visvairāk dabā sastopamas priedes, egles, lapegles un bērzi. [8] Apgabala reljefs ir samērā līdzens un purvains, kur aptuveni 30% no tā teritorijas veido purvāji, to skaitā Vasjuganas purvi, kas ir lielākā purvu sistēma Ziemeļu puslodē.[1][8]
Tomskas apgabalā atrodas vairāk kā 18 000 upes un strautu, no kurām nozīmīgākā ir Oba un tās pietekas – Toma, Čulima, Čaja, Keta, Parabela, Vasjugana un Tima.[1]
Klimats ir izteikti kontinentāls ar lielām temperatūras svārstībām starp ziemas un vasaras mēnešiem, kur it īpaši apgabala ziemeļos ir novērojamas garas un bargas ziemas.[7] Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir -19,2° C, bet jūlijā tā ir ap +18,1° C.[7] Vidējais nokrišņu daudzums gadā – 435 mm.[7]
Demogrāfija un pilsētas
2020. gadā Tomskas apgabalā tika reģistrēti nedaudz mazāk kā 1 079 300 iedzīvotāju, no kuriem gandrīz 75% uzturējās apgabala administratīvajā centrā Tomskā un tās apkārtnē, pārējās apdzīvotās vietas ir relatīvi mazas.[7][8]
Tomskas apgabala pilsētu izvietojums; treknrakstā — apgabala centrs
Kopumā Tomskas apgabalā ir tikai 6 apdzīvotas vietas ar pilsētas tiesībām:
Remove ads
Saimniecība
.jpg)
Kontinentālā klimata un purvainās augsnes dēļ Tomskas apgabalā ir ierobežotas lauksaimniecības platības, kas sastāda tikai 7% no kopējās teritorijas un ir galvenokārt koncentrētas apgabala dienvidaustrumu daļā.[8] Nozīmīgākie ražas produkti ir rudzi, auzas un kartupeļi, kur mazākā apjomā tiek kultivēti arī kvieši un kukurūza.[8] Tāpat arvien lielāku lomu apgabala saimniecībā ir pieteikusi linu audzēšana.[8]
Tomskas apgabalā ir attīstīts rūpniecības sektors, kas atbild par 60% no kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP).[7] Nozīmīgākās rūpniecības nozares ir naftas un dabasgāzes apstrāde, kam seko ķīmiskā rūpniecība, metālapstrāde un enerģētika.[7] Tā kā 57% no apgabala teritorijas ir pārklāta ar mežiem, arī kokapstrādes uzņēmumi ir attīstītā līmenī.[7]
Saimniecības ziņā Tomskas apgabala IKP 2019. gadā bija 622,8 miljardu Krievijas rubļu jeb 8,3 miljardu ASV dolāru apmērā.[7] Savukārt IKP uz vienu iedzīvotāju bija 577 550 Krievijas rubļi jeb 7762 ASV dolāri.[7]
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand - on
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Remove ads