uberto

See also: Uberto

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [uːˈbɛr.toː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [uˈbɛr.to]

Verb

ūbertō (present infinitive ūbertāre, perfect active ūbertāvī, supine ūbertātum); first conjugation

1. alternative form of ubero

Conjugation

   Conjugation of ūbertō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ūbertō		ūbertās		ūbertat		ūbertāmus		ūbertātis		ūbertant
	imperfect	ūbertābam		ūbertābās		ūbertābat		ūbertābāmus		ūbertābātis		ūbertābant
	future	ūbertābō		ūbertābis		ūbertābit		ūbertābimus		ūbertābitis		ūbertābunt
	perfect	ūbertāvī		ūbertāvistī		ūbertāvit		ūbertāvimus		ūbertāvistis		ūbertāvērunt, ūbertāvēre
	pluperfect	ūbertāveram		ūbertāverās		ūbertāverat		ūbertāverāmus		ūbertāverātis		ūbertāverant
	future perfect	ūbertāverō		ūbertāveris		ūbertāverit		ūbertāverimus		ūbertāveritis		ūbertāverint
passive	present	ūbertor		ūbertāris, ūbertāre		ūbertātur		ūbertāmur		ūbertāminī		ūbertantur
	imperfect	ūbertābar		ūbertābāris, ūbertābāre		ūbertābātur		ūbertābāmur		ūbertābāminī		ūbertābantur
	future	ūbertābor		ūbertāberis, ūbertābere		ūbertābitur		ūbertābimur		ūbertābiminī		ūbertābuntur
	perfect	ūbertātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ūbertātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ūbertātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ūbertem		ūbertēs		ūbertet		ūbertēmus		ūbertētis		ūbertent
	imperfect	ūbertārem		ūbertārēs		ūbertāret		ūbertārēmus		ūbertārētis		ūbertārent
	perfect	ūbertāverim		ūbertāverīs		ūbertāverit		ūbertāverīmus		ūbertāverītis		ūbertāverint
	pluperfect	ūbertāvissem		ūbertāvissēs		ūbertāvisset		ūbertāvissēmus		ūbertāvissētis		ūbertāvissent
passive	present	ūberter		ūbertēris, ūbertēre		ūbertētur		ūbertēmur		ūbertēminī		ūbertentur
	imperfect	ūbertārer		ūbertārēris, ūbertārēre		ūbertārētur		ūbertārēmur		ūbertārēminī		ūbertārentur
	perfect	ūbertātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ūbertātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ūbertā		—		—		ūbertāte		—
	future	—		ūbertātō		ūbertātō		—		ūbertātōte		ūbertantō
passive	present	—		ūbertāre		—		—		ūbertāminī		—
	future	—		ūbertātor		ūbertātor		—		—		ūbertantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ūbertāre			ūbertārī			ūbertāns			—
future		ūbertātūrum esse			ūbertātum īrī			ūbertātūrus			ūbertandus
perfect		ūbertāvisse			ūbertātum esse			—			ūbertātus
future perfect		—			ūbertātum fore			—			—
perfect potential		ūbertātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ūbertandī		ūbertandō		ūbertandum		ūbertandō		ūbertātum		ūbertātū

References

• “uberto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “uberto”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.