From Wikipedia, the free encyclopedia
Šajā lapā ir apkopoti 2021. gada laikapstākļi Latvijā. Lai gan 2021. gads nesekoja 2019. un 2020. gada pēdās un nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu (1991. – 2020. gads). Līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. Lielākajā daļā novērojumu staciju 2021. gads bija 0,1 °C siltāks par normu, piekrastes rajonos pat 0,4 līdz 0,5 °C siltāks par normu. Savukārt Alūksnē un Bauskā gada vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu.
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
2021. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +7,0 °C | +8,1 °C |
Minimālā | –31,0 °C | –17,8 °C |
Maksimālā | +33,7 °C | +32,3 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Latvija: 676,3 mm Rīga: 582,3 mm | |
Mēnesī | Rīga: 90,6 mm (maijs) | |
Dekādē | Rīga: 42,2 mm (maijs) | |
Diennaktī | Rīga: 28,2 mm (26. maijs) | |
Sniega sega | Latvija: 52 cm (Lielpēči, 31. janvāris) | |
Vējš | ||
Vēja brāzmas | Ventspils: 28 m/s (21. oktobris) | |
Citi gada notikumi |
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gadā bija 676,3 mm, kas ir 1% zem gada normas (685,6 mm). Līdz ar to 2021. gads bija jau 4. gads pēc kārtas, kura nokrišņu daudzums bija mazāks nekā ierasti. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā – 1062,7 mm, kas ir lielākais gada kopējais nokrišņu daudzums, kas novērots šajā novērojumu stacijā, bet vismazākais nokrišņu daudzums bija Dobelē – 470,8 mm.
Gaisa temperatūras amplitūda 2021. gadā bija 64,7 °C, no −31,0 °C 17. janvārī Jelgavā līdz +33,7 °C 21. jūnijā Daugavgrīvā un Pāvilostā, 13. jūlijā Liepājā un 16. jūlijā Daugavpilī. Gada laikā bija gan ievērojami aukstuma periodi, kuru ietekmē bija stiprākais sals pēdējos gados, gan arī gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kamdēļ vasara bija karstākā novērojumu vēsturē. Kopumā 2021. gadā tika pārspēti 199 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 18 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Lielākā daļa no maksimālās gaisa temperatūras rekordiem (137) tika pārspēti vasarā un starp šiem rekordiem bija arī 4 nacionālie diennakts rekordi (20., 21., 22. un 23. jūnijam), 8 novērojumu staciju mēnešu un 19 novērojumu staciju dekāžu rekordi. Lielākajā daļā Latvijas 2021. gadā Saules spīdēšanas ilgums bija virs 1983.-2020. gadu vidējās vērtības. Vissaulainākais gads bija valsts dienvidrietumos, kur atsevišķās vietās 2021. gadā Saule spīdēja līdz 160 stundām vairāk nekā ierasts. Savukārt valsts galējie ziemeļaustrumi bija vienīgā vieta valstī, kur pērn Saule spīdēja mazāk nekā parasti – līdz 80 stundām mazāk nekā vidēji 1983.-2020. gadu periodā.
2020./2021. gada ziema, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −2,8 °C, kas ir 0,4 °C zem gadalaika normas (1991. – 2020. gads). Līdz ar to šī ziema bija aukstākā un pirmā, kas vēsāka par normu, kopš 2012./2013. gada ziemas. Ziemas pirmais mēnesis bija silts, vien pirmajām kalendārās ziemas dienām esot vēsākām par normu. Siltums turpinājās līdz janvāra vidum, kad novērots stiprākais sals šajā ziemā, 17. janvārī novērojumu stacijā Jelgavā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz −31,0 °C, kas ir zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2017. gada janvāra. Janvāra beigās Latvijā bija atkusnis, bet, neskatoties uz to, janvāris bija pirmais mēnesis kopš 2019. gada janvāra, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par 0 °C. Un 23 secīgi mēneši ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C ir ilgākais šāds periods novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ir divreiz ilgāk nekā līdzšinējais rekords 11 mēneši (novērots 9 reizes). Sals atgriezās februāra sākumā un ilga līdz februāra pēdējai nedēļai, kad Latvijā pirmo reizi šogad gaisa temperatūra sasniedza +10 °C. Ziemas maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C reģistrēta Kolkā 25. februārī, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas 25. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā 2020./2021. gada ziemā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem ir 2 novērojumu staciju februāra rekordi, un 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020./2021. gada ziemā bija 88,7 mm, kas ir 38% zem gadalaika normas — 142,8 mm (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu šoziem (137,5 mm) bija Kalnciemā. Līča efekta nokrišņu dēļ Kalnciems bija vienīgā novērojumu stacija, kurā ziemas nokrišņu daudzums pārsniedza normu. Savukārt vismazākais ziemas nokrišņu daudzums bija Zīlānos — 53,3 mm. Visi ziemas mēneši Latvijā bija sausāki par normu, vissausākajam esot februārim, kas ar vidējo nokrišņu daudzumu 11,2 mm (70% zem normas 36,8 mm) bija 5. sausākais novērojumu vēsturē. Pirmā sniega sega Latvijā izveidojās 17. novembrī Alūksnē, Dagdā un Piedrujā. Bet noturīga sniega sega lielākajā daļā no valsts bija no janvāra sākuma līdz februāra beigām, visilgāk noturīga sniega sega tika novērota Alūksnē, kur 23. decembrī uzsnigusī vienlaidu sniega sega nokusa 2. martā. Ziemas visbiezākā sniega sega (52 cm) tika novērota 31. janvārī Lielpečos, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē tika reģistrēta 70 cm bieza sniega sega. Bet vairākās novērojumu stacijās šogad sniega sega bija biezākā pēdējos 10 gados. Latvijā 2020./2021. gada ziemā vidējais vēja ātrums bija 3,6 m/s, kas ir 0,1 m/s zem normas (1981.-2010. gads). No mēnešiem vienīgi decembris bija vējaināks par normu, kamēr janvāris un februāris bija rāmāki par normu. Ziemā kopumā 4 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 3 dienas bija decembrī un 1 diena janvārī. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Kolkā — 2 diennaktis, un vienā no tām, 7. decembrī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šoziem Latvijā — 21, 2 m/s. Meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās nedēļu pēc kalendārās ziemas sākuma un beidzās nedēļu pirms — vidēji Latvijā tai ilgstot no 7. decembra līdz 20. februārim. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iesākās Dagdā — 28. novembrī, bet visvēlāk Liepājā — 13. janvārī. Savukārt ziemas beigas lielākajā daļā novērojumu staciju bija 20. februārī, vien dažās Austrumlatvijas novērojumu stacijās meteoroloģiskajai ziemai ilgstot līdz 23. februārim. Meteoroloģiskās ziemas ilgums Latvijā bija 76 dienas. Visīsākā meteoroloģiskā ziema (39 dienas) bija Liepājā, bet visilgākā Dagdā — 83 dienas.[1]
