Pirmskembrijs

Pirmskembrija periods (arī prekembrijs^[1]) vai kriptozojs (no grieķu: κρυπτός — ‘slēpts’ un ζωή — ‘dzīve’) ir ģeoloģiskais periods, kas ietver laiku pirms fanerozoja eona. Ilgst no Zemes veidošanās pirms apmēram 4600 miljoniem gadu līdz kembrija perioda sākumam pirms apmēram 542 miljoniem gadu un aptver 7/8 no Zemes ģeoloģiskās vēstures.

Pirmskembrijs 4567.17 – 542 miljoni gadu PreЄ Є O S D C P T J K Pg N
Vidējais O2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 0 % apjoma (0% mūsdienu)
Vidējais CO2 saturs atmosfērā perioda laikā	ap 0 ppm (0 × no pirmsindustriālā laikmeta)
Vidējā virsmas temperatūra perioda laikā	ap 0 °C (-14 °C virs mūsdienu līmeņa)
Jūras līmenis (virs mūsdienu)	nezināms

Lai arī pirmskembrija periods ildzis ap 3,8 miljardus gadu, tā hronoloģija izstrādāta vājāk kā sekojošajam fanerozojam. Tas saistīts ar to, ka pirmskembrija slāņos organiskas izcelsmes ieži sastopami ļoti reti, tāpēc paleontoloģiskās izpētes metodes nav pielietojamas. Pirmskembrija intensīva izpēte sākās 20. gadsimta beigās, kad attīstījās izotopiskās ģeohronoloģijas metodes.

Pirmskembrija hronoloģija

Pirmskembrija periods tradicionāli dalās divos eonos — senākais arhajs un tam sekojošais proterozojs, kā arī tiek izcelts katarhajs jeb laika periods kad veidojās Zemes garoza, bet šī laika ieži nav saglabājušies.

Supereons Eons Ēra Periods Ilgums (miljoni gadu pirms mūsdienām) Pirmskembrijs Proterozojs Neoproterozojs Ediakars 635–542 Kriogēns 850–635 Tonijs 1000–850 Mezoproterozojs Stenijs 1200–1000 Ektāzijs 1400–1200 Kalīmijs 1600–1400 Paleoproterozojs Staterijs 1800–1600 Orosirijs 2050–1800 Riasijs 2300–2050 Siderijs 2500–2300 Arhajs Neoarhajs 2800–2500 Mezoarhajs 3200–2800 Paleoarhajs 3600–3200 Eiarhajs 4000–3600