Žults
From Wikipedia, the free encyclopedia
Žults ir gremošanas sula, kuru izdala aknas. Pa aknu žultsvadiem tā plūst uz žultspūsli un periodiski, žultspūslim iztukšojoties, tā nonāk divpadsmitpirkstu zarnā. Žults sastāvā nav gremošanas fermentu, bet tajā esošās vielas nodrošina taukvielu un taukos šķīstošo vielu šķīdināšanu. Izšķīdinātie tauki fermentu iedarbības rezultātā vieglāk sašķeļas un labāk uzsūcas.
Ar žulti izdalās holesterīns, lecitīns, bikarbonāti, žults sāļi un žults pigmenti, steroīdie hormoni, dažādi medikamenti. Žultī plaši atrodami visa spektra elektrolīti: Na+, K+, Ca2+, Cl−, CO32−. Sagremojot ļoti taukainu maltīti, lielākā daļa žults pigmentu nonāk tievajā zarnā un tiek reabsorbēti līkumainajā zarnā un atgriežas aknās caur portālo vēnu un atkal tiek sekretētas ar žulti. Žults sekmē zarnu kustības un kavē baktēriju savairošanos zarnās. [1]
Žultī esošās žultsskābes pirmās emulģē organismā ar barību uzņemtos lipīdus. Diennaktī vidēji izdalās 500—1200 ml žults.