2021. gada pavasaris, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C zem sezonas normas (1991. – 2020. gads). Līdz ar to pirmo reizi kopš 2013. gada divi secīgi gadalaiki bija vēsāki par normu. Lielā daļā valsts pavasara vidējā gaisa temperatūra bija ļoti tuva normai. Lielākas atšķirības no normas bija Baltijas jūras piekrastē – Kurzemes piekrastē gaisa temperatūra bija aptuveni 0,5 °C virs normas, savukārt Rīgā temperatūra bija 0,6 °C zem normas. Pavasara pirmais mēnesis lielākoties bija siltāks par normu, it īpaši paša mēneša sākums un beigas, kad tika reģistrēti kopumā 20 maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdz ar to marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,3 °C bija 1,5 °C siltāks par normu. Aprīļa sākums bija nedaudz vēsāks par normu, bet mēneša vidū bija neliels siltuma periods, kad gaiss pirmo reizi šogad iesila līdz +20 °C. Aprīļa beigās un maija sākumā bija šī pavasara lielākais aukstuma periods, kad tika pārspēti vairāki minimalās gaisa temperatūras rekordi un vidējā gaisa temperatūra bija dažus grādus zem normas. Vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C bija 0,3 °C vēsāks par normu. Pēc aukstuma maija vidū bija pirmās dienas ar vasarīgu siltumu, tomēr pēc šīm vasarīgi siltajām dienām, atlikušais mēnesis bija nedaudz vēsāks par normu un maijs, līdzīgi kā aprīlis, vēsāka mēneša sākuma un beigu dēļ, bija vēsāks par normu - ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C, kas ir 0,8 °C zem normas. Pavasara minimālā gaisa temperatūra (-21,8 °C) tika novērota 9. martā Zosēnos, savukārt maksimālā gaisa temperatūra: +28,1 °C – 12. maijā Ainažos. Kopumā pavasarī tika pārspēti 28 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gada pavasarī bija 152,7 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas – 122,7 mm (1981.-2010. gads). Gan marts, gan aprīlis pavasarī bija sausāki par normu, bet, pateicoties šī gada maijam, kad nokrišņu daudzums bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas, 2021. gada pavasaris ir 13. mitrākais pavasaris novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un 3. mitrākais pavasaris līdz šim šajā gadsimtā. Maijā bija vērojama aktīva ciklonu darbība un bieži nokrišņi, kuru daudzums (88,3 mm) bija 4. lielākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un lielākais maija nokrišņu daudzums līdz šim šajā gadsimtā. Mitrāki maiji par šī gada maiju bija tikai 1928. (117 mm), 1926. (100 mm) un 1944. gadā (95,2 mm). Visvairāk nokrišņu šopavasar bija Zosēnos (262,1 mm), savukārt vismazākais nokrišņu daudzums bija Mērsragā – 38,4 mm. Latvijā 2021. gada pavasarī vidējais vēja ātrums bija 3,7 m/s, kas ir 0,5 m/s virs sezonas normas (1981.-2010. gads). Vēja ātrums lielāks par normu bija gandrīz visā valstī, izņemot Daugavpili un Zīlānus. Pavasarī kopumā 6 diennaktīs kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (>20 m/s), no kurām 1 diennakts bija martā, 4 diennaktis bija aprīlī un viena diennakts bija maijā. Visvairāk diennaktis ar vētras spēka brāzmām bija Ventspilī – 4 diennaktis, un vienā no tām, 9. aprīlī, tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šopavasar Latvijā – 25,0 m/s.[2]
2021. gada vasara bija siltākā novērojumu vēsturē, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,8 °C, kas ir 0,4 °C augstāk par līdzšinējo rekordu – 2010. gada vasaru, un 2,1 °C augstāk par gadalaika normu (1991. – 2020. gads). Jūnijā un jūlijā kopumā tikai 2 dienas vidējā gaisa temperatūra Latvijā nebija augstāka par normu, turklāt no jūnija vidus līdz jūlija vidum bija gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kura laikā tika pārspēti vairāk nekā 100 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, sasniegti jauni tropisko nakšu rekordi, kā arī novērots lielākais dienu skaits vēsturē, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija virs 90. procentiles. Ilgstošā karstuma ietekmē jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C kļuva par siltāko novērojumu vēsturē, par 0,3 °C pārspējot 2019. gada jūnija rekordu, bet jūlijs ar +21,5 °C atkārtoja 2010. gada jūlija rekordu. Vien augustā ilgstošāk gaisa temperatūra pazeminājās zem normas, tam ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C esot 0,5 °C vēsākam par normu. Vasaras minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā, 13. jūlijā Liepājā un 16. jūlijā Daugavpilī. Pāvilostā tas ir jauns jūnija mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords, Liepājā jūlija 2. dekādes rekords, bet Daugavpilī 16. jūlija diennakts rekords. Kopumā šovasar tika pārspēti 137 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 4 nacionālie diennakts rekordi, 8 novērojumu staciju mēneša un 19 dekādes rekordi. Tika pārspēts arī 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords, bet atkārtots tika 1 mēneša, 7 dekādes un 4 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Šovasar vasaras dienu un tropisko nakšu bija vairāk nekā ierasts, kā arī uzstādīti jauni tropisko nakšu rekordi – Jelgavā (3 tropiskās naktis), Mērsragā (7), Rīgā (19), Skultē (8) un Stendē (3). Rīgā novērotās 19 tropiskās naktis ir arī jauns Latvijas rekords, par 5 tropiskajām naktīm pārspējot 2010. un 2018. gada rekordu. Vēl 6 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords. Tomēr bija arī 5 novērojumu stacijas, kurās šogad tropiskās naktis netika reģistrētas – Dagda, Daugavpils, Gulbene, Madona un Zosēni. Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 232,8 mm, kas ir 3% virs gadalaika normas (225,7 mm). Vasaras sezonā nokrišņus lielākoties nesa konvektīvie procesi, kuru ietekmē bieži tika novērotas ekstremālas lietusgāzes, piemēram, Rucavā 5. jūlijā kopumā nolija 83,2 mm, kas ir 3. lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds reģistrēts šajā novērojumu stacijā. Bet šovasar bija arī vairākas dekādes, kad daudzviet nokrišņu nebija, vai arī to daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vislielākais nokrišņu daudzums šovasar bija Rucavā, kur 3 vasaras mēnešos kopumā nolija 355,8 mm (55% virs vasaras normas). Vismazākais nokrišņu daudzums šovasar novērots Rūjienā, kur nolija vien 148,7 mm (38% zem normas). Jūnijs un jūlijs vidēji Latvijā bija sausāki par normu – jūnija kopējais nokrišņu daudzums 41 mm bija 44% mazāks par normu, bet jūlijā kopumā nolija 57,2 mm (24% zem normas). Augusts bija pirmais mēnesis kopš 2017. gada septembra, kad visās novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums pārsniedza normu, un ar kopējo nokrišņu daudzumu 134,6 mm (75% virs normas) tas kļuva par 6. mitrāko augustu novērojumu vēsturē. Šovasar kopumā 12 diennaktīs maksimālo vēja brāzmu ātrums kādā no novērojumu stacijām bija vismaz 20 m/s, no kurām 4 dienās brāzmas sasniedza pat 25 m/s. Visvairāk šādu dienu bija Liepājā, piekrastes novērojumu stacijā, kur 30. jūlijā tika reģistrētas arī stiprākās vēja brāzmas šovasar – 26,9 m/s. Stipras vētras spēka brāzmas tika reģistrētas ne vien piekrastē, bet arī iekšzemē, kur pērkona negaisa laikā vēja brāzmas 25 m/s sasniedza Dagdā un Gulbenē. Meteoroloģiskā vasara (laika posms, kad vidējā gaisa temperatūra ir stabili virs +15 °C) šogad Latvijā iestājās 2. jūnijā. Atsevišķās novērojumu stacijās piekrastes reģionos un valsts austrumos tā iestājās 3. un 4. jūnijā. Vidēji Latvijā tā ilga 81 dienu un noslēdzās 21. augustā. Visagrāk meteoroloģiskā vasara noslēdzās Alūksnes un Vidzemes augstienēs, kur pēdējā vasaras diena bija 17. augustā.
