viduo

Latin

Etymology

From viduus (“deprived, bereft of”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [ˈwɪ.du.oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [ˈviː.du.o]

Verb

viduō (present infinitive viduāre, perfect active viduāvī, supine viduātum); first conjugation

1. to deprive, bereave (+ ab + dative, 'of something')

Conjugation

   Conjugation of viduō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	viduō		viduās		viduat		viduāmus		viduātis		viduant
	imperfect	viduābam		viduābās		viduābat		viduābāmus		viduābātis		viduābant
	future	viduābō		viduābis		viduābit		viduābimus		viduābitis		viduābunt
	perfect	viduāvī		viduāvistī		viduāvit		viduāvimus		viduāvistis		viduāvērunt, viduāvēre
	pluperfect	viduāveram		viduāverās		viduāverat		viduāverāmus		viduāverātis		viduāverant
	future perfect	viduāverō		viduāveris		viduāverit		viduāverimus		viduāveritis		viduāverint
passive	present	viduor		viduāris, viduāre		viduātur		viduāmur		viduāminī		viduantur
	imperfect	viduābar		viduābāris, viduābāre		viduābātur		viduābāmur		viduābāminī		viduābantur
	future	viduābor		viduāberis, viduābere		viduābitur		viduābimur		viduābiminī		viduābuntur
	perfect	viduātus + present active indicative of sum
	pluperfect	viduātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	viduātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	viduem		viduēs		viduet		viduēmus		viduētis		viduent
	imperfect	viduārem		viduārēs		viduāret		viduārēmus		viduārētis		viduārent
	perfect	viduāverim		viduāverīs		viduāverit		viduāverīmus		viduāverītis		viduāverint
	pluperfect	viduāvissem		viduāvissēs		viduāvisset		viduāvissēmus		viduāvissētis		viduāvissent
passive	present	viduer		viduēris, viduēre		viduētur		viduēmur		viduēminī		viduentur
	imperfect	viduārer		viduārēris, viduārēre		viduārētur		viduārēmur		viduārēminī		viduārentur
	perfect	viduātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	viduātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		viduā		—		—		viduāte		—
	future	—		viduātō		viduātō		—		viduātōte		viduantō
passive	present	—		viduāre		—		—		viduāminī		—
	future	—		viduātor		viduātor		—		—		viduantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		viduāre			viduārī			viduāns			—
future		viduātūrum esse			viduātum īrī			viduātūrus			viduandus
perfect		viduāvisse			viduātum esse			—			viduātus
future perfect		—			viduātum fore			—			—
perfect potential		viduātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		viduandī		viduandō		viduandum		viduandō		viduātum		viduātū

Synonyms

• (deprive): adimō, dēconciliō, exuō, orbō, prīvō, spoliō

Derived terms

• viduātus

Related terms

• vidua
• viduālis
• viduus

References

• “viduo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “viduo”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “viduo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.