Appellatio pronuntiatusque
- Syllabificatio phonetica: frūs·trō — morphologica: frustr-o
Verbum transitivum
frūstr|ō, -āre, -āvī, -ātum
- Quippiam exspectantem decipere.
- (Deponens, frustror) consilia cuiusdam annihilare.
Coniugatio
Verbum finitum
More information Thema, Vox activa ...
| Thema |
Vox activa |
| frūstr- |
Tempus praesens |
imperfectum |
futurum |
| Persona |
indicativ. |
coniunct. |
imperat. |
indicativ. |
coniunct. |
indicativ. |
imperat. |
| I. sing. |
frūstrō |
frūstrem |
|
frūstrābam |
frūstrārem |
frūstrābō |
|
| II. sing. |
frūstrās |
frūstrēs |
frūstrā! |
frūstrābās |
frūstrārēs |
frūstrābis |
frūstrātō! |
| III. sing. |
frūstrat |
frūstret |
|
frūstrābat |
frūstrāret |
frūstrābit |
frūstrātō! |
| I. plur. |
frūstrāmus |
frūstrēmus |
|
frūstrābāmus |
frūstrārēmus |
frūstrābimus |
|
| II. plur. |
frūstrātis |
frūstrētis |
frūstrāte! |
frūstrābātis |
frūstrārētis |
frūstrābitis |
frūstrātōte! |
| III. plur. |
frūstrant |
frūstrent |
|
frūstrābant |
frūstrārent |
frūstrābunt |
frūstrantō! |
| Thema |
Vox passiva |
| frūstr- |
Tempus praesens |
imperfectum |
futurum |
| Persona |
indicativ. |
coniunct. |
imperat. |
indicativ. |
coniunct. |
indicativ. |
imperat. |
| I. sing. |
frūstror |
frūstrer |
|
frūstrābar |
frūstrārer |
frūstrābor |
|
| II. sing. |
frūstrāris |
frūstrēris |
frūstrāre! |
frūstrābāris |
frūstrārēris |
frūstrāberis |
frūstrātor! |
| III. sing. |
frūstrātur |
frūstrētur |
|
frūstrābātur |
frūstrārētur |
frūstrābitur |
frūstrātor! |
| I. plur. |
frūstrāmur |
frūstrēmur |
|
frūstrābāmur |
frūstrārēmur |
frūstrābimur |
|
| II. plur. |
frūstrāminī |
frūstrēminī |
frūstrāminī! |
frūstrābāminī |
frūstrārēminī |
frūstrābiminī |
— |
| III. plur. |
frūstrantur |
frūstrentur |
|
frūstrābantur |
frūstrārentur |
frūstrābuntur |
frūstrantor! |
Close
More information Thema, Vox activa ...
| Thema |
Vox activa |
| frūstrāv- |
Tempus perfectum |
plusquam perfectum |
futurum exactum |
| Persona |
indicativ. |
coniunct. |
indicativ. |
coniunct. |
| I. sing. |
frūstrāvī |
frūstrāverim |
frūstrāveram |
frūstrāvissem |
frūstrāverō |
| II. sing. |
frūstrāvistī |
frūstrāveris |
frūstrāverās |
frūstrāvissēs |
frūstrāveris |
| III. sing. |
frūstrāvit |
frūstrāverit |
frūstrāverat |
frūstrāvisset |
frūstrāverit |
| I. plur. |
frūstrāvimus |
frūstrāverimus |
frūstrāverāmus |
frūstrāvissēmus |
frūstrāverimus |
| II. plur. |
frūstrāvistis |
frūstrāveritis |
frūstrāverātis |
frūstrāvissētis |
frūstrāveritis |
| III. plur. |
frūstrāvērunt |
frūstrāverint |
frūstrāverant |
frūstrāvissent |
frūstrāverint |
Close
Verbum infinitum
More information Modus, infinitivus ...
| Modus |
infinitivus |
participium |
| Tempus |
praesens |
perfectum |
futurum |
praesens |
perfectum |
futurum |
Vox activa |
frūstrāre |
frūstrāvisse |
frūstrātūrum, -am, -um esse |
frūstrāns |
|
frūstrātūrus, -a, -um |
Vox passiva |
frūstrārī |
frūstrātum, -am, -um esse |
frūstrātum īrī |
|
frūstrātus, -a, -um |
|
|
| Gerundium |
Gerundivum |
Supinum |
| frūstrandī |
frūstrandus, -a, -um |
frūstrātum |
frūstrātū |
Close
Translationes
More information Quippiam exspectantem decipere ...
| Quippiam exspectantem decipere | dilatare ▼ |
Close
More information Quippiam exspectantem decipere ...
| Quippiam exspectantem decipere | collabi ▲ |
Close
- Anglice: deceive (en)
- Germanice: täuschen (de), hintergehen (de)
|
More information Consilia cuiusdam annihilare ...
| Consilia cuiusdam annihilare | dilatare ▼ |
Close
More information Consilia cuiusdam annihilare ...
| Consilia cuiusdam annihilare | collabi ▲ |
Close