notatus

Latín

notatus
clásico (AFI)	/ˈno.ta.tus/
eclesiástico (AFI)	/ˈno.ta.tus/
silabación	no-ta-tus
acentuación	esdrújula
longitud silábica	trisílaba
rima	o.ta.tus

Etimología 1

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Adjetivo

1

Marcado, manchado.^[1]

2

Definido claramente, bien definido.^[1]

Declinación

Declinación de notātus, notāta, notātum  tipo: primera y segunda declinación [▲▼]

Singular
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. notātus	f. notāta	n. notātum
Genitivo	m. notātī	f. notātae	n. notātī
Dativo	m. notātō	f. notātae	n. notātō
Acusativo	m. notātum	f. notātam	n. notātum
Ablativo	m. notātō	f. notātā	n. notātō
Vocativo	m. notāte	f. notāta	n. notātum
Plural
	Masculino	Femenino	Neutro
Nominativo	m. notātī	f. notātae	n. notāta
Genitivo	m. notātōrum	f. notātārum	n. notātōrum
Dativo	m. notātīs	f. notātīs	n. notātīs
Acusativo	m. notātōs	f. notātās	n. notāta
Ablativo	m. notātīs	f. notātīs	n. notātīs
Vocativo	m. notātī	f. notātae	n. notāta

Forma flexiva

Forma verbal

1

Participio perfecto pasivo de notō.