cingere

latina

výslovnost

• IPA: [ˈkɪŋ.ɡe.re] (klasická restituovaná)
• IPA: [ˈt͡sɪŋ.ɡɛ.rɛ] (středoevropská)
• IPA: [ˈt͡ʃin.d͡ʒe.re] (vatikánská)

sloveso

• 3. konjugace (souhláskové kmeny)
• tranzitivní

časování

indikativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	cingō	cingis	cingit	cingimus	cingitis	cingunt
	futurum I.	cingam	cingēs	cinget	cingēmus	cingētis	cingent
	imperfektum	cingēbam	cingēbās	cingēbat	cingēbāmus	cingēbātis	cingēbant
	perfektum	cīnxī	cīnxistī	cīnxit	cīnximus	cīnxistis	cīnxērunt
	futurum II.	cīnxerō	cīnxeris	cīnxerit	cīnxerimus	cīnxeritis	cīnxerint
	plusquamperfektum	cīnxeram	cīnxerās	cīnxerat	cīnxerāmus	cīnxerātis	cīnxerant
pasivum	prézens	cingor	cingĕris	cingĭtur	cingĭmur	cingĭminī	cinguntur
	futurum I.	cingar	cingēris	cingētur	cingēmur	cingēminī	cingentur
	imperfektum	cingēbar	cingēbāris	cingēbātur	cingēbāmur	cingēbāminī	cingēbantur
	perfektum	cīnctus sum cīncta sum cīnctum sum	cīnctus es cīncta es cīnctum es	cīnctus est cīncta est cīnctum est	cīnctī sumus cīnctae sumus cīncta sumus	cīnctī estis cīnctae estis cīncta estis	cīnctī sunt cīnctae sunt cīncta sunt
	plusquamperfektum	cīnctus eram cīncta eram cīnctum eram	cīnctus erās cīncta erās cīnctum erās	cīnctus erat cīncta erat cīnctum erat	cīnctī erāmus cīnctae erāmus cīncta erāmus	cīnctī erātis cīnctae erātis cīncta erātis	cīncti erant cīnctae erant cīncta erant
	futurum II.	cīnctus erō cīncta erō cīnctum erō	cīnctus eris cīncta eris cīnctum eris	cīnctus erit cīncta erit cīnctum erit	cingi erimus cīnctae erimus cīncta erimus	cīnctus eritis cīnctae eritis cīncta eritis	cīnctus erunt cīnctae erunt cīncta erunt
konjunktiv
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	cingam	cingās	cingat	cingāmus	cingātis	cingant
	imperfektum	cingĕrem	cingerēs	cingĕret	cingĕrēmus	cingerētis	cingĕrent
	perfektum	cīnxerim	cīnxeris	cīnxerit	cīnxerimus	cīnxeritis	cīnxerint
	plusquamperfektum	cīnxissem	cīnxissēs	cīnxisset	cīnxissēmus	cīnxissētis	cīnxissent
pasivum	prézens	cingar	cingāris	cingātur	cingāmur	cingāminī	cingeantur
	imperfektum	cingĕrer	cingĕrēris	cingerētur	cingerēmur	cingĕrēminī	cingerentur
	perfektum	cīnctus sim cīncta sim cīnctum sim	cīnctus sīs cīncta sīs cīnctum sīs	cīnctus sit cīncta sit cīnctum sit	cīnctī sīmus cīnctae sīmus cīncta sīmus	cīnctī sītis cīnctae sītis cīncta sītis	cīnctī sint cīnctae sint cīncta sint
	plusquamperfektum	cīnctus essem cīncta essem cīnctum essem	cīnctus essēs cīncta essēs cīnctum essēs	cīnctus esset cīncta esset cīnctum esset	cīnctī essēmus cīnctae essēmus cīncta essēmus	cīnctī essētis cīnctae essētis cīncta essētis	cīnctī essent cīnctae essent cīncta essent
imperativ
číslo		singulár			plurál
osoba		1.	2.	3.	1.	2.	3.
aktivum	prézens	—	cingĕ	—	—	cingite	—
	futurum	—	cingitō	cingitō	—	cingitōte	cingantō
pasivum	prézens	—	cingĕre	—	—	cingiminī	—
	futurum	—	cingitor	cingitor	—	—	cinguntor
infinitiv
číslo		singulár			plurál
aktivum	prézens	cingĕre
	perfektum	cīnxisse
	futurum
pasivum	prézens	cingī
	perfektum
	futurum	cinctum īrī
participia
		aktivum			pasivum
		prézens	perfektum	futurum	prézens	perfektum	futurum
		cingēns (cingentis)	—	cinctūrus, cinctūra, cinctūrum	—	cinctus, cincta, cinctum	cingendus, cingenda, cingendum

význam

1. obkličovat
2. ovinout, obklopit, opásat

související

• accingere
• concingere
• incingere
• recingere
• cinctus
• cīnxistī
• cinxerant
• decingere