2021. gada rudens, vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 °C, kas ir 0,5 °C virs gadalaika normas (1991. – 2020. gads). Valsts rietumu un centrālajos rajonos rudens bija 0,4-0,7 °C siltāks par normu, bet valsts austrumos rudens mēneši kopumā bija 0,2-0,4 °C siltāki par normu. Rudens pirmā puse lielākoties bija vēsāka par normu, tamdēļ septembris ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 °C bija 1,2 °C vēsāks par normu (1991.-2020. gads) un bija vēsākais septembris kopš 2008. gada. No oktobra vidus līdz rudens beigām gaisa temperatūra galvenokārt bija virs normas, līdz ar to gan oktobris, gan novembris bija siltāki par normu. Oktobra vidējā gaisa temperatūra bija +8,1 °C (1,3 °C virs normas), bet novembra: +3,6 °C (1,4 °C virs normas). Rudens maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota Jelgavā 10. septembrī, bet minimālā gaisa temperatūra -7,7 °C 22. novembrī Daugavpilī. Kopumā rudens sezonā tika reģistrēti 22 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 7 diennakts maksimālās un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā 2021. gada rudenī bija 181,2 mm, kas ir 7% zem gadalaika normas (195,3 mm, 1991-2020. gads) un 10% zem 1981.-2010. gadu perioda normas (201 mm). Visvairāk nokrišņu rudenī bija Rucavā – 338,9 mm, bet vismazāk Daugavpilī – 111,3 mm. Rudenī kopumā bija deviņas dienas, kurās kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vismaz vētras spēku (20 m/s). Visstiprākās brāzmas tika reģistrētas 21. oktobrī Ventspilī – 28,4 m/s. Meteoroloģiskais rudens Latvijā iestājās 22. augustā, visagrāk tas iestājās Alūksnē, Gulbenē un Zosēnos 18. augustā, bet visvēlāk Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī - 2. septembrī. Meteoroloģiskais rudens Latvijā ilga līdz 27. novembrim, vietām noslēdzoties dienu iepriekš, bet visvēlāk tas beidzās Liepājā – 2. decembrī. Kalendārā rudens pēdējās dienās Latvijā parādījās pirmā sniega sega, 30. novembrī Sīļos tai sasniedzot 28 cm biezumu.
Mēneša vidējie rādītāji Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra un nokrišņi [P 1] | ||
Janvāris | −3,2 °C | 46,5 mm |
Februāris | −5,2 °C | 11,2 mm |
Marts | +1,3 °C | 33,8 mm |
Aprīlis | +5,4 °C | 30,6 mm |
Maijs | +10,6 °C | 88,3 mm |
Jūnijs | +18,9 °C | 41,0 mm |
Jūlijs | +21,5 °C | 57,2 mm |
Augusts | +16,0 °C | 134,6 mm |
Septembris | +11,1 °C | 45,1 mm |
Oktobris | +8,1 °C | 57,1 mm |
Novembris | +3,6 °C | 79,0 mm |
Decembris | −4,1 °C | 56,3 mm |
Ar vidējo gaisa temperatūru −3,2 °C 2021. gada janvāris bija vienāds ar mēneša normu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −31,0 °C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvārī tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī atkārtots viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu (77,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Rūjienā — 22,4 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 11,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā — 18 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā — 7 diennaktis. Janvāra vidū un beigās daudzviet Latvijā tika novērota stipra snigšana un putenis. Ventspilī 18. janvāra rītā sniega segas biezums bija 29 cm, kas ir biezākā sniega sega Ventspilī kopš 2011. gada. Savukārt mēneša pēdējā dienā Lielpečos sniega sega bija pat 52 cm bieza, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada, kad aprīļa sākumā Alūksnē sniega sega bija 70 cm bieza. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% — no 86% Rīgā līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,7 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,0 °C tika novērota 10. janvārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 10. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,8 mm, kas ir 47% zem dekādes normas (16,7 mm). Visvairāk nokrišņu (31,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Siguldā — 0,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā — 6 diennaktis, bet Ainažos un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 92% — no 86% Ainažos līdz 96% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 10. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −7,9 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 11. janvārī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra −31,0 °C tika novērota 17. janvārī Jelgavā, kas ir atkārtots Jelgavas 17. janvāra minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 12,5 mm, kas ir 11% zem dekādes normas (14,1 mm). Visvairāk nokrišņu (38,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē — 1,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Pāvilostā, Ventspilī — 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 86% — no 83% Rīgā līdz 90% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,8 m/s) tika novērotas 12. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −0,1 °C, kas ir 3,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −10,9 °C tika novērota 21. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,8 °C tika novērota 22. janvārī Liepājā. Janvāra 3. dekādē tika pārspēts viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 26,6 mm, kas ir 34% virs dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (54,8 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Dobelē — 13,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Zosēnos — 9 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Madonā un Zīlānos — 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% — no 85% Liepājā, Pāvilostā, Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,3 m/s) tika novērotas 27. janvārī Liepājā.[3]
Ar vidējo gaisa temperatūru −5,2 °C 2021. gada februāris bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −28,5 °C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februārī tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī pārspēti tika 2 novērojumu staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 11,2 mm, kas ir 70% zem mēneša normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē — 2,8 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Zosēnos — 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kuldīgā — 1 diennakts. Februāra vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 29 cm Alūksnē. Mēneša biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 84% — no 79% Mērsragā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,8 °C, kas ir 5,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −28,5 °C tika novērota 6. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 3. februārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 62% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (15,4 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Dagdā, Dobelē, Saldū — 1,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 5 diennaktis, bet Dagdā, Jelgavā, Kuldīgā, Saldū šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 5 cm Ventspilī līdz 33 cm Lielpečos un Siguldā. Dekādes biezākā sniega sega 45 cm novērota Lielpečos 1. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84% — no 77% Kolkā līdz 87% Alūksnē, Priekuļos, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,5 m/s) tika novērotas 5. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,4 °C, kas ir 4,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −27,4 °C tika novērota 18. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,8 °C tika novērota 20. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē tika uzstādīti divi jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi — 18. februārī Bauskā minimālā gaisa temperatūra bija −21,6 °C, savukārt 19. februārī Madonā gaiss atdzisa līdz −23,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 2,8 mm, kas ir 79% zem dekādes normas (13,2 mm). Visvairāk nokrišņu (12,1 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Mērsragā — 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Saldū, Ventspilī, Zosēnos — 2 diennaktis, bet Ainažos, Dagdā, Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 8 cm Ventspilī līdz 34 cm Alūksnē un Dagdā. Dekādes biezākā sniega sega 40 cm novērota Alūksnē 16. un 17. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 80% — no 76% Mērsragā, Rīgā līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 14. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,0 °C, kas ir 6,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,5 °C tika novērota 22. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 25. februārī Kolkā, kas arī ir jauns Kolkas februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā februāra 3. dekādē tika pārspēti 11 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 novērojumu staciju mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,2 mm) bija Alūksnē, Zosēnos, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos — 5 diennaktis, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos šādu diennakšu nebija. Februāra 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm Ventspilī līdz 17 cm Dagdā un Alūksnē. Dekādes biezākā sniega sega 34 cm novērota Alūksnē 21. februārī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 89% — no 83% Mērsragā līdz 94% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 26. februārī Alūksnē.[4]
