vanito

Italian

Participle

vanito (feminine vanita, masculine plural vaniti, feminine plural vanite)

1. past participle of vanire

Anagrams

• Novati, avinto, nativo, notavi, novità, tonavi, vinato

Latin

Etymology

From vānitās +‎ -ō.

Verb

vānitō (present infinitive vānitāre, perfect active vānitāvī or vānitātus sum, supine vānitātum); first conjugation, optionally semi-deponent

1. (Late Latin) to brag, to boast, to be vain

Conjugation

   Conjugation of vānitō (first conjugation, optionally semi-deponent)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	vānitō		vānitās		vānitat		vānitāmus		vānitātis		vānitant
	imperfect	vānitābam		vānitābās		vānitābat		vānitābāmus		vānitābātis		vānitābant
	future	vānitābō		vānitābis		vānitābit		vānitābimus		vānitābitis		vānitābunt
	perfect	vānitāvī, vānitātus sum		vānitāvistī, vānitātus es		vānitāvit, vānitātus est		vānitāvimus, vānitātī sumus		vānitāvistis, vānitātī estis		vānitāvērunt, vānitāvēre, vānitātī sunt
	pluperfect	vānitāveram, vānitātus eram		vānitāverās, vānitātus erās		vānitāverat, vānitātus erat		vānitāverāmus, vānitātī erāmus		vānitāverātis, vānitātī erātis		vānitāverant, vānitātī erant
	future perfect	vānitāverō, vānitātus erō		vānitāveris, vānitātus eris		vānitāverit, vānitātus erit		vānitāverimus, vānitātī erimus		vānitāveritis, vānitātī eritis		vānitāverint, vānitātī erint
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	vānitem		vānitēs		vānitet		vānitēmus		vānitētis		vānitent
	imperfect	vānitārem		vānitārēs		vānitāret		vānitārēmus		vānitārētis		vānitārent
	perfect	vānitāverim, vānitātus sim		vānitāverīs, vānitātus sīs		vānitāverit, vānitātus sit		vānitāverīmus, vānitātī sīmus		vānitāverītis, vānitātī sītis		vānitāverint, vānitātī sint
	pluperfect	vānitāvissem, vānitātus essem		vānitāvissēs, vānitātus essēs		vānitāvisset, vānitātus esset		vānitāvissēmus, vānitātī essēmus		vānitāvissētis, vānitātī essētis		vānitāvissent, vānitātī essent
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		vānitā		—		—		vānitāte		—
	future	—		vānitātō		vānitātō		—		vānitātōte		vānitantō
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		vānitāre			—			vānitāns			—
future		vānitātūrum esse			—			vānitātūrus			vānitandus
perfect		vānitāvisse, vānitātum esse			—			vānitātus			—
future perfect		vānitātum fore			—			—			—
perfect potential		vānitātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		vānitandī		vānitandō		vānitandum		vānitandō		vānitātum		vānitātū

Synonyms

• glōrior

Descendants

• Catalan: vantar-se
• French: vanter
• Italian: vantare