nithen

Old Dutch

Etymology

From nīth +‎ -en.

Pronunciation

• IPA^(key): /niːθen/

Verb

nīthen

1. to hate, to despise, to be hostile towards

Inflection

Conjugation of nīthen (weak class 1)

infinitive	nīthen
indicative	present	past
1st person singular	nītho, nīthon	nīthida
2nd person singular	nīthis	nīthidos
3rd person singular	nīthit	nīthida
1st person plural	nīthun	nīthidon
2nd person plural	nīthit	nīthidot
3rd person plural	nīthunt	nīthidon
subjunctive	present	past
1st person singular	nīthe	nīthidi
2nd person singular	nīthis	nīthidis
3rd person singular	nīthe	nīthidi
1st person plural	nīthin	nīthidin
2nd person plural	nīthit	nīthidit
3rd person plural	nīthin	nīthidin
imperative	present
singular	nīthi
plural	nīthit
participle	present	past
	nīthendi	nīthit, ginīthit

Descendants

• Middle Dutch: niden
  • Dutch: nijden

Further reading

• “nithen”, in Oudnederlands Woordenboek, 2012