Ar vidējo gaisa temperatūru +1,3 °C 2021. gada marts bija par 1,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −21,8 °C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā martā tika pārspēti 20 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 33,8 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (39,9 mm). Visvairāk nokrišņu (70,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī — 14,7 mm. Vidēji Latvijā martā bija 8,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos — 15 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī — 4 diennaktis. Martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 18 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 8 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 81% — no 74% Daugavpilī līdz 86% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,1 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −21,8 °C tika novērota 9. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,0 °C tika novērota 1. martā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 1. dekādē tika pārspēti 15 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 9,2 mm, kas ir 33% zem dekādes normas (13,8 mm) (1981.-2010. gads). Visvairāk nokrišņu (21,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Dobelē — 2,9 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē — 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē, Piedrujā, Saldū, Stendē — 1 diennakts. Marta 1. dekādē sniega sega Latvijā tika novērota dekādes otrajā pusē un daudzviet tā bija vien pāris centimetri, tādēļ lielā daļā no novērojumu staciju dekādes vidējais sniega segas biezums bija mazāks nekā 1 cm, bet vidēji visbiezākā sniega sega bija Alūksnē — 7 cm. Dekādes biezākā sniega sega (23 cm) novērota Alūksnē un Priekuļos 10. martā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% — no 72% Daugavpilī līdz 84% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 7. martā Dagdā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,1 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −13,2 °C tika novērota 20. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,6 °C tika novērota 14. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 46% virs dekādes normas (11,9 mm). Visvairāk nokrišņu (36,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī — 7,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā — 6 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Gulbenē, Kolkā, Mērsragā, Rēzeknē, Rūjienā — 2 diennaktis. Marta 2. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 17 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 13 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (25 cm) 12. martā tika novērota Alūksnē, Priekuļos un Siguldā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 83% — no 79% Daugavpilī līdz 88% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 11. martā Kolkā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,5 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −12,2 °C tika novērota 23. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 27. martā Liepājas ostā, kas arī ir jauns Liepājas 27. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 3. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 7,2 mm, kas ir 50% zem dekādes normas (14,3 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā — 1,8 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos — 5 diennaktis, bet Jelgavā un Rūjienā šādu diennakšu nebija. Marta 3. dekādes vidējais sniega segas biezums Latvijā bija no 0 cm 29 meteoroloģisko novērojumu stacijās līdz 4 cm Alūksnē. Visbiezākā sniega sega (13 cm) 21. martā tika novērota Alūksnē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80% — no 73% Daugavpilī, Gulbenē, Rēzeknē līdz 88% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 28. martā Ventspilī.[5]
Ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C 2021. gada aprīlis bija par 0,3 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,8 °C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords -4,7 °C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7 °C. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 30,6 mm, kas ir 10% zem mēneša normas (34,0 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 14,4 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 12 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Sīļos - 4 diennaktis. Aprīlī saules spīdēšanas ilgums Kurzemē, Zemgalē un lielākajā daļā Vidzemes bija par bija par 0 līdz 40 stundām augstāks kā ierasti (salīdzinājumā ar 1983. – 2020. gadu), savukārt Latgalē tas vietām bija pat par 40-60 stundām zemāks nekā ierasti. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 71% - no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,7 °C tika novērota 8. aprīlī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 11,6 mm, kas ir 9% zem dekādes normas (12,7 mm). Visvairāk nokrišņu (21,6 mm) bija Kuldīgā un Rucavā, bet vismazāk Skultē — 3,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rucavā, Rūjienā, Siguldā — 5 diennaktis, bet vismazāk Rīgā, Skultē — 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 78% — no 72% Rīgā līdz 83% Ainažos, Liepājā, Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,0 m/s) tika novērotas 9. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,4 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,8 °C tika novērota 11. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 18. aprīlī Liepājā. 11. aprīlī Dobelē tika uzstādīts diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords −4,7 °C. Savukārt 18. aprīlī Ainažos tika uzstādīts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +18,7 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,0 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (11,7 mm). Visvairāk nokrišņu (5,1 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Madonā, Sīļos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Daugavpilī — 2 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 58% — no 51% Rīgā līdz 72% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 12. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,6 °C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,7 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,9 °C tika novērota 21. aprīlī Madonā. 28. aprīlī tika atkārtots Liepājas minimālās gaisa temperatūras rekords -2,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 86% virs dekādes normas (9,6 mm). Visvairāk nokrišņu (34,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Sīļos - 7,6 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Gulbenē, Liepājā, Mērsragā, Rucavā, Saldū, Siguldā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Sīļos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% - no 72% Daugavpilī, Dobelē, Rīgā līdz 81% Alūksnē, Mērsragā, Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,3 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Dobelē.[6]
Ar vidējo gaisa temperatūru +10,6 °C 2021. gada maijs bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maijā tika pārspēti septiņi maksimālās gaisa temperatūras rekordi un trīs minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 88,3 mm, kas ir 81% virs mēneša normas (48,8 mm). Visvairāk nokrišņu (166,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 34,1 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 11,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Siguldā, Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 75% - no 70% Rīgā līdz 81% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 2,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 10. maijā Pāvilostā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,5 °C tika novērota 2. maijā Mērsragā, kas arī ir jauns Mērsraga 2. maija rekords. Maija 1. dekādē kopā tika pārspēti divi minimālās gaisa temperatūras rekordi un viens maksimālās gaisa temperatūras rekords, savukārt atkārtots tika viens minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 29,7 mm, kas ir 120% virs dekādes normas (13,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,1 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Kuldīgā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Piedrujā, Rucavā, Zosēnos - 5 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 71% - no 66% Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,7 m/s) tika novērotas 3. maijā Daugavgrīvā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,5 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 16. maijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,1 °C tika novērota 12. maijā Ainažos. Maija 2. dekādē tika pārspēti seši maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 42% virs dekādes normas (16,1 mm). Visvairāk nokrišņu (45,6 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Vičakos - 6,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Piedrujā - 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Stendē, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 75% - no 70% Rīgā un Saldū līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,8 m/s) tika novērotas 13. maijā Rēzeknē. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,1 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,1 °C tika novērota 31. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,1 °C tika novērota 31. maijā Stendē. Maija 3. dekādē kopā tika pārspēti viens minimālās diennakts gaisa temperatūras rekords - 31. maijā Madonā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +1,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 35,5 mm, kas ir 85% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (69,2 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 13,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 4,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā - 7 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū, Ventspilī, Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 78% - no 73% Daugavpilī un Rīgā līdz 82% Ainažos un Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 26. maijā Ventspilī.[7]
Ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C 2021. gada jūnijs bija par 4,1 °C virs mēneša normas. Līdz ar to aizvadītais jūnijs Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), tas bija 0,3 °C siltāks par līdzšinējo rekordu - 2019. gada jūniju, un 0,8 °C siltāks par 2020. gada jūniju, kas kopā ar 1999. gada jūniju tagad ir trešais siltākais jūnijs novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīvā un Pāvilostā. Jūnijā tika pārspēti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 14 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 5 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 4 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 41,0 mm, kas ir 44% zem mēneša normas (73,3 mm). Visvairāk nokrišņu (93,3 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā - 14,4 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Sīļos - 8 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Stendē - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 72% - no 65% Rīgā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,7 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,7 °C tika novērota 2. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 7. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 4,4 mm, kas ir 77% zem dekādes normas (18,8 mm). Visvairāk nokrišņu (28,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Ainažos, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Ventspilī, Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 4 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Saldū, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 69% - no 62% Saldū līdz 77% Pāvilostā un Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 8. jūnijā Zosēnos. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 14. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,0 °C tika novērota 20. jūnijā Mērsragā, kas vienlaikus bija arī Latvijas 20. jūnija gaisa temperatūras rekords. Jūnija 2. dekādē tika pārspēti 24 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 5 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 3 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, bet viens - Latvijas maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 10,2 mm, kas ir 64% zem dekādes normas (28,2 mm). Visvairāk nokrišņu (26,2 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Gulbenē - 1,0 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Rīgā - 3 diennaktis, bet Gulbenē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 69% - no 62% Priekuļos līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,1 m/s) tika novērotas 13. jūnijā Daugavgrīvā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +21,7 °C, kas ir 6,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,5 °C tika novērota 30. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 21. jūnijā Daugavgrīva un Pāvilostā. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 58 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 9 bija dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 2 atkārtoti dekādes maksimālās temperatūras rekordi, 8 mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 27,1 mm, kas ir 3% virs dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (82,6 mm) bija Lielpečos, bet vismazāk Pāvilostā - 3,3 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Dobelē, Sīļos, Zīlānos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Siguldā, Skultē, Stendē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 77% - no 70% Rīgā līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 24. jūnijā Gulbenē.[8]
Ar vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C 2021. gada jūlijs bija par 4,1 °C virs mēneša normas. Līdz ar to šī gada jūlijs, kopā ar 2010. gada jūliju, ir dalīti vissiltākie novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), abiem esot par 1,6 °C siltākiem par 2001. gada jūliju. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 25. jūlijā Jelgavā un 24. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 16. jūlijā Daugavpilī un 13. jūlijā Liepājā. Jūlijā tika pārspēti 55 maksimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem 5 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Pārspēts tika viens mimimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika 4 diennakts, 2 dekādes un viens mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 57,2 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (126,4 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū - 9 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē un Rūjienā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 71% - no 64% Rīgā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,6 °C, kas ir 5,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +11,6 °C tika novērota 4. jūlijā Rūjienā un 1. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 9. jūlijā Daugavgrīvā un 10. jūlijā Dobelē. Jūlija 1. dekādē tika pārspēti 15 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 1 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtots tika viens maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 13,5 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu (89,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē un Rīgā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm . Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Saldū - 4 diennaktis, bet Daugavpilī, Dobelē, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 71% - no 60% Rīgā līdz 80% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,0 m/s) tika novērotas 10. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +22,5 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,4 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,7 °C tika novērota 16. jūlijā Daugavpilī un 13. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē tika pārspēti 32 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 4 bija dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtoti tika 2 diennakts, 2 dekādes un viens mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 17,0 mm, kas ir 38% zem dekādes normas (27,5 mm). Visvairāk nokrišņu (67,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā un Siguldā, kur nokrišņu nebija, vai to bija mazāk par 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā - 5 diennaktis, bet Bauskā, Jelgavā, Rūjien un, Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 73% - no 65% Rīgā līdz 77% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 16. jūlijā Skrīveros. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,6 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 25. jūlijā Jelgavā un 24. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,4 °C tika novērota 26. jūlijā Dobelē un Liepājā. Jūlija 3. dekādē tika pārspēti 8 maksimālās gaisa temperatūras rekordi un viens mimimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 27,1 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (28,3 mm). Visvairāk nokrišņu (66,0 mm) bija Skultē, bet vismazāk Rēzeknē - 1,2 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā, Skultē - 6 diennaktis, bet Rēzeknē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 70% - no 66% Bauskā, Dobelē, Rīgā līdz 77% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (26,9 m/s) tika novērotas 30. jūlijā Liepājā.[9]
Ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C 2021. gada augusts bija par 0,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +26,8 °C tika novērota 1. augustā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 25. augustā Madonā, kas ir atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 134,6 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (76,7 mm). Visvairāk nokrišņu (222,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē - 82,9 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 16,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros un Vičakos - 20 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Sīļos un Skultē - 13 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 83% - no 79% Rīgā un Ventspilī līdz 87% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,3 m/s) tika novērotas 18. augustā Liepājā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,0 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 6. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,8 °C tika novērota 1. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 38,1 mm, kas ir 81% virs dekādes normas (21,0 mm). Visvairāk nokrišņu (67,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Skultē - 13,5 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 5,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Saldū, Sīļos, Skultē - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā, Ventspilī līdz 84% Rēzeknē, Skrīveros, Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 9. augustā Saldū.[10] Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,8 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 16. augustā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 16. augustā Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 52,1 mm, kas ir 116% virs dekādes normas (24,1 mm). Visvairāk nokrišņu (87,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dagdā - 10,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā, Mērsragā, Rīgā, Skrīveros un Vičakos - 8 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Rēzeknē, Rūjienā un Zīlānos - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 83% - no 79% Rīgā līdz 87% Kolkā un Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (26,3 m/s) tika novērotas 18. augustā Liepājā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,4 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,9 °C tika novērota 28. augustā Rūjienā, bet minimālā gaisa temperatūra +3,7 °C tika novērota 25. augustā Madonā, kas ir atkārts diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 43,7 mm, kas ir 38% virs dekādes normas (31,6 mm). Visvairāk nokrišņu (85,7 mm) bija Mērsragā, bet vismazāk Kuldīgā - 18,2 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā - 8 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 86% - no 81% Ventspilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 25. augustā Liepājā.
Ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 °C 2021. gada septembris bija par 0,6 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,0 °C tika novērota 23. septembrī Ainažos un Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 10. septembrī Jelgavā. Septembrī tika reģistrēti divi diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi - Stendē 4. septembra rītā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +1,5 °C, Liepājā 23. septembrī minimālā gaisa temperatūra bija +1,9 °C. 6. septembrī Kolkā tika atkārtots diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - +4,8 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 45,1 mm, kas ir 32% zem mēneša normas (66,1 mm). Visvairāk nokrišņu (78,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā - 25,3 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Kuldīgā un Liepājā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 81% - no 77% Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 24. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,1 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,8 °C tika novērota 5. septembrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,3 °C tika novērota 10. septembrī Jelgavā. Septembra 1. dekādē tika reģistrēts viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - Stendē 4. Septembra rītā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz +1,5 °C. Savukārt 6. septembrī Kolkā diennakts minimālā gaisa temperatūra bija +4,8 °C, kas ir atkārtots šīs dienas minimālās gaisa temperatūras rekords šajā novērojumu stacijā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 8,1 mm, kas ir 67% zem dekādes normas (24,4 mm). Visvairāk nokrišņu (22,7 mm) bija Skultē, bet vismazāk Kuldīgā - 2,1 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā - 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Kuldīgā, Mērsragā, Rucavā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Zīlānos - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 78% - no 75% Dobelē, Kolkā, Mērsragā, Rīgā līdz 83% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 2. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,0 °C, kas ir 0,7 °C zem dekādes normas (1981.-2010. gads). Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,9 °C tika novērota 16. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,2 °C tika novērota 11. septembrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 12,2 mm, kas ir 39% zem dekādes normas (19,9 mm). Visvairāk nokrišņu (31,2 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 2,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Sīļos - 5 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Ventspilī un Vičakos - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 81% - no 76% Rīgā līdz 84% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,3 m/s) tika novērotas 13. septembrī Rēzeknē. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,2 °C, kas ir 1,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,0 °C tika novērota 23. septembrī Ainažos un Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,2 °C tika novērota 26. septembrī Rucavā. 21. septembrī Liepājā tika reģistrēts jauns diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords - +1,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 24,8 mm, kas ir 13% virs dekādes normas (21,9 mm). Visvairāk nokrišņu (50,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 14,3 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē - 5 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Kolkā un Liepājā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 85% - no 81% Rīgā un Ventspilī līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 24. septembrī Liepājā.
Ar vidējo gaisa temperatūru +8,1 °C 2021. gada oktobris bija par 1,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 9. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,3 °C tika novērota 3. oktobrī Liepājā un Pāvilostā. Kopumā oktobrī tika pārspēti 16 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti pieci diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 57,1 mm, kas ir 24% zem 1991.-2020. gada mēneša normas (74,8 mm) un 22% zem 1981.-2010. gada mēneša normas (73 mm). Visvairāk nokrišņu (105,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī - 20,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 9,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 13 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā un Rīgā - 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 81% - no 76% Rīgā līdz 84% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,4 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,6 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas (1991. – 2020. gads) un 0,9 °C virs 1981. - 2010. gada normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 9. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +18,3 °C tika novērota 3. oktobrī Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 0,4 mm, kas ir 98% zem dekādes normas (24,6 mm, 1991. – 2020. gads) un 98% zem 1981. - 2010. gada dekādes normas (24 mm). Visvairāk nokrišņu (1,7 mm) bija Jelgavā, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Priekuļos, Rūjienā, Saldū, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Vičakos un Zosēnos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 0,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā un Jelgavā - 1 diennakts, bet citās novērojumu stacijās šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 74% - no 67% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 6. oktobrī Dobelē. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas (1991. – 2020. gads) un vienāda ar 1981. - 2010. gada normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -3,6 °C tika novērota 11. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,0 °C tika novērota 20. oktobrī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 30,5 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (23,9 mm, 1991. – 2020. gads) un 34% virs 1981. - 2010. gada dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (80,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Daugavpilī - 10,9 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Jelgavā un Rīgā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 84% - no 79% Ainažos un Ventspilī līdz 88% Madonā, Rucavā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 20. oktobrī Ventspilī. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,9 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,9 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 25. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,1 °C tika novērota 29. oktobrī Kolkā. Kopumā oktobrī 3. dekādē tika pārspēti 16 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti pieci diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 26,8 mm, kas ir 2% virs dekādes 1991.-2020. gada dekādes normas (26,3 mm) un 2% virs 1981.-2010 gada dekādes normas (26,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Daugavpilī - 9,1 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā, Priekuļos un Saldū - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Piedrujā un Skultē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 84% - no 79% Ventspilī līdz 87% Alūksnē, Jelgavā, Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (28,4 m/s) tika novērotas 21. oktobrī Ventspilī.
