evasto

Latin

Etymology

ex- +‎ vāstō (“to lay waste”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [eːˈwaːs.toː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [eˈvas.to]

Verb

ēvāstō (present infinitive ēvāstāre, perfect active ēvāstāvī, supine ēvāstātum); first conjugation

1. (transitive) to completely devastate, totally lay waste to

   Synonyms: ruīnō, dēvāstō, vāstō, aboleō, occīdō, dēstruō, perdō, exscindō, accīdō, tollō, dīruō, populor, sepeliō, interimō, trucīdō, impellō, perimō

   Antonyms: ēmendō, reficiō, reparō, corrigō, medeor

Conjugation

   Conjugation of ēvāstō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēvāstō		ēvāstās		ēvāstat		ēvāstāmus		ēvāstātis		ēvāstant
	imperfect	ēvāstābam		ēvāstābās		ēvāstābat		ēvāstābāmus		ēvāstābātis		ēvāstābant
	future	ēvāstābō		ēvāstābis		ēvāstābit		ēvāstābimus		ēvāstābitis		ēvāstābunt
	perfect	ēvāstāvī		ēvāstāvistī		ēvāstāvit		ēvāstāvimus		ēvāstāvistis		ēvāstāvērunt, ēvāstāvēre
	pluperfect	ēvāstāveram		ēvāstāverās		ēvāstāverat		ēvāstāverāmus		ēvāstāverātis		ēvāstāverant
	future perfect	ēvāstāverō		ēvāstāveris		ēvāstāverit		ēvāstāverimus		ēvāstāveritis		ēvāstāverint
passive	present	ēvāstor		ēvāstāris, ēvāstāre		ēvāstātur		ēvāstāmur		ēvāstāminī		ēvāstantur
	imperfect	ēvāstābar		ēvāstābāris, ēvāstābāre		ēvāstābātur		ēvāstābāmur		ēvāstābāminī		ēvāstābantur
	future	ēvāstābor		ēvāstāberis, ēvāstābere		ēvāstābitur		ēvāstābimur		ēvāstābiminī		ēvāstābuntur
	perfect	ēvāstātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēvāstātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēvāstātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēvāstem		ēvāstēs		ēvāstet		ēvāstēmus		ēvāstētis		ēvāstent
	imperfect	ēvāstārem		ēvāstārēs		ēvāstāret		ēvāstārēmus		ēvāstārētis		ēvāstārent
	perfect	ēvāstāverim		ēvāstāverīs		ēvāstāverit		ēvāstāverīmus		ēvāstāverītis		ēvāstāverint
	pluperfect	ēvāstāvissem		ēvāstāvissēs		ēvāstāvisset		ēvāstāvissēmus		ēvāstāvissētis		ēvāstāvissent
passive	present	ēvāster		ēvāstēris, ēvāstēre		ēvāstētur		ēvāstēmur		ēvāstēminī		ēvāstentur
	imperfect	ēvāstārer		ēvāstārēris, ēvāstārēre		ēvāstārētur		ēvāstārēmur		ēvāstārēminī		ēvāstārentur
	perfect	ēvāstātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēvāstātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēvāstā		—		—		ēvāstāte		—
	future	—		ēvāstātō		ēvāstātō		—		ēvāstātōte		ēvāstantō
passive	present	—		ēvāstāre		—		—		ēvāstāminī		—
	future	—		ēvāstātor		ēvāstātor		—		—		ēvāstantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ēvāstāre			ēvāstārī			ēvāstāns			—
future		ēvāstātūrum esse			ēvāstātum īrī			ēvāstātūrus			ēvāstandus
perfect		ēvāstāvisse			ēvāstātum esse			—			ēvāstātus
future perfect		—			ēvāstātum fore			—			—
perfect potential		ēvāstātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēvāstandī		ēvāstandō		ēvāstandum		ēvāstandō		ēvāstātum		ēvāstātū

References

• “evasto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “evasto”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers