usito

Latin

Verb

ūsitō (present infinitive ūsitāre, perfect active ūsitāvī, supine ūsitātum); first conjugation, impersonal in the passive

1. (Medieval Latin) alternative form of ūsō

Conjugation

   Conjugation of ūsitō (first conjugation, impersonal in the passive)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ūsitō		ūsitās		ūsitat		ūsitāmus		ūsitātis		ūsitant
	imperfect	ūsitābam		ūsitābās		ūsitābat		ūsitābāmus		ūsitābātis		ūsitābant
	future	ūsitābō		ūsitābis		ūsitābit		ūsitābimus		ūsitābitis		ūsitābunt
	perfect	ūsitāvī		ūsitāvistī		ūsitāvit		ūsitāvimus		ūsitāvistis		ūsitāvērunt, ūsitāvēre
	pluperfect	ūsitāveram		ūsitāverās		ūsitāverat		ūsitāverāmus		ūsitāverātis		ūsitāverant
	future perfect	ūsitāverō		ūsitāveris		ūsitāverit		ūsitāverimus		ūsitāveritis		ūsitāverint
passive	present	—		—		ūsitātur		—		—		—
	imperfect	—		—		ūsitābātur		—		—		—
	future	—		—		ūsitābitur		—		—		—
	perfect	—		—		ūsitātum est		—		—		—
	pluperfect	—		—		ūsitātum erat		—		—		—
	future perfect	—		—		ūsitātum erit		—		—		—
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ūsitem		ūsitēs		ūsitet		ūsitēmus		ūsitētis		ūsitent
	imperfect	ūsitārem		ūsitārēs		ūsitāret		ūsitārēmus		ūsitārētis		ūsitārent
	perfect	ūsitāverim		ūsitāverīs		ūsitāverit		ūsitāverīmus		ūsitāverītis		ūsitāverint
	pluperfect	ūsitāvissem		ūsitāvissēs		ūsitāvisset		ūsitāvissēmus		ūsitāvissētis		ūsitāvissent
passive	present	—		—		ūsitētur		—		—		—
	imperfect	—		—		ūsitārētur		—		—		—
	perfect	—		—		ūsitātum sit		—		—		—
	pluperfect	—		—		ūsitātum esset		—		—		—
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ūsitā		—		—		ūsitāte		—
	future	—		ūsitātō		ūsitātō		—		ūsitātōte		ūsitantō
passive	future	—		—		ūsitātor		—		—		—
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ūsitāre			ūsitārī			ūsitāns			—
future		ūsitātūrum esse			ūsitātum īrī			ūsitātūrus			ūsitandum
perfect		ūsitāvisse			ūsitātum esse			—			ūsitātum
future perfect		—			ūsitātum fore			—			—
perfect potential		ūsitātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ūsitandī		ūsitandō		ūsitandum		ūsitandō		ūsitātum		ūsitātū

References

• "usitare", in Charles du Fresne du Cange, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)

Portuguese

Pronunciation

• IPA^(key): /uˈzi.tu/

Verb

usito

1. first-person singular present indicative of usitar