Ar vidējo gaisa temperatūru +3,6 °C 2021. gada novembris bija par 1,4 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –7,7 °C tika novērota 22. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,9 °C tika novērota 1. novembrī Liepājā un Ventspilī. Kopumā novembrī tika pārpēti 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 79,0 mm, kas ir 33% virs 1991.-2020. gada mēneša normas (59,6 mm) un 28% virs 1981.-2010. gada mēneša normas (61,9). Visvairāk nokrišņu (173,2 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 43,8 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 16 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Piedrujā - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 90% - no 85% Ventspilī līdz 93% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē Latvijā parādījās pirmā sniega sega, bet biezākā sniega sega tika reģistrēta 30. novembrī Sīļos - 28 cm. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,6 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,2 °C tika novērota 9. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,9 °C tika novērota 1. novembrī Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 41,3 mm, kas ir 91% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (21,6 mm) un 96% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (21,1 mm). Visvairāk nokrišņu (82,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Daugavpilī - 19,1 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 6,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī - 8 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 89% - no 85% Ventspilī līdz 92% Alūksnē, Madonā un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 10. novembrī Ventspilī. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,9 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,3 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra -6,0 °C tika novērota 15. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,2 °C tika novērota 19. novembrī Dobelē, Jelgavā, Mērsragā un Ventspilī, kas Dobelē un Jelgavā arī bija jauns 19. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā novembra 2. dekādē tika pārpēti 6 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 11,3 mm, kas ir 46% zem 1991.-2020. gada dekādes normas (20,8 mm) un 55% zem 1981.-2010. gada dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (31,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rīgā - 3,3 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 91% - no 88% Ainažos, Kolkā un Ventspilī līdz 95% Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 0,6 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 0,8 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,7 °C tika novērota 22. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 25. novembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 27,3 mm, kas ir 59% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (17,2 mm) un 34% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (20,3). Visvairāk nokrišņu (60,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 12,9 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Jelgavā - 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 89% - no 83% Ventspilī līdz 93% Alūksnē, Rūjienā, Saldū, Stendē un Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (19,7 m/s) tika novērotas 23. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē Latvijā parādījās pirmā sniega sega, bet biezākā sniega sega tika reģistrēta 30. novembrī Sīļos - 28 cm.
Ar vidējo gaisa temperatūru −4,1 °C 2021. gada decembris bija par 3,0 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –27,1 °C tika novērota 7. decembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 16. decembrī Rucavā. Kopumā decembrī pārspēti 11 minimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem divi bija jauni dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Decembrī artkārtots viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Visi minimālās gaisa temperatūras rekordi uzstādīti decembra 1. dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 56,3 mm, kas ir 5% virs 1991.-2020. gada mēneša normas (53,7 mm) un 2% virs 1981.-2010. gada mēneša normas (55,4). Visvairāk nokrišņu (110,9 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē - 24,0 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 13,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī - 19 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Piedrujā - 10 diennaktis. Decembrī sniegoti periodi mijās ar atkušņiem, kuru laikā nokusa sniega sega. Visbiezākā sniega sega tika novērota 5. decembrī Siguldā - 39 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 89% - no 85% Ventspilī līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –7,7 °C, kas ir 7,5 °C zem dekādes normas (1991.-2020. gads) un 6,8 °C zem 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +4,9 °C tika novērota 2. decembrī Liepājā, bet minimālā gaisa temperatūra –27,1 °C tika novērota 7. decembrī Zosēnos, kas ir atkārtots Zosēnu 7. decembra minimālās gaisa temperatūras rekords. Decembra 1. dekādē tika pārspēti 11 minimālās gaisa temperatūras rekordi no kuriem divi bija jauni dekādes minimālās gaisa temperatūras rekordi. Atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 20,8 mm, kas ir 22% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (17,0 mm) un 1981.-2010. gada dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (41,7 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Ainažos - 6,7 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Lielpečos, Liepājā, Rīgā, Rucavā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Zosēnos - 5 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Rēzeknē, Saldū - 3 diennaktis. Decembra pirmajā dekādē visā Latvijā bija novērota arī sniega sega. Visbiezākā sniega sega fiksēta 5. decembrī Siguldā (39 cm). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 89% - no 85% Ainažos, Ventspilī līdz 91% Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,6 m/s) tika novērotas 1. decembrī Daugavgrīvā. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas (1991.-2020. gads) un 3,0 °C virs 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,5 °C tika novērota 20. decembrī Rēzeknē, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,3 °C tika novērota 16. decembrī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 18,5 mm, kas ir 9% virs 1991.-2020. gada dekādes normas (16,9 mm) un 5% virs 1981.-2010. gada dekādes normas (17,7 mm). Visvairāk nokrišņu (34,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Saldū - 8,5 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā - 2 diennaktis. Decembra 2. dekādes sākumā sniega sega bija visā Latvijā un dekādes visbiezākā sniega sega 26 cm bija Rēzeknē 11. decembrī. Dekādes otrajā pusē vienlaidu sniega sega izzuda visā valstī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 92% - no 88% Ventspilī līdz 96% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (21,6 m/s) tika novērotas 19. decembrī Liepājā. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,9 °C, kas ir 4,0 °C zem dekādes normas (1991.-2020. gads) un 2,9°C zem 1981.-2010. gada dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,8 °C tika novērota 21. un 23. decembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,1 °C tika novērota 31. decembrī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 18,1 mm, kas ir 9% zem 1991.-2020. gada dekādes normas (19,8 mm) un 14% zem 1981.-2010. gada dekādes normas (20,7 mm). Visvairāk nokrišņu (41,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rūjienā - 5,0 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī - 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Dobelē un Piedrujā - 2 diennaktis. Visbiezākā sniega sega 29 cm novērota 26. decembrī Lielpečos. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 87% - no 82% Ainažos līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. decembrī Daugavgrīvā.
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un vidējā temperatūra pa dekādēm.
Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.[354]
2021. gada gaisa temperatūras rādītāji pa dekādēm Latvijā. (°C) | ||||||||||||||||||
Mēnesis | Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs | Jūnijs | ||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dekāde | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 |
Absolūtais maksimums (°C) | 3,5 | 3,7 | 6,8 | 4,1 | 3,8 | 14,3 | 13,0 | 8,6 | 16,4 | 13,1 | 20,1 | 16,9 | 26,1 | 28,1 | 20,1 | 27,3 | 33,0 | 33,7 |
Vidējā temperatūra (°C) | −1,7 | −7,9 | −0,1 | −8,8 | −8,4 | 3,0 | −1,1 | 0,1 | 4,5 | 3,1 | 8,4 | 4,6 | 7,1 | 13,5 | 11,1 | 16,7 | 18,4 | 21,7 |
Absolūtais minimums (°C) | −12,0 | −31,0 | −10,9 | −28,5 | −27,4 | −6,5 | −21,8 | −13,2 | −12,2 | −5,7 | −5,8 | −3,7 | −4,5 | 3,5 | −0,1 | 2,7 | 3,7 | 10,5 |
Mēnesis | Jūlijs | Augusts | Septembris | Oktobris | Novembris | Decembris | ||||||||||||
Dekāde | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 | 1 | 2 | 3 |
Absolūtais maksimums (°C) | 33,2 | 33,7 | 32,4 | 26,8 | 26,6 | 22,9 | 26,3 | 26,2 | 18,2 | 18,3 | 16,0 | 16,1 | 13,9 | 11,2 | 8,3 | 4,9 | 7,3 | 6,1 |
Vidējā temperatūra (°C) | 22,6 | 22,5 | 19,6 | 17,0 | 16,8 | 14,4 | 13,1 | 11,0 | 9,2 | 9,6 | 6,9 | 7,9 | 5,8 | 3,9 | 1,1 | −7,7 | 1,1 | −5,9 |
Absolūtais minimums (°C) | 11,6 | 7,4 | 5,7 | 5,1 | 8,8 | 3,7 | 0,8 | −0,9 | −1,0 | −4,2 | −3,6 | −2,8 | −5,2 | −6,0 | −7,7 | −27,1 | −13,5 | −20,8 |
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2021. gadā ( °C ) | ||||||||||||||||
Nr. | Vieta | Mēnesis | Gadā | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | |||||
1 | Liepāja | −18,7 | −19,1 | −8,6 | −2,8 | −1,0 | +6,1 | +9,9 | +7,7 | +1,9 | −0,1 | −3,6 | −15,6 | −19,1 | ||
2 | Ventspils | −10,7 | −14,2 | −6,0 | −0,5 | −0,3 | +10,2 | +13,0 | +10,4 | +5,1 | +3,7 | −3,5 | −14,2 | −14,2 | ||
3 | Kolka | −10,3 | −14,2 | −8,7 | −2,2 | −2,4 | +4,2 | +10,6 | +7,9 | +2,9 | −0,7 | −3,9 | −11,3 | −14,2 | ||
4 | Saldus | −17,9 | −21,0 | −10,2 | −3,1 | −2,5 | +5,3 | +7,8 | +5,3 | +2,1 | −0,1 | −6,5 | −16,3 | −21,0 | ||
5 | Bauska | −28,2 | −24,6 | −13,3 | −2,9 | −0,2 | +6,3 | +8,1 | +5,1 | +0,6 | −1,0 | −9,0 | −20,3 | −28,2 | ||
6 | Ainaži | −25,6 | −24,9 | −14,4 | −4,3 | −1,2 | +7,3 | +8,3 | +8,4 | −1,0 | −0,7 | −6,0 | −24,5 | −25,6 | ||
7 | Zosēni | −24,8 | −26,0 | −21,8 | −5,6 | −1,9 | +2,7 | +6,7 | +4,4 | −0,9 | −2,1 | −6,3 | −27,1 | −27,1 | ||
8 | Valka | −24,3 | −24,5 | −18,8 | −5,7 | −1,2 | +4,8 | +8,6 | +6,4 | −0,2 | −1,6 | −6,2 | −27,2 | −27,2 | ||
9 | Alūksne | −23,7 | −22,8 | −18,0 | −4,4 | −1,1 | +5,8 | +9,2 | +6,7 | +1,1 | −1,5 | −6,3 | −24,7 | −24,7 | ||
10 | Rēzekne | −22,7 | −21,2 | −16,7 | −2,4 | −1,7 | +4,1 | +8,9 | +5,7 | +0,1 | −1,2 | −5,9 | −25,1 | −25,1 | ||
11 | Daugavpils | −24,4 | −27,4 | −16,2 | −4,5 | −2,7 | +3,3 | +9,4 | +4,8 | +0,5 | −4,2 | −7,7 | −21,3 | −27,4 |
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2021. gadā ( °C ) | ||||||||||||||||
Nr. | Vieta | Mēnesis | Gadā | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | |||||
1 | Liepāja | +6,6 | +7,4 | +16,0 | +20,1 | +27,1 | +32,7 | +33,6 | +24,4 | +22,1 | +18,2 | +13,9 | +7,0 | +33,6 | ||
2 | Ventspils | +6,2 | +6,4 | +16,1 | +17,2 | +27,6 | +31,3 | +32,3 | +23,0 | +20,9 | +17,2 | +13,9 | +6,8 | +32,3 | ||
3 | Kolka | +5,6 | +14,3 | +12,9 | +14,1 | +23,8 | +29,3 | +28,3 | +23,2 | +21,7 | +16,1 | +10,7 | +7,2 | +29,3 | ||
4 | Saldus | +4,4 | +12,2 | +14,1 | +17,3 | +26,2 | +32,2 | +32,1 | +25,4 | +24,6 | +16,7 | +11,5 | +6,3 | +32,2 | ||
5 | Bauska | +3,4 | +10,6 | +14,0 | +20,0 | +24,6 | +30,2 | +33,0 | +25,9 | +26,0 | +17,5 | +10,9 | +5,9 | +33,0 | ||
6 | Ainaži | +6,1 | +6,6 | +14,4 | +18,7 | +28,1 | +31,0 | +31,6 | +24,3 | +21,0 | +17,7 | +13,0 | +5,6 | +31,6 | ||
7 | Zosēni | +3,6 | +7,5 | +12,9 | +17,6 | +24,2 | +31,0 | +31,8 | +23,3 | +23,6 | +15,7 | +10,0 | +5,2 | +31,8 | ||
8 | Valka | +3,9 | +9,6 | +14,5 | +17,8 | +25,8 | +33,2 | +32,8 | +24,0 | +23,3 | +16,7 | +11,2 | +5,5 | +33,2 | ||
9 | Alūksne | +2,8 | +7,4 | +12,3 | +17,9 | +24,7 | +32,0 | +32,5 | +23,7 | +22,9 | +15,1 | +10,1 | +4,2 | +32,5 | ||
10 | Rēzekne | +3,0 | +8,5 | +12,8 | +18,4 | +24,0 | +32,0 | +32,7 | +25,8 | +23,9 | +15,3 | +10,4 | +4,4 | +32,7 | ||
11 | Daugavpils | +4,0 | +9,0 | +14,3 | +19,7 | +23,5 | +33,1 | +33,7 | +26,8 | +26,2 | +16,8 | +11,2 | +5,5 | +33,7 |
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".[355]
|
|
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
|
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
|
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.